Epis wrote:ienāca tāda ideja kadēļ gan vasimir dzinējam plazmas sakarsēšanai neizmanto augstsprieguma elektrisko ladiņu kā zibenim, teslas spoles stillā tikai radīt zibeni kas iet no viena gala līdz pat otram galam un sākumā lai zibeni iedegtu izmantotu augstsprieguma barošanas padevi un ka tas būtu izdarīts tad lai karsētu laistu cauri plazmai zemsprieguma strāvu, un tākā protams elektrodi caur kuriem vadīs strāvu ātri vien izdegs tad tos vaidzētu taisīt izbīdāmus apmēram tā kā strādā metināmais aparāts, un tas metāls kas nodedzis no elektrodiem tiktu kopā ar gāzi plazmas formā izsviest ārā, un šādi pat varētu pieaugst isp, jo metāla vada rullim nav vaidzīgas nekādas speciālas šķidrum glabāšanas tvertnes kosmosā + bleķim ir liels blīvums un tas nozīmē ka aizņems ļoti maz vietas + ja tas elektrods piemēram nebūtu apaļš stienis bet gan plānsienu caurule tad pa to varētu laist to pašu dzesēšanas šķidrumu no ātom reaktora, tad vienīgi to metāla cauruļ spoli vaidzētu atritināt lai tā siltum starojumu varētu efektīvāk novadīt, un pamazām protams tā caurule tiktu nodedzināta VASiMR reaktorā, un tā būtu tīri inženier stila risināma problēma kā panākt šo 2 kāršo cauruļ elektroda pielietojumu, proti gan dzesēšanai, gan dzinējam.
Ja kas šī ideja ir Praktiski lietderīga jo iedomājamies kuģi kas piemēram brauktu uz alpha centauri 4.3 gaismas gadu attālumā un iedomājoties ka sākotnēji kuģis ar visiem radiātoriem (bleķa trubām) svērs piemēram 1000 tonu un no tiem kādi 80% reakcijas masa xenons priekš vasimr dzinēja un kādi 15% bleķa trubas arī priekš dzinēja + priekš ātom reaktora dzesēšanas un pēc tiem raķeš vienādojumiem nepieciešamā jauda lai kuģi paātrinātu ir proporcionāla tā masai ( tā uz ātro ideomājoties) līdz ar to ja piemēram kuģis jau ir nosvilinājis pusi no Xenona un pusi no bleķa trubām tad ātom reaktora jauda arī būs X mazāka un tai nepieciešamā dzesēšanas sistēma būs x reiz mazāka un ja šie reaktora jaudas samazinājumi kam seko dzesešanas radiātora masas samazinājumi ir proporcionāli tad sanāk ka pēc šīs tehnologijas kugim ejot uz priekšu un pakāpeniski samazinot savu reaktora jaudu mēs ļoti efektīvā veidā likvidējam nevaidzīgos dzesēšanas radiātorus tos sadedzinot plazmā VASIMR dzinējā, parastā kuģa variantā izeja šādai situācijai būtu vienkārši atkabināt radiātorus no kuģa lai samazinātu tā masu bet tas ir neefektīvi no ISP viedokļa, ja kas dzesēšanas šķidrumu kopā ar radiātora trubas sekciju arī var mierīgi svilināt plazmas dzinēja kas palielinātu vēl vairāk kuģa ISP, un finālā kuģis nonākot gala mērķi būs utilizējis manā piemērā 95% pašmasas + dzesēšanas sķidrumu un ja jau ar sādu plazmas arku svilina visu ko vien var tad nebūtu brīnums ja šādi varētu svilināt arī dažnedāžādākos kuģa atkritumus, nevaidzīgās lietas tehnologijas, kas dzīves laikā (jo ceļojums ir garš) būtu radušies, un tad nonākot gala merķī kuģis būs sevi jau utilizējis varbūt pat >99% masas.
ģeniāli vai ne
Highest ion energy observed, over 100 keV
In both of the shots with yields over 10^11 neutrons, we observed average ion energies over 100 keV for the first time with FF-1, getting us into the range useful for pB11 fusion. In shot 93002, we measured an average ion energy of 143 keV, and in shot 100102, we measured 108 keV (equivalent to 1.6 billion degrees K and 1.2 billion degrees K respectively). The important thing is that we are confining ions of this energy for tens of ns. If we can achieve the same conditions with pB11 as we did with D in shot 93002, we would expect a pB11 fusion yield of about 0.5 J.
laistu degvielu, kerosīnu, vai kādu gāzi, vai pat spirtu, un laba ideja būtu pievienot kādu metāla pulverīti lai labāk vada strāvuun otrā galā otrs elektrods un tad degvielai sadegot (uzsprāgstot) caur šiem elektrodiem varētu iedot papild lādiņu, jeb uzkarsēt tās ~3000C karstās gāzes teiksmim līdz kādiem 10-15K C plazmai un isp būtu jau riktīgi lielāks
peleks wrote:a tiem atmģenerātoriem gadijumā nebij tā, ka samazinot jaudu palielinās siltums, šķiet tādēļ arī uzgāja gaisā Černobiļa...
asgard wrote:peleks wrote:a tiem atmģenerātoriem gadijumā nebij tā, ka samazinot jaudu palielinās siltums, šķiet tādēļ arī uzgāja gaisā Černobiļa...
Tā notiek tikai ja ir nepārdomāta reaktora konstrukcija. Černobiļas reaktoram bija ka laizot iekšā vadības stieņus uz īsu mirkli jauda baigi uzlec, kas parasti nav problēma, bet tur gadījās tieši tā ka stieņi iestrēga tajā momentā, reaktors pārkarsa un boom.
Users browsing this forum: No registered users and 3 guests