ideja Par rocket sled launch assist

[peleks]

pa tām daudzreiz lietojamām raķetēm, tur nebūs viss ok jebkurā gadījumā, par cik tagad pat muļķis zin, ka restaurēt būs daudz reizes dārgāk nekā no jauna uzcelt, tapēc jau tas šatls izgāzās, doma bij laba, bet manuprāt slikts izpildījums, cik dzirdēju šatls sastāv no miljons detaļām un entajiem Km vadu, kas visi bij jāparbauda, tpat būs ar raķetēm, l'diz brīdim kamēr kāds neizdomās kko vienkāršu, drošu, nevis sarežģītu (viss vienkāršais ir ideāls) ja nu tiešām grib kko vairākkārt izmantojamo, tad atgriežamies pie te jau apspriestā lifta, kur viens gals planē kkur okeānā, otrs gals ar atsvaru ģeostacionārajā orbītā, tik tur jau sākās problēmas ar uzcelšanu, it kā teorētiski var, bet
1. vai vajag
2. kas ķersies klāt
3. kas sponsorēs..
te nu ir kā nav, kā jau minēju, kamēr nebūsim kā viens - progresu neredzēt..

[asgard]

Nu principā parasta pasažieru lidmašīna arī sastāv no entajām detaļām, bet lidojumi ir lēti, jo lidots tiek bieži un viss ir uztaisīts tā lai ekspluatācijā kalpotu droši un ar paredzamu nolietojumu kad tehniskās apkopes ir jāveic pēc noteikta nolidoto stundu skaita. Biļete lidmašīnā ir tik lēta arī tāpēc ka lido miljoniem pasažieru un izmaksas sadalās uz visiem. Kosmosa starti gadā ir vien daži desmiti un viena konkrēta modeļa raķete lido tikai dažas reizes gadā un aiz katras raķetes ir lērums infrastruktūras un labi algotu darbinieku kas ir jāuztur no šiem dažiem lidojumiem. Aviācijā, ja pēc katra lidojuma būtu jāražo jauna lidmašīna un gadā notiktu vien daži desmiti lidojumu situācija būtu tāda pati.
Galvenais šķērslis lētiem lidojumiem kosmosā ir pieprasījuma trūkums un kamēr gadā palaidīs vien dažus desmitu satelītu tikmēr nekas nemainīsies. Dārgi daudzkārt lietojami lidaparāti neatmaksāsies pie tik retas izmantošanas. Kad projektēja šatlu tad arī bija plānots ka katrs šatls lidos reizi mēnesī vai vēl biežāk un tādā gadījumā darbaspēka un infrastruktūras izmaksas arī būtu zemākas, jo tās sadalītos uz daudziem lidojumiem. Ir arī dzirdēts ka šatli sākotnēji bija iecerēti kā prototips nākošās paaudzes kosmosa kuģiem kuru konstrukcijā tiktu ņemta vērā iepriekš gūtā pieredze un kļūdas. Prototipi kuros pilns ar jaunākajām tehnoloģijām, kas darbojas uz to iespēju robežas un kas uzbūvēti vien dažos eksemplāros vienmēr ir dārgi ekspluatācijā.
Pašlaik tuvākais kas potenciāli varētu nodrošināt augstu pieprasījumu pēc lidojumiem ir kosmosā izvietotas saules elektrostacijas, japāņi kaut ko laikam runāja par mazjaudas prototipa palaišanu 2020. gadā vai kkad vēlāk, bet tas arī viss.
Arī tādi pasākumi kā pilotējama Marsa misija diez vai būtiski samazinātu raķešu palaišanas izmaksas, jo tas būtu valsts pasūtījums un kompānijas tad ir ieinteresetas noslaukt pēc iespējas lielāku $ nevis strādāt pie inovatīviem risinājumiem kā samazināt izmaksas.

[peleks]

bet nu lidenei nav jāparvar tās slodzes uz vibrāciju, pretestību, temperatūru, kas lidmašīnai
tur jauvajadzīgi materiāli citi, kurus vai nu vel neesam tā normāli saštukojuši, kas maz ticams, vai vnk vel nezin lētu veidu kā viņus iegūt, lai varētu vairumā ražot
jo no vairumražošanas arī cena stipri atkarīga proms ja peidāvātu biļeti kosmosā pa 1000$ uzreiz būtu piekrišana, patlaban cik noprotu tie ir 200.000$ jānem hipo kādā bankā un jācer ka pie nosēšanās nositīsies

[Epis]

vecais arguments pa zemo pieprasījumu pēc LEO transport pakalpojumiem neiztur krituku, jo kosmosā darāmā ir pietiekošo daudz, kautvai iet uz menesi un sākt rupniecisku menes rakšanu priekš dažādiem izejas matreāliem + rakeš degvielas iegūšanai, vārdsakot darīt tur augšā ir atliku likām ko.
Problēma ir CENĀ. pie šādas cenas 1kg 3000$ ir attiecīgi liels tirgus, jeb spēlētāju skaits kas var atļauties tādu Ekskluzīvu pakalpojumu, kā komunikācij satalīti, kā GPS, TV, internet, mobilie sakari utt.. tur kompānijas ir pietiekami bagātas un elektronika ko laiž augšā nav pārāk liela smaga, tākā tā ir pašlaik vienīgā komerciālā niša kas spēj taisīt biznesu LEO orbītā, otra ir valdība, jo valdība naudu nerēķina ņem cik grib.

var pamodelēt kas būt, mainītos ja pekšņi cena nokristos līdz 200 $/kg tas būtu 15X cenas kritums.
es domāju ka tāda cena pavērstu plašam industrijas spektram durvis uz reālu biznesu kosmosā kā turismam (orbitālais hotelis), mēnes rupniecībai, tuvo asteroid rakšanai, un tam visam būtu vaidzīga LEO Degvielas stacijas bāze, proti orbitālā degvielas uzpildes stacija, un dažādu krājumu noliktava.

faktiski ja kosmosa biznesā iesaistās smagā rupniecība, ta tas uzreiz ir MEGA biznes biljonu $$ vertībā, un kravas ies nevis reiz nedeļā bet reizi dienā ar smago tehniku turp un atpakaļ dažadi "Dargie" labumi, kā zelts, platīns, arī titāns, varbūt arī dimanti, un viss cits kas uz zemes nenormāli dārgs, un ļoti rets, arī tas ko uz zemes aizliedz rakt deļ vides piesārņojuma draudiem. Lēnām visas toksiskās, netīrās rakšanas industrijas varētu pāriet uz mēnesi, jo tur nav ne atmosfēras ne arī cilvēku, un ja būs cilvēki ta tāpat vaig būvēt slēgta tipa izolētas būdas, un nebūs nekāda zalīte, parks, daba ko varētu piesārņot.

Jautājums ir tikai viens: Kurš būs pirmais kas uzražos daudzkārt >100x izmantoajmas, ar zemām servisa izmaksām 1, 2 rakeš pakāpes kas cenu nolaistu <200 $/kg ????

es esu optimists un saku ka ar vienkāršu katapultu kas iedzītu raketi >300m/s ši tehnologija ir iespējama, un katapulta ir kā tehnologisko iespēju atvērējs.proti bez viņa NEsanāk, ja sanāk ta super dārga apkope, ar viņu rakete atbrīvo kritiski vaidzigo papild MASU ko ielikt raketes konstrukcijā lai izstrādātu šo veiksmes stāsta tehnologiju.

atslēga ir Delta-V samazinājumā. bez tā nekas uz priekšu neies.

ja kas Latvija arī mierīgi varētu iesaistīties šajā kosmosa sacensībā, jo tas jau ir kā būvēt lidmašinu, ar ko var lidināties 1000x un lidlauku, kas apkalpo gadu desmitiem lidnašinas, un ar ko gan atšķirtos katapulta no lidlauka ??? abi dara vien un to pašu funkciju un servisu, tikai viens laiž lidmašinas otrs raketes
ja lidlauku Latvijas valsts var pacelt un "sponsorēt" ta kādēļ lai nebūtu pa kabatai kāda katapulta - 300-500m dziļa bedre (šahta) ar ko izlidināt desmitiem tukstošu rakešu gadu desmitu laika posmā ??
analogija ar aviāicju ir 1:1.
un 2+ eksemplār raketes sākumā maza izmēra varētu tač izstrādāt, un sākt ar LEO servisu pelnīt naudu, un kur ir nauda tur ir arī investori, kas nākošo lielāku izmēru versijās jau ieguldīs 10x lielāku piķi, jo kādēl gan ne , ja tā lieta iet ta ies.
Tā šeit Lv varētu ražot raketes, tā jau būtu tāda industrija kā viss Valsts kopprodukts, faktiski te iet runa par valsts kopprodukta dubultošanas potenciālu, kas nozīmētu Divkārša (2x) dzīves līmeņa paaugstināšana ,
Tā būtu Latvijas NOKIA, + SKYPE apmēram kā apple, intel (tie pelna vairāk piķi, bet nekas ganjau varētu piedzīt) galvenais lai konkurenti nenosper tehnologiju, tādēļ vaidzētu to visu darīt slepenībā, jo šodien patentēt nav jēga, vienīgais veids ir turēt muti ciet un nevienam nerādīt, lai paši domā ka taisīt, jo tiklidz ķinieši nokopēs tā biznesam beigas. jo latvija neatrodās ne ekvadorā, ne arī mums ir >6km augsti kalni lai bīdītu nākošo tehnologisko uzrāvienu, kas nolaistu cenu zem 50$/kg.

[peleks]

pasaki šo mūs valdībai, viņi manliekas pat nesapratīs vārdu divkāršs to vien zin kā nāsi urbināt un tetri spēlēt

[Epis]

pasaki šo mūs valdībai, viņi manliekas pat nesapratīs vārdu divkāršs to vien zin kā nāsi urbināt un tetri spēlēt

aha

pārsvarā jau tiko kautko sāk runāt par šīm lietām, vai tās piemin uzreiz pirmās asociācijas ir tādas ka tā visa rakeš tehnologija maksā Miljardus $$ lai gan realitāte ir pavisam cita, jo šeit ja izmanto katapultu paverās iespēja izmantot daudz, daudz tehnologiski lētākas primitīvākas raketeses gan ar zemāku ISP un tās kuras iet uz augstspiediena bez turbo pumpjiem ar stipru augstspiediena degvielas tvertni.
un vispār galvenā komponente ir vertikālā katapulta un piedāvāt to kā servisu visiem kas grib. un ta lai nāk ar savām raketēm firmas, kompānijas un strādā pie tehnologijas.
tas nozīmētu ka biznesa modelis varētu būt apmēram kā lidlaukam, kuras apkalpo visāda veida lidmašinas un pašas lidmašinas savas netaisa, tā arī ar katapultu, kur būtu tehniskā specifikācija, un lai par attiecīgu samaksu nāk un laiž tās raketes kas grib.

latvija jau laikam ka pārāk maza valsts lai kautko tādu uzsāktu, vis ticamāk ka ko tādu uzsākt vainu krievi, vai ķīnieši.

[peleks]

nu tur vajag slimus investorus, tādus, kā Virgin saimnieks, čalim vnk gribās uzveidot kko savu saistībā ar kosmosu, pesso viņam vairāk nekā mūsu valstij pa visiem neatkarības gadiem kopā! proms tur risks, ja šim ideju ieteiksi - nozags un uzbliezīs pie sevis kkur, pats idejas autors paliek garu degunu

[Epis]

nu tur vajag slimus investorus, tādus, kā Virgin saimnieks, čalim vnk gribās uzveidot kko savu saistībā ar kosmosu, pesso viņam vairāk nekā mūsu valstij pa visiem neatkarības gadiem kopā! proms tur risks, ja šim ideju ieteiksi - nozags un uzbliezīs pie sevis kkur, pats idejas autors paliek garu degunu

man liekās ka ar to ka atrastu kādu miljardieri tādu projektu sposorēšanai būtu pa maz, jo tā jau nav lidmašina, vai parastā rakete kuru tehniski var palaist no vairākām starta platformām. te jau runa par dziļa tuneļa rakšanu, kas nozīmē viena palaišanas platforma visā pasaulē, un tas savkārt nozīmē birokrātiskas grūtības sākot ar 101. atļauju saņemšanu kautko būvēt līdz beidzot gaisa atļauju palaist objektus gaisā, un šitas ir viss grūtāk izdarāms.
piemēram dānijā ir tā hoby grupa kas pa 50 000 eiro uzbūvēja to savu raketi ko laiž jūrā "copenhagen suborbitals" un viņiem vaidzēja speciāli braukt baltijas jūrā uz neitrāliem ūdeņiem lai savu brīnumu iztestētu, un ja var iedomāties cik grūti būtu dabūt kautkādas testa atļaujas licenzes.
šitādas atļaujas un birokrātiju varētu izsist cauri tikai Valsts iestādes. kā piemēram armija, ja armija izdomātu ka latvijai ir stratēgiski svarīga rakeš tehnologij attīstība, ne tikai zeme, zeme bet arī zeme orbīta, ta vismaz birokrātiskie jautājumi atkristu.
vispār lielākās izmaksas kosomsa industrījā ir birokrātiskā aparāta finansēšana, lobēšana. apmēram tāpat kā ātom energijas elektro stacij būves scenārijā. faktiski ātomenergija ir tik dārga tikai tapēc ka lai to uzbūvētu tiek izpildītās tukstošiem birokrātu prasības, kā super biezas betonu sienas, uzkačāti, pārspīlēti drošibas standarti, un līdz ar to stacija tiek būvēta kā viduslaika cietoksnis + tur strādā tukstošiem birokrātu kas viskautko pārbauda, vispār atom energijā degvielas izmaksas ir tikai pāris % pārējā elektrības cena ir birokrgātu alas, var to arī uztvert kā vietu kur tiek nodarbināti tukstošiem augsti kvalificēti zinātnieki, speciālisti, birokrāti, neviens cits energijas veids nerada tik daudz kvalificētu, labi apmaksātu darba vietu kā viena ātom stacija, un tas ir nenormāls ekonomikskais uzplaukums tai vietai kur tiek celta atomstacija. tas pats arī ir ar kosmosa industrijā.
Kosmosa industrijas problēma diemžēl ir tāda ka ja laiž raketes kādas 6x gadā ta visa tā birokrātu, ekspertu armija faktiski ir bez darba >90% laika, proti pāris nedeļas pastrādā un tad menešiem atpušās, forš darbs vai ne ? tiešī deļ šīs super zemās produktivitātes arī ir šīs kosmiskās izmaksas,
Ātomstacijā visi rubī 24h dienaktī un tur čeko reaktora darba drošību, kautko labo, pielabo, tādeļ arī produktivitāte sanāk augsta, un naudas ieņemumi no sarežotās elektrības spēj segt visu liekežu armiju.
kosmosā diemžēl darīt ekspertiem nav ko un protams ja grib lai cena krīt ta jāpalielina kuģu lidošanas biežums, jo cilvēku algas ir fiksēts lielums, neatkarīgi no tā vai raketes lido un pelna naudu vai nekas nenotiek, līdz ar to ja palielilina lidojumu skaitu max- 1 lidojums 1 dienā ta katrai raketei būtu jānosedz 1/30 meneša alga visiem iesaistītiem darbiniekiem, nevis kā pašlaik ja laistu 6 raketes gadā ta 1 rakete maksātu pa 2 meneš algu visiem cilvēkiem kas no A-Z pie tās strādā. tākā ja kāds laistu daudzkārt izmantojamas mazas kravas raketes 1/2-1 tonu LEO ta varētu cenu samazināt vismaz cilvēki būtu produktīvāk nostrādināti, un ja orbītā būtu degvielas depo ta šādu ikdienas, vai iknedeļas reisus varētu veikt, neatkarīgi no tā vai vaig kādu satalītu laist vai nevaig, depo varētu izlīdzināt tos lidojumu starplaikus. un tad cena kristos lejā.

ja kas Virgin galactic tas Space port america ir militārajā teritorijā uzcelts kur gaisa telpa ir bloķēta, takā viņiemi ir darījums ar militārajiem, un ari nasu, ka tie ļauj izstrādāt un testēt tās savas tehnologijas.
runājot par to wirgin galactic ta esu ļoti skeptisks ka viņi ar to savu SS2 kuģi varēs veikt simtiem lidojumus virs 100km un ta lejā, jo esu lasījis rakeš blogos, kur militāristi saka ka tie projekti un lidaparāti, kas ko tādu ir meģinājuši nevar ilgi izturēt jo slodzes ir lielas un vēl nevienam tas pasaulē nav izdevies, tas ka tagat viņi veiksmīgi ar savu Wk2 lidmašinu to mazo SS2 nomet no augšās un viņš noplanē lejā ir tīrais sīkums, vot ka uzliks rakeš dzinējus un izies tajā kosmosā ta tik sāksies īstā testēšana un ciņa ar problēmām, tākā var sanākt ka pasākums ievilksies vēl pāris gadus kamēr ko uztaisīs, ja vispār uztaisīs.

[peleks]

nu tas virgin neko teorētiski jaunu nav sadomājuši, tik sarežģijuši, jo sīem tur vienas raķetes vieta lidmašīna, jeb veselas divas, cik sapratu pirmā pacels otrā uzlidos bik augstāk, heh, labi tip tam orbitālajam modulim degvielas daudz enbūs, taču kopējās izmaksas nemazināsies jo visu kas nav orbitālajam modulim, apēdīs kravas lidene kkā domā šie pārāk sarežģiti

[Epis]

nu tas virgin neko teorētiski jaunu nav sadomājuši, tik sarežģijuši, jo sīem tur vienas raķetes vieta lidmašīna, jeb veselas divas, cik sapratu pirmā pacels otrā uzlidos bik augstāk, heh, labi tip tam orbitālajam modulim degvielas daudz enbūs, taču kopējās izmaksas nemazināsies jo visu kas nav orbitālajam modulim, apēdīs kravas lidene kkā domā šie pārāk sarežģiti

Jā tur nekas baigi lētāks nesanāk. reku Jauns koncepts ko finansē DARPA (Airborne Launch Assist Space Access ) reku bilde


nu pēc raksta šeit http://nextbigfuture.com/2011/11/darpa- ... ssist.html
ar lidmašinu domā samazināt cenu mazajiem stalītiem no 30000 $/kg līdz 10 000$/kg nu nekāds baigais samazinājums tas nav ja ņem verā to ka pēc wiki viss lētākā pašlaik LEO kravu servisa rakete ir Zenit-2 tipa pēc wiki 1kg 2,567-3,667 $$ tākā laikam viņi amerikā vēl joprojām nesaprot ka cenai jābūt vismaz 1000 $/kg lai tā sauktos 3x lētāka nekā esošās raketes.
http://en.wikipedia.org/wiki/Zenit_%28rocket_family%29

vispār cik tur palasa tos amarikaņu blogus, un ziņas, ta visi baigi protestē pret tiem jauno nasas SLS raketes projektu, tā vietā letak protams būtu viņiem uztaisīt to LEO degvielas depo, kur ar vairākām mazām raketem veikt to pašu ko varētu ar vienu lielu.

labi, tagat par šito tuneļ iedzīšanas raketes scenāriju. un ienāca prātā tāda doma, ka kādeļ lai neizmantot atpakaļ ceļā 1 rakeš pakāpei helikopter propelleri priekš bremzēšanas un nosešanās, kas līdzīgs Rotary Rocket Roton ATV lidaparātam

un ideja tur ir ļoti vienkārša, proti propelleriem galā ir mazas šķidrās degvielas rakeš dzinēji, kas iet uz spiedienu, un ta tie mazie rakeš dzinēju tur iedzen propelleri un faktiski sanāk kas līdzīgs rocket helicopter.
un tā Roton ideja kā parasti izgāzās deļ tā ka bīj domāts kā SSTO proti vienas pakāpes rakete, un tas protams neiet cauri, savkārt ja taisītu TSTO raketi kur tikai 1 pakāpē būtu šie propelleri ta situācija būtu savādāka, jo varētu ietaupīt gan rakeš degvielu, gan arī raketes svaru, jo pēc spaceX aprēkiniem viņi tur taisās vertikāli nosēsties, un arī vēl bremzēt kosmosā, un tas prasītu tur 15-20% 1 pakāpes degvielas, un ja to degvielas massu samaina 3-4x līdz kādiem 5% ta varētu ietaupīt gan degvielu, gan arī pagarināt lidojuma distanci, un vispār atvieglot rakeš pakāpes transporta problēmu, proti nevaidzētu būvēt nekādu transport sliežu ceļu, vai speciālu mašinu, ceļamkrānus, utt.. infrastruktūru, proti pakāpe aizlidotu precīzi kur tai jābūt, kā parasts helikopteris.
un starpība starp šādu pašlidojošu rakeš pakāpi kas iet kā helikoteris, starp rakeš dzinēju VTVL pašlidojošu ir ļoti liela, un galvenā starpība ir laikā cik ilgi var lidināties tā, jo raketei degviela ātri beigsies, pāris minūtes, ne vairāk,bet helikotperis varēs lidināties pus stundu, un arī veikt lielāku distanci, tas deļ energo efektivitātes, kas helikopterim protams ir lielāka blīvajā 0 līmeņa atmosfērā.
un vispār es tā domāju ka ja raketi palaiž no tuneļa ar starta ātrumu >300m/s ta pēc tā Nasa Maglifter pētijuma rakeš dzinēju jaudu var mierīgi samazināties par 1/3 proti, ja raketei startējot no platformas ar 0m/s ātrumu vaig dzinēju vismaz 1.2-1.5x jaudīgāku nekā raketes pašmasa, ta ejot ar starta ātrumu >300m/s dzinēju jauda var būt 0.8-1X no pilnas raketes massas, lai pirmās 25-30 sekundes ietu ar negatīvu paātrinājumu caur blīvo zemes atmosfēru, lai būtu mazāki airodinamikas zudumi+ zemākas slodzes uz priekšu, un ka būtu pietiekams augstums, ta jau degvielas bākās būtu tukšākas un tā attiecība paātrinājumam/rakeš massu būtu jau >1 kas nozīmētu pozitīvu paātrinājumu.
un ja dzinēju massa tiek samazināta pa 1/3 ta kadēļ gan to 1/3 neizmantot tai helikopter rotor sistēmai ??

un te jau atkal tas āķis. ja rakete startē no vietas, bez iedzīšanas kā SpaceX ta viņiem papild helikopter spārnu integrācija ir ļoti grūti izdarāma, un viss ticamāk ka mēginājumi izgāzīsies, un pat nemēginās, jo viņiem katra liekā tonna massas kas jāvelk līdzi ir no svara, un helekopter spārni noteikti ka svērs tikpat cik rakeš dzinēji, un skaidrs ka ta viss kopējais kompleks būs daudz smagāks. līdz ar to vienīgais šeit ceļš atkal ir samazināt vispārējo raketes Delta-V ceļu, kas mazinātu kopējo raketes massu pa 15-20% uz kā rēķina ta varētu šīs papild vertikālās nosēšanās + atpakaļ lidošanas tehnologijas ieintegrēt.

skatoties pēc vidakiem ta helekopter vadīšana un kontrolle izksatās daudz reiz vieglāka nekā vertikālā nosēšanās ar rakeš dzinēju.


faktiski šeit atkal parādās šis scenārijs, ka raketes Delta-V samazinājums paver jaunas un jaunas tehnologiskās iespējas rakeš pakāpem, un risinājumus, kā padarīt rakeš pakāpi daudzkārt izmantojamu. proti nosēsties vertikāli ar rakeš dzinējiem, vai arī lidot atpakaļ kā helikopterim, katrai versijai savi + un mīnusi, bet varbūt vaig kombinēto, proti ja viens nestrādā/ nenostrādā ta ir rezerve, vai darboties abiem kombinēti, katram savā laikā pēc izdevīguma pakāpes. kur ieejai zemes atmosfērā protams rakeš dzinēji strādātu, bet ka jau ir atmosfērā ta lielāka jēga ir no propelleriem.