ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km tornis

[asgard]

Patestēju, man sanāca ka ja sākuma ātrums ir mach ~3,5 un augstums ap 25 km tad divpakāpju raķetei krava pieaug par 65 - 70 %

[Epis]

Patestēju, man sanāca ka ja sākuma ātrums ir mach ~3,5 un augstums ap 25 km tad divpakāpju raķetei krava pieaug par 65 - 70 %

normāls pieaugums
Pēdējās pardomas par to cik varētu svērt pate kombo rakete, attiecībā pret tās grušanas jaudu un cik daudz varētu svērt dzesēšanas Oxidētāj šķidrums N2O, cipari protams ņemti attiecīgājā dzinēj tehnologijām, un tos aptuveni var tad pielidzināt progresīvākajam Skylone lidmašinas principiem.
un vēl noskaidroju par tām degvielām C3H8 (propāns) un to cik vaig daudz Oxidētāju (gaisu) un N2O un tur sanāk šādi cipari:
O2 - 32 g/mol / C3H8 - 44.1 g/mol
C3H8+5(O2)= 44.1+160=204.1 g/mol
tātad ja C3h8 masa ir 1kg tad O2 vaidzēs 204.1/44.1 =4.6-1= 3.6kg
un ja gaisā ir 20% O2 tad vaidzēs 18kg gaisa priekš 1 kg propana, nu tīri normāla attiecība
tālāk kā varētu degt propāns ar N2O megināju pats izdomāt kādi savienojumi varētu rasties un izmantoju ķīmisko formulu balansēšanas kalkulātoru
http://www.personal.psu.edu/jzl157/balance.htm#example

C3H8 + 10 N2O = 10 N2 + 4 H2O + 3 CO2 sanāk ka 1kg propāna vaidzēs 9.9Kg N2O tātad 1:9.9

jautājums kas vēl nav skatīts būtu cik daudz vaidzēs dzesētāju un cik vispār var atļauties likt dzesētāja massu un tas varetu būt atkarīgs no tā cik reizes tas kombo dzinējs būs vieglāks par piemēram turbo/rocket un tad tā ietaupītā svara massa varētu tikt aizpildīta ar papild N2O dzesētāju, šāds modelis ja kas ir Skylone projektam, jo viņiem tur arī ir tas kombo režims, jeb turbo/rocket, vienīgi viņiem tā turbīna, kas saspiež gaisu, ir N-tās reizes vieglāka nekā standart turbo/rocket režimā, jo ienākošais gais tiek dzesēts ar H2 gāzi, un deļ tā ka viņi atdzesē to ienākošo gaisu viņi var likt daudz reiz vieglāku turbīnu + papild nepieciešamais dzesēšanas H2 gāzes apjoms ir mazāks nekā ja taisītu pēc vecā modeļa, + lidojot šī gāze tiek iztērēta, un lidaparāta svars krītās vairāk nekā vecajā turbo/rocket režimā un parastai turbo/rocket ir 4-5X grūšanas/masas attiecība, savkārt Skylone dzinējiem projicē to 10-15X un es tam savējam dzinējam to ciparu projicētu vēl lielāku no 20-30X, un tad ja piemēram paņem 30X ciparu dzinējam tad tas sanāk 6x vieglāks nekā turbo/rocket versija, un tas man liekās ir reāli, jo ietaupījums būtu pārsvarā uz vieglo kompozīt matreālu izmantošanu, kā S-glass (ārējam apvalkam, termo noturībai lidz kādiem 500-600C tempertūrai, un arī ķīmiskai noturībai, jo kevlārs tādās tempertūrās visdrīzāk ka sāks degt, un sairs, tākā jātaisa kompozīt sviestmaize kur no ārpuses S-glass, kā kosmetiskais termo, ķīmiskās barjeras slānis, un iekšā strukturālai izturībai kevlāru, vai kevlār/carbon kombo audumu, ja kas S-glass izmanto TOP reaktīvajos iznīcinātāj lidmašin korpussos, spārniem un visām šķautnēm, tākā MAch ātrumu izturēt S-glass var
un tiem rakeš dzinējiem vaidzētu atrasties raketes augšā, piemēram 4 gabali pa apli apkārt centram, jo tie ir gaisa dzinēji un lai tie labāk ietu viņiem vaidzēs izmantot centra raketes airodinamisko virsmu kas palīdzētu saspiest un novirzīt vairāk gaisa uz dzinējiem, un šādā konstrukcijā lejā var samontēt piemēram 3 pakāpju degvielas tvertnes kuras tad varētu lidojuma laikā mest nost, un tas izskatītos šādi:
1.pakāpe ir gais/rakeš režima tvertne, kur ir ļoti maza propān bāka un milzīga N2O dzesētāj bāka priekš pirmā lidošanas posma kas iedzen raketi līdz 4000km/h, te varētu arī atbrivoties no tā ārēja gaisa turbo savācēja, iespējams no kādas savāceja daļas, jo vaidzība pēc tā zūd.
2.pakāpe rakeš režims kas iedos vēl papild 1100km/h ātrumu.
3. tāds pats kā 2 kur būs +1100km/h ātrums
un tā nokļustam līdz orbitas ātrummam kautkur 27000-28000 km/h
un pēc izmaksāsm ja kuģim nomet tikai degvielas tvertnes tad tas jau skaitīsies lēts brauciens, jo lielo piķi maksā rakeš motori, bet bākas skaitās tik pat lētas kā degviela, kas tajā.

un dzinejiem būtu jābūt nedaudz uz āru pavērstiem kādi 5 grādus iekšēje rakeš dzinēji un 10 grādos ārējo gaisa dzinēj apvalku, lai to plūsmu novirzītu bišķi sāniski, tad nevaidzētu pašai raketei nekādas dārgas termo aizsardzības.

vēlviens bonus šādam dizainam ka dzinēji atrodās raketei augšā ir tāds ka zūd vaidzība pēc 3 assu motoru hidrauliskās stabilizācijas sistēmas, kas ir parastajiem rakeš dzinējiem lai noturētu raketei vertikāli, un ja dzinēji ir vertikāli raketes smaguma centrs būs stipri zemākā līmenī un varēs regulēt virzienu regulējot dzinēju jaudu.

domāju ka šāds koncepts ja to kāds realizētu dzīvē būtu labāks par Skylone kurš neko pa ceļam ārā nemet, nesamazina savu massu, un tas ja kas dārgi atspēlējās, jo tā krava ko nogādā kosmosā vispār viņam ir maza, manā versijā metot ārā nederīgās degvielas tvertnes, daļu no dzinēja, tiem cipariem vaidētu būt lielākiem, it sevišķi ja rakeš režimā varētu izmantot H2/LOX kombināciju (pēdējās 2 pakāpes, un 1 pakāpē propānu un N2O, varētu būt hibrīd kombinācijas.

[asgard]

Vienīgi īsti nesaprotu kā dzinēju bloks atgriezīsies atpakaļ uz zemes. Cik sapratu tad dzinēju bloks atrastos raķetes priekšgalā virs vai zem kravas nodalījuma un paši dzinēji atrastos uz raķetes korpusam piestiprinātiem piloniem. Atpakaļ atgrieztos tikai 3. pakāpe ar tās dzinējiem, kravas nodalījumu un degvielas bāku, sanāk ka tai 3. pakāpei ir jābūt kam līdzīgam space shuttle lai var noplanēt līdz skrejceļam vai arī jabūt tādai kā pāraugušam Apollo apkalpes modulim un jānolaižas ar izpletni. A tie dzinēji tur nenosviltu tadā veidā kad tie karājas kapsulai sānos un pakļauti plazmas iedarbībai?

Principā varētu arī būt tā kā Skylon variantā tikai ar atšķirību ka nometamas degvielas bākas ir piekarinātas pie spārniem un zem korpusa līdzīgi kā iznīcinātājiem to darbības rādiusa palielināšanai. Arī dotu būtisku kravas pieaugumu jo visas sastāvdaļas netiktu vestas līdz orbītai.

[Epis]

atradu intresantu tehnologijs konceptu, tas ir vēlviens no sērijas 20Km tornis bet te augšā atrodās saules spoguļ koncentrātors, reku liks uz projekta lapu http://www.stratosolar.com/index.html
tā firma to savu ideju cik saprotu ir tikai nesen publiski izlaidusi, tākā es par to agrāk neko nezināju !, un man intresanti likās tā viņu līdzība ar to manu torņa pēdējo versiju tipa lidojoš H2 gāzes trubas tornis kurš savu massu uzturētu ar H2 gāzes celtspēju, līdz ar to spieidens uz zemes pamatu ir ~ +- 0 kg.
pirms pāris dienām parākājos par nasas, space forumu tur advancēto konceptu sadaļā tur ik pa brīdim arī uzpeld idejas par raketes laišanu no garas vertikālas trubas, jo citi maglev skrejceļa utt koncepti kur nav vertikālā ceļa ātri tiek nolikti ar savu fiksēto palaišanas lenķi, un attiecīgi vienvirziena orbītu, līdz ar to ja kautko kāds domā palist no trubas, vai skrejceļa ta tam ir jābūt vertikāli, un tad es bišķi padomāju par to ūdeņraža gāzes balon torņa drošības aspektu, un ideomājus ka ja piemēram tos cilindrus pildītu ar ūdeņraža gāzi kas ir piemēram sešstūra Pet maisiņos tad gadījumā ja kautkur rastos noplūde izplūstu gāze tikai no 1 maisa un pārējā gāze paliktu savā vietā, un ta es pētot to stratoSolar 20 km torni atradu vietu kur viņi plāno to H2 gāzi arī likt maisos, lai novērstu noplūdi un palielinātu drošibu, un viņi par to drošību ir padomājuši vēl tālāk kā salikt H2 noplūdes sensorus + degšanas sensorus, jeb infra sarkanās kameras, un izvietot šķidrā N2 gāzes balonus, tipa ja kautkur ir sprauga, vai sāk degt ta laiž N2 gāzi kas visu cik saprotu nodzēš vienkārši nogriežot H2 izplūšanu ar pretspiedienu un tad tas defekta H2 balona sekotors lēnām kopā samaisoties ar N2 pie izplūdes vairs neveidos, un papildus N2 šķidrās gāzes balonam viņi tur plāno izvietot N2 bāzes maisus starp H2 maisiem, arī dēļ tā lai smazinātu kautkādu degšanas varbūtību, nu es par šito arī pirms pāris dienām aizdomājos un ideja bīj tajā savā torņa cilindrā ārējā malā visā garumā izvietot Helija balonu maisu rindu kas itkā izolētu iekšējos H2 balonus kādā negadījuma gadījumā no tiešas saskares ar ārējo gaisu, nu piemēram ja kāds izdomā šaut uz torni tad lode vispirms izies caur Hēlija balonam un tikai tad turpinās ceļu H2 balonos, un aizdegšanās iespēja cik saprotu viss lielākā šādā scenārijā ir tieši pašā sakumā kad lode iet iekšā un no izveidotā cauruma līdz lodei (kas visticamāk ir sakarsusi) ceļo līdz gaisa vilnis un tad tajā momentā arī ienākošais gaiss kurš arī būs iekarsis arī var sprāgt saejot ar H2, un ja tur būs Helijs tad gais samaisīsies un heliju un O2 koncentrācija kritīsies un kad lode ies H2 balonos tad nekādas detonācijas vairs nebūs, jo nebūs vairs lielas O2 koncentrācijas, nu idejai vaidzētu būt skaidrai.
karoči redzot šito StratOsolar konceptu var redzēt ka šādi H2 Km torņi varētu būt reāli iespējami un arī Droši eksplotējami, un ja kautkādu torni taisa tad patiešām lai tas būtu ekonomiski tad viņš ir jāpārvērš par saules energo staciju, pirmstam es bīju domājis par vēja ģenerēšanu, bet vēja ģenerēšana radītu papild vēja pretestību uz torņa + to masa arī ir ļoti liela tiem gēnerātoriem salīdzinot ar viņu saules koncentrātor spoguļiem, vispār viņi tur domā to saules energiju novadīt pa to 20km optisko trubu uz lejas staciju, nu man tā ideja liekās pastūlba taisīt to trubu Optiksu, un lejā vēl būvēt TEC generātoru, utt, tā vietā vaig izmatnot tās augstas effektivitātes 38% + augsta saules spilgtuma 500X silikona saules bačas, un tad elektrību lejā laist par piemēram supervadītāj kabeli, kas pēc svara būs krietni vieglāks par pliku vara, alaumīnija vadu attiecīgās elektriskās jaudas novadīšanai, karoči šāda shēma liekās daudz reālāka, un manā scenārijā tie saules spoguļ paneļi atrastos nevis pašā augšā bet gan kādus 100m zemāk no augšas apkārt trubai, tā lai varētu no augšas laist tās raketes pa trubu, savādāk ja būs pašā augšā tie saules generātori ta laižot raketi no triecienviļņa ko radītu rakete iziet no H2 pildītas spiedien trubas iznīcinās visus saules geneā'tor spoguļus utt.. vārdsako domāju ka var savienot 2 idejas vienā, un tad varētu šaut lētas NOx+propān raketes Leo orbītā, tipa SSTO tipa, ar tīri normālu kravas apjomu, ieskaitot cilvēkus jo pa 20km trubu var ieskrieties ar normāliem G paātrinājumiem, bez nekādiem Extrēmiem G spēkiem, un pie trubas izejas nekādi lielie G shoki cik saprotu arī nebūs(pat ejot piemēram ar Mach4-5 ātrumu), jo tādā augstumā atmosfēras blīmums bīj 1/20 no juras limeņa tākā kombinēt H2 rakeš torni ar Saules energijas ražošanas ideju padara to visu lietu ekonomiski pamatotāku ar augstāku realitātes līmeni, kas zin moš nāktonē ko līdzīgu kāds uzbūvēs.
iespējams ka to torni nemaz nevaig būvēt 20km augstu, jo cik atceros pēc tiem aprēķiniem tad 5km augstums bīj tāda kā galejā robeža tās H2 gāzes celtspējai jo virs 5km atmosfēras blīvums sāk stauji krist, līdz ar to krīt arī balonu celtspēja. un vaig lielākus balonus, vai jāsamazina konstrukcijas massa, piemēram 11km augstumā gaisa blīmums ir jau tikai 1/5 un 5kmb īj 1/2, vēl faktors bīj gaisa tempertūra.
vārdsakot viņiem tajā StratoSolar projektā teikts ka 20km augstumā var noķert līdz pat 6x vairāk saules energijas uz 1m^2 nekā uz zemes, dēļ tā ka tur ir 3x lielāka saules radiācija + nav 2x kosinusa saules zudumi (tas laikam domāts lenķis kurā saule spīd rada papild zudumus, jo tad gaisai ir jāiet caur garākam atmosfēras slānis, tur augstumā tas atmosfēras slānis ir daudz mazāks, līdz ar to viņi prognozē 6x lielāku energiju uz 1m2 laukumu, un kopā viņi prognozē ka sarežos no 2-15x vairāk energijas uz m2 nekā uz zemes, un itkā ziemeļpuslodē dzīvojošie ar šādu tehnologiju arī var beidzot tikt pie saules energijas, nu bonusi ir itkā baigie šadai saules generēsanai.
karoči ļoti intresanta ideja ir tā torņa kombinācija saules generēšanu apvienot ar rakeš palaišanu.

[asgard]

Nez kā viņi tur domā panākt lai tas solārais tornis iztur vēja iedarbību. jet stream vēji uz troposfēras/stratosfēras robežas var sasniegt 100 m/s. Uz tik milzīgu un vieglu konstrukciju tā ir zvērīga slodze.

[Epis]

Nez kā viņi tur domā panākt lai tas solārais tornis iztur vēja iedarbību. jet stream vēji uz troposfēras/stratosfēras robežas var sasniegt 100 m/s. Uz tik milzīgu un vieglu konstrukciju tā ir zvērīga slodze.

nu es saprotu ka viņiem tur tie atstarojošie spoguļi augšā ir nevis kā 1 liels rotējoš, bet gan simtiem, pat tukstošiem mazāku, kur katram ir savs 2asu pozicionētājs, līdz ar to teorētiski ļoti stipra vēja cenārijā viņi tos spoguļus varētu novietot paralēli zemei tādejādi samazinot gaisa pretestību, bet no otras pueses šādi izdarot tiek zaudēta saules energija
bez spoguļo grozīšanas tur ir vēl plānoti ventilātori, kas itkā cīnītos ar vēju.
un vēl viena lieta ir gaisa blīvums, proti, lai arī vēji ir Ultra spēcīgi virs 100m/s gaisa blīvums tajos 20km ir 1/20 tas būtu 0.05 atmosfēras, vispār varētu izrēkināt cik tad būs liels spēks gaisam tādā augstumā, un ja tur augšā gaisa blīvuma samazinājums ir proporcionāls tā spiena samazinājumam(tā vaidzētu būt) tad gaisa blīvums būtu 1.2kg/m3 / 20 = 0.06kg/m3 līdz ar to ja vējš ir 100m/s tad vēja spēks ir 300Pa, salīdzinājumam uz zemes tas būtu 22.3m/s stiprs vējš ko vaidzētu tiem spoguļiem izturēt, bet ja uz zemes pūstu 100m/s stiprs vējš ta tas radītu spēku 6000pa tākā tādos augstumos vējš liekās ka nebūtu tik šausmīga problēma, un tās slodzes viņi tur plāno likt uz tām viss izturīgākā matreāla trosēm tornī, tipa stiprāks par kevlāru, un arī parasto karbonfiber, kautkāda X marka tur bīj, un itkā tās slodzi varēšot izturēt
manā versijā tādas slodzes vaidzētu turēt raķeš tunelim nevis atsevišķai trossei + viņiemtur ir spoguļi, kas koncentrē gaismu 1 punktā, bet ja spoguļu vietā liek saules paneļus kas pa taisno konvertē tad tos paneļus var pagriezt, pie ekstrēmiem vējiem zemākas vēja pretestībās pozīcījā, šādi ja kas to pretestības problēmu varētu labāk tikt risināta

[dulls]

Nu nez. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Labi ir, ja vairākas problēmas var atrisināt ar dažām izmaiņām. Slikti ir, ja tūkstošiem spoguļi ar divu asu pozicionētājiem un vēl ventilatori risina vienu problēmu, papildus radot vēl duci.

[Epis]

Nu nez. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Labi ir, ja vairākas problēmas var atrisināt ar dažām izmaiņām. Slikti ir, ja tūkstošiem spoguļi ar divu asu pozicionētājiem un vēl ventilatori risina vienu problēmu, papildus radot vēl duci.

vispār jau taisnība ir tajā ka šitā kombinējot kautkādu saules energijas staciju ar rakeš laišanas tuneli nekas baigi labs sanākt nevar, proti saules keršana savs risinājums un raketei savs, jo piemēram tai saules 20km stacijai ja izmanto tos aukst efektīvos saules koncentrātor tehnologijas paneļus kur nevis spogulis atstaro gaismu kautkur ātālā punkta,bet gan izmanto tās fresnell lēcas un koncentrē aiz lēcas mazā silikona augst efektīvā 38% foto uztvērējā ar saviem 500x staru koncentrēšanas jaudu, tad no tiem 20km lejā viadzētu vadīt tikai elektrību, līdz ar to nevaidzētu nekādu Optikso H2 piepūstu balon vadu, kā tas tajā idejā,
un varētu novilkt pliku Alumīnija elektrisko vadu un izturībai kādu kevlār,vektrān utt.. izturīgo vadu un tad ik pa 1km uzlikt H2 balonu, kurš būs domāts vada svara noturēšanai, jo 20km garš vads pats sevu svaru noturēt nevarētu, līdz ar to ik pēc km tādi h2 baloni, kas uzņemtu vada massu, būtu labāks risinājums nekā visā garumā atsevišķu H2 balon cilindru, un augšā liels H2 balons ar tiem saules koncentrātor paneļiem.
ja kas šitā lidojošā saules generātor stacija strādā arī mūsu platum grādos tīri labi, proti uz zemes mēs dēļ mākoņiem šeit latvijā nevaram to sauli dabūt it sevišķi rudenī, un pavasarī kad ir tās Extra mākoņainās dienas, kad mākoņi ir nedēļām ilgi, bet tur augšā 10-20km augstumā ir skaidrs klimats bez neviena mākoņa.
un tam rakeš laišanas tornim tā ideja paliek vecā, proti tornis kas santāv no sekcijām (tādām pagarām 100-200m) īstanībā varētu būt arī bez nekādām atsevišķām sekcijām, vienkārši salīmēt kopā tās trubas, un viss, un tad tos balonus gan vaidzētu taisīt no tādām kā sekcijām, kas varētu rotēt ap torni atkarībā no vēja virziena, lai ieņemtu mazāko pretestības punktu, un tad torni būvē uz zemes apmēram kā liek gāzes trubas, tikai šeit vēl būtu tie baloni klāt, un kad tornis uzbūvēts galā uzliek vāku un nomaina gausu ar H2 gāzi, kas tad sāks celt torni augšā, proti torņa celšanās un nolaišanās tiktu regulēta ar trubas gāzes sastāvu N2 un H2 gzēm, un kad tornis ir uzgājis vaidzīgā augstumā tad nolaiž H2 spiedienu zem ārējā gaisa spiediena, nu piemēram par 2/3 samazina spiedienu trubā, kas torni paceltu vēl augstāk, un vertikālākā trajektorijā, un tad laiž raķeti, par to samazinātā spiediena trubu, vispār šitas varētu būt labs veids kā transportēt cilvēkus uz LEO, jo paātrinājums trubā būs mazs (+1g - +2G) un ja tas tornis būtu 20km augsts tad galvenais mērķis tur vairs nebūtu iedzīt raketi līdz orbitālajam ātrummam, bet vienkārši kā liftam pacelt kravu augstu gaisā un izlaist ar katkādu nelielu ātrumu katuvai 500-100km/h, jo galvenais tikt ārā no atmosfēras, un iedot normālu ātrumu ar kuru varētu effektīvāk pretoties zemes gravitācijai (jeb mazāki jaudas zudumi uz gravitācijas rekina), varētu teikt ka tornis aizvietotu parasto rakešu 1 pakāpi.
un kad visas raketes palaistas laiž torni lejā. un šādam tornim vieta būtu uz kāda kuģa, kurš atrastos 20km no tuvākās krasta līnijas, lai varētu tornis turēt nolaistā formā, kādus pārdesmit, metrus virs zemes, vispār es nezinu vai šādai konstrukcijai vaidzētu visu laiku būt vertikālai, vai tomēr celt vertikāli palaišanas reizēs !

[Epis]

Ir jauna ideja kā varētu būvēt to torni, pa lielam viss pa vecam tikai tie h2 baloni kas vecajā versijā bīj apkārt tornim tagat būtu ik pēc 1km piestiprināti vienā trubas punktā, un viņu forma kā jau lieliem baloniem, un šoreiz šajā idejā tornis būtu vienreizēji uzbūvējams uz palaižams, proti nekādu atkārtotu otrņa izmantošanu pēc nolaišanas, proti katru reizi ka ceļ torni būvē jaunu trubu, bet balonus izmantotu vairākas reizes, un katru reizi pielabotu beigots.
tātad:
- tornis ir Plika truba no carbon/kevlar auduma centrā un apkārt S-glass kārta, vai arī S-glas kārtā ietītu to carbon/kevlar audumu, tādā kā sviestmaizē, jo ir lasīts ka dažādi kompozīt matreāli salikti pa kārtām viens virs otra var delaminēties, atlobīties, un tad protams zūd isturība un viss sabrūk.
- H2 baloni ik pa 1km un apmēram izskatītos kā liels balons kuram cauri iet truba, vai disks.
- blakus palaišanas trubai 1 mazākas papild trubas, pa kuru varētu cirkulēt H2 gāze, proti tākā tornī būs augsts spiediens lai viņš nesabruktu, tad laižot raketi vaidzēs no augšās to gāzi nepārtraukti nosūknēt savādāk raketes priekšā tā gāze trubā saspiedīsies un viss tur saplīsīs, īdz ar to vaig gāzei atpakaļ ceļu, un noliekot blakus 2 mazākas trubas, katru savā pusē varētu radīt šo atpakaļ ceļa scenāriju, + šādi atsūknējot H2 gāzi pie palaišanas no trubas, mazāk gāzes tiktu izlaist atmosfērā pie palaišanas, un cik esu skatījies visos šādos gāzes šaušanas projektos ar H2 ir padomāts kā pēc raketes izlaišanas noķert ārā skrejošo gāzi, jo gāze tā ir nauda, un nebūtu izdevīgi viņu laist ārā pa vilti, proti vaig pārtveršanas sistēmu un nogādāšanu lejā.
- Torni būvēs vertikāli uzreiz visu ar 1 piegājienu bez apstājas, pāris dienu laikā, un ik pēc Km torņa pievienos H2 balonus. Tādas kompozīt trubu pīšanas mašinas kas var pīt neierobežota garuma trubas sauc par "Continuous Filament Winding Machine", un tehnologija kā to dara, ir jau sen pzīstama, un torņa gadijumā vaidzētu tādu aparātu kas to varētu darīt ļot ātri nu 1km minimums 3-4h tas būtu 20km tornis uzpīts 3-4 dienās, protams jo ātrāk jo labāk.
vīzija kā tam vaidzētu strādāt ir šāda:
sakrāmē kuģi, plostā kevlara/karbona S-glass audumu ruļus + epoksīdus + iemet lieljaudas elektro generātoru un un visas iekārtas kas vaidzīgas lai būvētu torni un palistu H2 balonus, visas iekārtas un matreāli būtu tīri kompakti sakrāmēti, daudz vietas neaizņemtu, un tad aizkuģo līdz vaidzīgai vietai no kuras grib laist torni, sagaida ka Laika apstākļi nomierināsies, iestāsies kautkāds ilgstoš miera perjods +- 1 nedēļas garumā pēc prognozēm, un tad sāk būvēt torni vertikāli uz augšu, un tad kad sāk būvēt ziņo ostai lai krāmē uz otra kuģa LEO raketes ar visām kravām ( rakešu skaits varētu būt liels) un tad kuģo ar visām raketēm līdz tornim, pēc 3-4 dienām tornis jau uzcelts un gatavs rakeš laišanai, un piebrauc otrs kuģis ar raketēm un tad sāk pa 1ni celt tās augšā, un kā jau teicu tie ātrumi ar kādu cels nebūs lieli, ie beigām varētu būt tur savi 500+ km/h jo galvenais ir izmest raketi retinātā atmosfērā un ar normālu starta ātrumu.
kad visas raketes izsviestas pēc pāris dienām laiž torni lejā izjauc, saplacina trubas, nopūš H2 balonus, un brauc mājās. īsti nezinu vai tādus kompozīt matreālus var 2reiz pārstrādāt un iegūt jau lētākus kompozīt audumus no kuriem būvēt naķošo torni.
Kādi ir bonusi sādai idejai ?
1. katriez tiek uzbūvēts jauns svaigs tornis,bez defektiem, minimālu defektu varbūtības, bez jebkādām plaisām, spraugām, līdz ar to tas palielina drošību ka laižot raketi tornis nesabruks, un izturēs, ar H2 baloniem tas pats, un principā daudzkārtizmantojama būs visa torņu būves infrastruktūra, un balonu platformas, kuģi, utt, jo reāli torņu būvei izmantotie kompozīt matreāli neko dārgi nemaksās.
2. var būvēt torni jebkurā pasaules malā.
3. kad tornis būvējās, ir uzbūvēts var ar kuģiem sekot mierīgo laikapstākļu virzienam, tādejādi pagarinot nedaudz laiku ko varētu izmantot rakeš laišanai, vai arī ja pūš neliels vējš tad braukt pa vejam radot mākslīgu bezvēju un noturot torni taisni nevis vēja nolocītu slīpu, tā ar kuģi varētu kontrollēt torņa taisnuma pakāpi.
4. var ar kurģi aizkuģoģot līdz kautkādai atlantījas okeāna vai baltījas jūras neitrālai zonai, kur pa gaisu nelido nekādas lidmašinas un kuģi arī nekuģo, vardsakot ir totāla izolācija un nevienam neprasot nekādas tur baigās atļaujas, utt būvēt torni un laist raketes, vārdsakot darīt ko gribēt, vismaz sarunāt ar kautkādām tuvākajām valstīm par šādu darīt ko gribēt okeānā scneāriju ir daudz vieglak, apmēram kā kopenhagen subortbital dānijas komanda lai palaistu raketi (kuru nepalaida) kuģoja uz baltijas jūras neitrālo zonu, kur dabūja eksperimentiem vajadzīgās atļaujas bez liekām prlbēmām. tākā šādas atļaujas dabūšanas arī ir cenu pazeminoš faktors, jo cik esu lasijis tad asv lai privētie saņemtu kosmosā raketes laišanas atļauju tur ir baigie noteikumi, sertefikācijas, un papīru kalni jāpilda, + dažādi standarti, un tas birokrātiskais mudžeklis nenormālu piķi maksā.

UN šajā versijā būs tikai H2 gāze ar minimāliem pretaizdegšanas drošības pasākumiem, papild tehnikām, jo tornis tiks būvēts, jūras vidū, katru reizi viņš būs jauns un svaigs, bez defektiem, tākā H2 noplūdes iespējamība ir maza + no malas sabojāt torni putniem, lidaparātiem, vai lodēm arī varbūtiba ir mazam un īsais torņa mūžš arī novērš jebkādas katastrofas, kas parasti rodās ilgākā laika perjodā parādoties plaisām vai defektiem, līdz ar to nekādas tur pretdegšanas tehnolgijas, super sensorus, N2 šķidros gāzes balonus, kā tajā sules kolektor 20km torņa secnārijā, šitam tornim nevaidzēs.
un šitam tornim tiek izslēgti arī dažādi sliktu laikapstākļu faktori, kā lietus, sniegs, apledošana stipri vēji, tākā.
vārdsakot no ekonomiskās puses skatoties šāda ātra, viegla, istermiņa eksplotācijas laika (1-2nedēlas) torņa būve varētu būt ekonomiski pamatota, jo tiko kāds domā par konstrukcijām kuru kalpošanas mūžš būs 10+gadi, jāiztur 4 klimati, vējš, sniegs + vēl dažādi terrorist uzbrukumi celtnei, negadījumi, jānodrošinās pret ražošanas brāķi, tā tās izmaksas aiziet debesīs, un tas vairs nekad nebūs ekonomiski izdevīgi.
ja kas pa tādu 20km torni varētu laist totāli lētās zema 250 -300isp tehnolgiski atpalikušās Dumjās raketes, kas varētu maksāt arī daudz daudz lētāk, un tās varētu vest kautkādas lētas kravas uz LEO, kur augšā robot roka kravu satvertu un uzkrautu, proti tām kravām pat nebūtu nekāda pieslēgšanās mehānisma, vienkārši plika kaste ar navigācijas dzinējiem, tas viss samazina cenu, un tādām Low tech kravām nevaig super krutas raketes.

nu kā mana jaunā vīzija, par lēto 20km torni ?

[Epis]

Es te parēķināju cik varētu piķot tāds tornis 5km augsts ar 3.4m Diametru un 2mm biezumu sienu sastāvot no 80% S-glass un 20% kevlara un no visas torņa masas 50% būtu epoksīdu massa, tākā tie audumu % dala atlikušos 50% un man sanāca ka tilpums ir 106.8 m^3 un ja vidējo blivumu paņem kevlara 1.44 varētu būt bišķi vairāk 1.8-2g/cm3 bet nu labi ņemam 1.44 tad masa tornim sanāk 157 Tonas, kur audums būtu 76.8T un tad 80% S-glass (~20$/kg) maksātu 1.228mill $+ 20% kevlar (70$/kg) -> ~1mill $ = 2.228milj $ kopā + epoxy( 20$/kg) * 76800kg = 1.536 mill $ un kopātornis maksātu 3.764 million $ un tā būtu cena kas katru reizi jātērē lai torni būvētu, sava veida patstāvīgie izdevumi, un otra cenas daļa būtu pamat līdzekļi kur būtu tā torņa pīšanas mašina, elektro generātrs, H2 gāzes tvertnes, un visādi tur sukņi, kompresori, krāni rakeš novietošanas ielādēšanas apratūra utt, bet tas viss ir daudzkārt izmantojams un tās izmaksas varētu rēkinat uz teksim 20 + gadiem un tas varētu pie izmaksām pielikt kādus pāris %, atkarībā cik bieži raketes laiž, un pie patstāvīgajām izmaksām vēl jāliek klāt H2 gāzes ražošana, saspiešana, un kuģa transports, vai ja to lietu dara uz zems tad parastais transports.
nu un apskatoties piemēram cik tagat maksā rakete un kravas nogāde LEO tad var ņemt to pašu Falcon 1e kas piķo 10M $ un nogādā 1T kravu uz LEO un ja piemēram viņu laistu ar torni tad un varētu iegūt kravas pieaugumu 50% jeb 1.5T tad principā tornis sevi atpelnītu, un būtu +- tas pats kas tagat, bet ja laiž vairākas raketes pa vienu torni tad sāktu parādities tas izdevīgums, max varētu izlaist kādas 10-20 raketes nedēļā.
Bet lai pa īstam izmantotu torņa palaišanas bonussus tad vaidētu taisīt jaunu speciālu raketi kas domāta tieši šāda stilla palaišanai, un tā varētu būt Lētāka jo varētu izmantot zemāku ISP rakeš motoru, ar zemāku isp degvielas kombināciju, proti neņemt H2 kriogēno, bet izvēlēties kerosīnu, vai ko citu, kopā ar LOX, kas samazinātu raketes tehnologisko sarežgītības līmeni, un arī degvielas tvertņu cenu, motora cenu, jo nevaidzētu motoram to dārgo, smago raketes balansētāju, pietiktu ar nelieliem spārniņiem izbīdāmiem, un pieņemsim tākā rakete būtu zemākas tehnolgoijas pakāpes tad viņai varētu būt tāda pate kravnesība, un masa kā flacon 1e 1Tona uz LEO bet viņa būtu daudz lētāka piemēram 5x un piķotu 2Milj $, deļ sava zemā tehnologiskā līmeņa un sarīzģītības līdz ar to kopā cena uz LEO kravām varētu samazināties jau par krietni viarāk. un ja sāktu tās raketes štancēt rūpncieciski ta cena kristu vēl un varbūt varētu arī beidzot sākt mēnes industrializāciju (iegūt dārgmetālus, un rakeš degvielu H2+O2 ko piegādāt ap zemi lidojošiem kuģiem, vai stacijām, jo no menes atsūtīt uz LEO ir lētāk nekā no zemes. pagaidām mēnesi industralizēt nav tehniski iespējams dēļ dārgās rakeš cenas, un zemās kravnesības.