ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km tornis

[asgard]

Hmm... Man jau liekas ka ja taisa kkādu launch assist tad tādu, lai vajag tikai nelielu lētu raķeti orbītas cirkularizācijai. Tava torņa gadījumā tāpat vajag 2 pakāpju raķeti (nu varētu arī 1 pakāpes bet tad samazinātos derīgā krava) orbītas sasniegšanai tikai bonusā nāk kravas pieugums par ~40 %. Ja varētu to torņa iekšējo tuneli izmantot arī kā Light Gas Gun kad nepieciešams šaut "dumjas" kravas tad gan kopējās izmaksas orbītas varētu būtiski dabūt nost. Nopietnas kosmosa apguves programmas ietvaros tāpat vairums kravu būtu "dumjas" kā degviela, astronautu barība, ūdens, metāla konstrukcijas utt. Lielākā priekšrocība attiecībā pret jūrā esošu lielgabalu, ka izeja atrodas augstu gaisā. Ja vēl to visu pasākumu novietotu kādā kalnā tad varētu iegūt ka izeja atrodas 6 - 7 km v.j.l. kas nozīmē mazāku gaisa pretestību, vieglāku karstuma vairogu un lielāku derīgo kravu.

Un vispār ja ķeramies pie lielgabaliem masveidīgai "dumju" kravu šaušanai tad šis koncepts noteikti ir pelnījis uzmanību
http://projectrho.com/rocket/rocket3ay.html#vernegun

[Epis]

karoči totāls sviests man ar to programmu sanāca, un šorīt atklāju kāpēc kelvāra tornī nav starpības starp gaisa gāzi un H2 gāzi, izrādās ka es formulā beigās pie kopējā svara (kas kā lielums uzkrājās jo sāku rēķināt to no augšas uz leju) nepieskaitīju gāzes masu klāt, līdz ar to cipari nemainījās, un tad kas kļūdu izlaboju jaunie dati ir Šokējoši
tornis Kevlar 49 ar gaisa gāzi svērs -135tonas ar H2 -290tonas, tipa sanāk ka iekšējais spiediens vieglāks par gaisu, un tas nozīmē ka kautkas ar algoritmu nav kā vaig , jo nevar būt tā ka tornī gazes spiedines ir mazāks kā ārā, bet pozitīvais moments tāds ka tagat vismaz var redzēt starpību starp gaisu kā gāzi, un h2, un man tāda sajūta ka helija, un H2 tornis nesvērs ne cik un tas sanāks lidojoša tipa, jo tie iekējie tilpumi cilindru sekcijām ir fantastiski lieli, līdz ar to sanāks ka vidzēs pretsvarus lai tas tornis neaizlido, tā vispār ir pozitīva zīme, jo šādi var celt kautvai 100km augstu turni, ja tā massa ir vienāda ar 0, un tad jau sanāk ka tornis varētu vējā liekties uz nebēdu, vienīgi vaidzētu to liekšanos koriģēt tā lai būtu smuks ieliekums un tad ar ieliekumu šaut raķeti lenķī nu un lenķis būtu atkarīgs no vēja stipruma.
labi esu jau aizfantazējies, jāizlabo savas formulas lai ciindra gāzu spiediens nebūtu mazāks par atmosfēras, lai gaisa tornis nesver vieglāk par gaisu he he.

[Epis]

nu lūk uztjūnēju softu priekš jaunā lidojošā torņa versijas, vienkārši iepriekš es tādu variantu ka tornim būs negatīva massa, un deļ tā gaisa spiedieni nebīju ņēmis vērā, līdz ar to lagoritms izmeta neadekvātus ciparus, tagat cipari nāk ārā smuki un pareizas vērtības, un dati sanāk ļoti optimistiski, piemēram torņa masa tagat gan gaisam gan H2 ir vienāda 92.39 T iepriekš bīj 77.9T un pieaugums ir tāpēc ka jaunais algoritms pieliek klāt biezumu ja limiti ir zem robežas, vecais atstāja tā kā ir līdz ar to pieļāva gadījumu kad izturības limits ir zem manas 2X robežas, bet tā zem rogeža protams ka ir niecīga kādi 0-20% vairāk tie cipari tur nevariē, un viss tornis beigās taisījās no vienāda biezuma matreāla, principā torņa sienu biezums visā garumā ir konstants lielum, jo slodze ko jānotur nemainās, mainoties apkārtmēram, tākā tagat tornis ir smagāks, dēļ algoritma.
un tagat cipari:
ja gāze ir Gais tad tas radīs 55.5 tonas papild svaru tornim
Ja gāze ir ūdeņradis tad tas radīt -313.7 tonas papild svaru, tas nozīmē tornis lidos, un lai to noturētuvaidzēs lielus atsvarus
intreses pēc uliku kā matreālu Bleķi un tur ciparu variācijas bij milzīgas, proti ar H2 bleķis svēra 2281kg (H2 gāze -306) koējā masa 1975 tonas.
ar Gaisu bleķis svēra 3197 t pats gais(355.3 t) kopā 3553 tonas, un starpība starp gaisu kā gāzi, un ūdeņradi uz konstruciju atstāj milzīgu iespaidu, proti gais padara konstrukciju 61% smagāku nu tā ir baigā starpība, nav brīnums ka ja izmanto kevlāru tad tā bilde krasi mainās un finālā tornis lido ar ūdeņradi, vai heliju.
Man ienāca prātā doma ka jau jau tornis ir lidojoš, tad tā lidošanas spēju vaig pielidzināt 0, samaisot gaisa gāzi ar piemēram Heliju, vai H2 tādās proporcijās lai tas nelidotu (nevaidzētu pretsvarus) un tākā torni būvējot mainīsies gan gaisa spiedieni, gan tempertūra tad šīs attiecības, gis,helijs, H2 ir jāmaina torņa celšanas processā, līdz ar to vaidzēs kādu gāzes balonu ar ko šīs izmaiņas veikt, torņim pašam ceļoties gaisā
+ jauna ideja , ja jau tornis lido tad izmantot Kevlāru ārējā cilindra sienās ir baigi dārgi un tā slodze kas jātur ir niecīga, līdz ar to kelvāru var atstāt centrālā trubā par kuru ies rakete (varētu pat mēignāt tur bleķi kādu ielikt) bet no ārupuses kādu lētu izturīgu sintētisko audumu, polimēru matreālu tos kurus izmanot Jahtas savā burās, lētākos no tiem kas ir extra vielgi un tad tā funkcija būs noturēt centrālo kevlāra,vai bleķa kolonu savā vietā, šādi torņa cena riktīgi kritīsies
+ lai samaiznātu vēja pretestību ārējo apvalku kas butu no lēta matreāla veidot airodinamiskā Stremaline body romā ar Cp=0.04 jeb >10X mazāk nekā cilindram + tākā sekcijas tad būtu stiprināmas tikai centrālā truba ar trubu, tad to stiprinājumu varētu veidot tā lai tas varētu rotēt, un airodinamiski nostāties pret vēju ieņemo mazākās pretestības leņki.
+ torņa augstums varētu mierīgi aiziet līdz kādiem 10km jo pašam sava masa nebūs jānotur, vienīgi jādomā par stabilizāciju.
+Ja centrālo kolonu uztaisītu vēl stiprāku, jo svaru tai vietā varētu likt klāt droši tad varētu mierīgi laist raketes ar lielāku G kā 10-20G varbūt pat ar 30G tas jau līdzīnātos SUper Lētai Kravu šausanai Orbītā pa tiešo bez nekādiem Termāliem aizsargiem un raķeš dzinējiem (tikai stabilizācijai) un butu super Lēts nogādāšanas orbītā veids
vai itk es nēsu pārāk daudz safantazējies he he
reku softa bilde

5km_kevlar_H2.gif (16.55 KiB) Viewed 14423 times

[Epis]

nedaudz paspēlējos ar Scenārijiem programmā, lai dabūtu pēc iespējas lielāku izejošo raķetes ātrumu no tuneļa un tāds tīri pieņemams modelis varētu būt šads, torņa augsutms 15km raķetes paātrinājums +25G un torņa svars ir +- balansā ar Gāzes H2 celtspēju līdz ar to tas ir reāli, un raketes izejas ātrums 9859 km/h priekš orbītas vaig 28080km/h tas ir 35% no vaidzīgā, ar šādu iegūto ātrumu un 15km retināto atmosfēru varētu derēt kāda Lēta raķete kur Paylode butu kādi 30% no visas masas, tas ir līdzīgs scenārijs tam Jūras Ložmetējam 1.1km garam tikai šeit vis ir Eazy, stilā
pilnīgi iespējams ka ja izdara Optimizācijas tajā Tornī, kur kevlāru liekam tikai centrā, un no ārpuses ko līdzīgu helija, H2 balonam, tad tā G slodze no 25G varētu pakāpties līdz kādiem 50G varūt pat 100G un tas jau nozīmē ka varētu reāli izspiest kravu Orbitā, vismaz tuvu tam.

15km_9850kmH_model.gif (18.05 KiB) Viewed 14419 times

[asgard]

Nez kā tur būs ar temperatūru. Kompresējot H2 šāvienam tas nopietni sakarsīs, arī cik palasīju par Light Gas Gun izmantojot karstu H2 var iegūt lielāku ātrumu. Kevlars man šķiet ka neizcēlās ar īpašu termoizturību. Arī ja šauj ar vairākiem km/s tad vertikāls tornis neder, vajag slīpu jo orbītas sasniegšanai vajag horizontālo ātrumu, vertikālais vajadzīgs tikai tik daudz lai izietu no atmosfēras.

[Epis]

nu lūk uztaisīju to jauno koda veriju kas rēkina nepieciešamo centrālā Kevlāra trubas biezumu + Svaru un attiecīgi nepieciešamo ūdeņraža, vai Helija daudzumu ko vaig lai visu to paceltu gaisā un pats galvenais noturētu vaidzīgajā augstumā virs zemes, un trubas izturība tiek aprēķināta pa vecam + šeit softā var ielikt % drošibas limitu, jeb izturības rezervi, logā "izturības Drošibas %"un tur stāv 100% tas nozīmē 2X izturība un vēl ir ielikts Papild svara Sekcijas % kurš ir 20% 1 logā uz augšu, un tas % skaitās klāt torņa 30m sekcijas Massai un tad no kopējā masa ir tā kuru vaidzēs apkārējam Gāzes balonam noturēt attiecīgajā augustumā un tad no tās rēķina vaidzīgo gāzes spiedienu un tās tilpumu, izejas dati tagat ir formātā augšejie cipari, un apaksējie, jeb torņa augšas segmenta dati un apakšas, lai var redzēt kādi ir Ciparu diapazoni, (īstanībā programma rēķina katas sekcijas parametrus un saglabā tos DataTable un es priekš info izvades paņemu pirmo un pēdējo , līdz ar to es tos datus varu viegli uz Exel, vai parastā Text faila formā izexportēt, bet pagaidām man pašam intresē pirmais un pēdējais + kopējās summas.

tagat kādi secinājumi:
1. skaidri var redzēt attēlā kad nepieciešamais gāzes tilpums lai noturētu sekciju pieaug pieauguot augsutumam un 5km augstumā tas ir 1.9X lielāks rekināts pēc (augša / apakša) principa.
izskaidrojums tam daļēji ir dēļ tā ka augšā kevlāra truba ir biezāka par 0.02mm (0.22mm) nekā tā ir apakšā kur tā ir 0.2mm bieza, tas dēļ tā ka apakšā ir blīvāka atmosfēra kas rada pretspiedienu, līdz ar to aprēķinātais spiediens raketei reāli ir Raketes P-atmosfērasP un tākā augšā atmosfēra ir retinātāka tad arī nepieciešamā turbas izturība aug, bet šis trubas aprēkins nav galējais jo te ir tikai saus statisks spiediens rēkināts ko radītu raketes massa*5G bet dinamikā raketei kustoties un gāzei ejot caur trubu varētu tie spēki krietni pieaugt, šīs starpības protams būtu mazākas ja gāze būtu ūdeņradis, jo tam ir mazāka massa un līdz ar to mazāka ietekme, bet ar gaisu varētu būt lielākas problēmas
2. otrais izriet no pirmā un tas skan tā ka torņa augstumu nevar baigi palielināt pēc 5km un domāju ka Max būtu kādi 10km jo šādā scenārijā jo augstāk ej jo lielākus balonus vaig, kas savkārt īsti neierakās scenārijā jo palielinoties augstumam pieaug riski, un arī vēja spēks un noķert momentu kad vēja spēks ir neliels izredzes būtu pašvakas palielinoties torņa augstummam.
3. Izeja ir domāt par torni kurš ir novietots lenķī teiksim 45 grādos, tad ļoti labi, effektīvi var palielināt troņa garumu un ja torņa augstums tad būtu 5km tad tā garums ejot slīpumā 45 grādi būtu 7.071 km kas ir 41% garāks un šādi ietaupām uz balonu rēķina un Hd gāzes rēkina + tākā konstrukcija ir Lenķī tad vēja pretestība arī ir mazāka, un + tas ir labs lenķis raketes palaišanai Orbītā, un otra lieta ir slodzes kas darbojās uz torni šādā slipā stadijā viņš varēs eksistēt tikai pa vējam un vējš viņu protams pūtīs prom, tehniski ja tornim nebūtu nekādi ventilātori kas rada to pretspēku tad slodze ies uz pamatu un būs negatīvs spiediens, proti tornis lidos prom, un tas būs jānotur, un tendence tad būs tāda jo tuvāk zemei jo nospriegotāks būs centrs, kam tā slodze būs jānotur, un tad arī mainītos slodzes pie raķetes palaišnas, jo tās būtu jāsmummē klēt, līdz ar to palielināsies centra sienas biezums, massa, izturība, principā tad ir jātaisa algoritms kas ņem visus šos faktorus un rēķina un jāatrod viss optimālākais lenķis.
Pozitīvā puse slīpam tornim tāda kad viņš varēs izturēt lielākus vēja spēkus, jau pats par sevīm, bez nekādām stabilizācijām, un ja jau viņš būs slīps tad varētu domāt varbūt ka pielikt spārniņus, kas kontrolētu torņa augstummu, un ja kas spārnu efektivitāte palielinātos palielinoties torņa augstummam virs zemes, jo tur ir lielāk ivēji un lielāka kopējā vēja enerģija kas to celtni varētu pacelt, vārdsakot ar spārniem varētu torņa kopējo augstummu pacelt augstāk nekā tas būtu iespējams tikai ar gāzes balonu,proti balos būtu domāts priekš pacelšanas līdz kādiem 100m un tālāk vējā lēni konstrukciju celtu spārni, līdz ar to ietautīu uz balonu, H2 gāzes rēķina + varētu torni izmantot plaša diapazona laika apstākļos, piemēram 10-15m/s pie zemes un augšā kādi 30-50m/s varētubūt norma, un spārni kā tādi izmaksās letāk nekā lielāks balons + domāju ka tie arī rada leilāku pacelšanās spēku normālā vejā nekā balons, un jo mazāks balona cilindrs ap torni jo mazāka arī torņa vēja pretestība, kas palīdzēs lielākā vejā to visu noturēt torņa pamatam, vārdsakot ir ļoti dauz faktoru, un versiju kas ir jāēta vai tāds slīpi ar spārniem lidojoš 5+km augstumā tornis ir reāli uztaisāms, ā un centrālā trubā varētu ielaist H2 gāzi,lai tornis būtu vieglāks un mazāk vaidzētu H2 gāzi balonu cilindriem + arī tādēļ ka raķeti laižot H2 gāze radīs mazāku spiedienu un būs vmazāka pretestība un slodze laižot raketei arī ar H2 gāzi.
un jā torņa augšā vidzētu ātri atveramu aizveramu vāku, lai torņa H2 gāze lidošanas laikā neietu ārā, un raktes iešanas ārā ietu ārā, un pēctam ka izlaista atlikusī gāze neietu zudumā, un varētu tornim vāku aizvilkt cietu, ja kaš par šādu sistēmu iet runa tajā Jūras Lielgabalā, 1.1km ar ko šaus tos lādiņus orbītā tur viņi plāno izmantot H2 gāzes savācēju pēc izšausanas kas itkā savāks 99% gāzes ko varēs atkārtoti izmantot, nu salīdzinājumam manam tornim tie spiedieni būs 10-100X zemāki un līdzigai sistēmai vaidzētu būt arī iespejamai, un ar parastu aizbīdāmu vāku vaidzētu pietikt.
un šajā torņa versijā torni varēs nolaist lejā horizontāli un noguldīt uz zemes, tehniskai apkopei, un sagatavošnai jaunam lidojummam, īstanībā tagat tas mans idejiskais tornis ir līdzīgs tam ūdens tikai peld gaisā, nevis ūdenī.
nu tā pagaidām viss, megināšu programmā ielikt formulas kas rēķina torni Lenķī (ar maināmu lenķi) + ar iekšējo gāzi H2 kurai būtu zemāks spiediens nekā atmosfēra (negatīvs spiediens, tas lai mazāk gāzes vaidzētu un lai vieglāk raķeti tās palaišanas momentā palaist, sādu spiediena samazināšanu izmanto visu, arī tajos tuneļ projektos Sky Ramp tech lapā, un tai jūras trubai arī pirms laišanas ir zems spiediens tubā, protams neies runa par vakumu, vienkārši kāds 2x pazemināts spiediens neāktu par sliktu , varētu uzlikt mainīgu (%) iekšejā negatīvā spiediena lielumu lai redzētu kā tā maiņas ietekmē rezultāta parametrus.
un mēginās pielikt kautkādu veja slodzi pie kopējiem izturības cipariem, nu tādus aptuvenus, lai varētu mainīt un skatīties kā tas ietekmē konstrukciju un izejas datus .

5km_Fly_baloon_corect.gif (18.39 KiB) Viewed 14377 times

bildē cipari ir labi redzami, ja neredzat browserī ta atverat kā atsevišķu bildi un iezumojat.

[Epis]

uzmetu ātri uz kalkulātora 1.7m trubas 30m garas iekšejo tilpumu un sanāca 68m3 nu tad sanāk ka, ja tās biezums ir 0.22mm kvlārs un to piepilda ar H2, truba pate pa sevīm lidos, pie juras līmeņa, un domāju ka līdz kādaiem 2km būs lidot spējīga, principā sanāk ka nevaig nekādus gāzu balonus lejā, laigan bišķi vaidzētu priekš airodinamikas uzlabošanas, un tad ar tiem papild celšanas spēkiem varētu taisīt biezāku, smagāku trubu, lai varētu taisīt biezāku trubu tām citām papild slodzēm kas būs + nelielus spārniņus elektriski kustināmus, un varbūt ventilātorus papild stabilitātei un iespējams vēl biezākai trubai. jo elektrība lejā būtu piejama lielā apjomā tādiem projektiem. (kāds M wats varētu būt Max trorņa stabilizācijai).

[asgard]

Domāju ka optimāli būtu tādas konstrukcijas apakšu stiprināt pie kuģa līdzīgi kā dažādos kosmiskā lifta konceptos. Laikapstākļi mazāk ietekmētu, jo kuģis var pārvietoties prom ja nāk kkāda vētra kas var apdraudēt torni kā arī raķetes var laist tieši no ekvatora maksimāli izmantojot Zemes rotāciju un nav jāiespringst par range safety (ups nupat palaistajai raķetei neiedarbojās dzinējs)

[peleks]

tur pa tām gāzēm, ūdeņradi lietot būtu neprāts - tas pierādijies jau ar ūdeņradi pildīto dirižabļu laikā, bet fīča pati pa sevi laba!

[asgard]

Hēlijs varētubūt pārāk dārgs tādam pasākumam kur to vajag tādos daudzumos.