ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km tornis

[asgard]

Nujā, ja varētu tās izmaksas nodzīt tik zemu ka ~0,5t kravas nogāde maksā 50k - 100k eiro tad tā lieta varētu aiziet, tādas summas jau būtu paceļamas daudzām universitātēm un visādiem bagātiem hobijistiem kas gribētu paši savu satelītu (vai paši sevi ) palaist orbītā un tad jau pieprasījums netrūktu un varētu lidot kaut vai 10X dienā.

Lielās, smagās kravas ko nav iepējams sadalīt pa sastāvdaļām un pēc tam orbītā salikt nāktos laist pa vecam ar lieljaudas smagajiem nesējiem no esošajiem kosmoportiem.

Vēl man ienāca prātā ka pilnīgi vertikāls starta tornis nebūtu optimāls risinājums jo tas iedotu tikai vertikālo ātrumu, bet orbītas sasniegšanai vajag horizontālo. Visdrīzāk ka optimāli būtu raķeti izsviest kkādā 45 grādu leņķī vienlaikus iedodot gan horizontālo gan vertikālo ātrumu. Šeit atkal liekas ka sliežu rampa pa jau esoša 5 - 6 km augsta piemērota kalna nogāzi būtu optimālāk jo panākt lai tāds šķībs tornis nenogāžas tehniski būtu sarežģīti un dārgi.

Ja gribi patestēt ar Orbiter tad noteikti novelc arī Velcro Rockets
http://orbithangar.com/searchid.php?ID=3388

Palaišanu kalnos var nosimulēt raķeti novietojot atbilstošā 5 - 6 km augstumā un palaišanas torni nosimulē kā papildus raķešpakāpi kas paātrinātu raķeti līdz ātrumam un augstumam kādu gribētu iegūt no starta torņa.

[Epis]

Vēl man ienāca prātā ka pilnīgi vertikāls starta tornis nebūtu optimāls risinājums jo tas iedotu tikai vertikālo ātrumu, bet orbītas sasniegšanai vajag horizontālo. Visdrīzāk ka optimāli būtu raķeti izsviest kkādā 45 grādu leņķī vienlaikus iedodot gan horizontālo gan vertikālo ātrumu. Šeit atkal liekas ka sliežu rampa pa jau esoša 5 - 6 km augsta piemērota kalna nogāzi būtu optimālāk jo panākt lai tāds šķībs tornis nenogāžas tehniski būtu sarežģīti un dārgi.

nujā nebūt slikti kādu 45 vai pat 55grādu lenķī torni, kā tajā Sky Ramp tech jaunākajā projektā kur to tuneli veido kalnā kas ir 3.6km virs jūras līmeņa reku vari apskatītes http://www.g2mil.com/tunnel-launch.htm
Latvijai šāds variants protams ka neder, jo mums tādu kalnu nav, un mākslīgi taisīt tādu kalnu, izmaksātu astronomisku naudu, un tā jau tad būtu pasaulē lielāka'cilvēka celtā celtrne ko pat no kosmosa varētu redzēt, un no bleķa, trubām 45 grādu torni taisīt, arī nereāli, jo tad šie ātrās salikšanas nojaukšanas principi nestrādā,
+ nekāda adaptīvā stabilizācija nav iespējama, jo parāk lielas konstrukcijas un tās būs patstāvīgas būves statusā
+ nebūs iespēju pārorjentēt palaišanas virzienu, ja laiž no taisnas trubas tad raķete var aiziet kādā virzienā vien viņa grib, un ieņemt jebkādu vēlamo orbītu, bet ja ir fiksēts 45-55 grād skrejceļš ta skaidrs ka orbīta arī būs attiecīgā, tādēļ laikam šiem ar slīpumu tuneļiem un skrejceļiem tā piekrišana ir tik zema dēļ ierobežotās orbītas, ko tie piedāvā, salīdzinot ar lidmašinu kā pirmo pakāpi ta tur kā taisnam tornim nekādu limitu nav palaiž raķeti tādā virienā kādā vaig.
- un protams Cena, kas saka ja konstrukcija nav izjaucama, + šauri specializēta, (specifiskiem laika apstākļiem kā zems vējš 10m/s + nekādu nokrišņu un zems gaisa mitrums(lai neapledotu) padara konstrukciju Lētu, salīdzinot ar pastāvīgām būvēm, kam jāiztur visi dabas apstākļi un gadalaiki.

- un ja kas laižot raķeti ar 45gradu lenķi tā veiks 41% garāku ceļu pār biezo zemes atmosfēru līdz ar to būs lielāki ātruma zudumi dēļ atmosfēras, salīdzinot ar taisnu palaišanu un galvneais jau man liekās uzdevums ir sasniegt raķetei pēc iespējas ātrāk tos 15-20 km jo pie 15km augstuma gaisa spiediens ir tikai ap 10% no 0 līmeņa un pie 20km tas ir vēl mazāks tikai 4.5% no 0 līmeņa un 30km tas gandrīz jau ir vakums kur gisa spiediens tikai 1% no tā kurā mēs dzīvojam līdz ar to ja ja no tuneļa izsviež raķeti ar kādu Mach 2-3 tad bez raķešu aizdegšanas tā raķete varētu sasniegt labu augstumu, piemēram

mana mazā aprēkinu proga

2km Tower Final hight2.gif (12.42 KiB) Viewed 14432 times

tuā ir primitīva proga ko uzkodēju lai rēkinātu vienkāršus parametrus tam tornim arī raķetes ātrumu, pēc paātrinājuma un torņa garuma, un tad pieliku klāt kodu kas aprēķina cik tālu, augstu rakete uzlidos ja tā atrastos vakumā (bez gaisa pretestības) ar pēc 2km gara torņa ieskriešanās līdz tiem 1600km/h ar +5G paātrināju kopā ar zemes 1G sanāktu 6G paātrinajums un sanāca ka viņa sasniegtu 12km augstumu un tad kristu lejā, lai sasniegtu 22km augstumu vaidētu kopējo paātrinājumu 11G vai arī 2x garāku torņa trubu tad ar 6g pietiktu
principā galvenais uzdevums tornim būtu izsviest raketi no zemes blīvās atmosfēras lai pēctm tā varētu ar augsti efektīvākām raķeš dzinēju sprauslām + zemāku gaisa pretestību turpināt uzņemt ātrumu, un šāda raķetes izmešana tādā augstumā pēc dažiem .pdf analītiskiem rakstiem (kautvai tā paša 20km inflatable Kevlar space Tower raksta palaižot raketi no 20km augstuma raketi kas spēj sasniegt no 0 līmeņa 20km augstumu tā palaižot no 20km augstuma spēs sansiegt jau 100km augstumu tātad +20 km vietā iegūtu +80km pacēlumu virz zemes kas nozīmē 4x efektivitāti augstuma uzņemšanā nemainot raķeš degvielas daudzumu un tās masu. nu ieguvumi protams ka ir acīm rezdzami.

[asgard]

Patestēju iekš Orbiter un man sanāca ka palaižot raķeti no 12 - 15 km (Ja kas, tad Orbiter arī ņem vērā dzinēja efektivitāti atkarībā no atmosfēras spiediena) augstuma derīgā krava uz LEO pieaug par ~20 % kas ir daudz par maz lai būtiski samazinātu izmaksas. Tātad ja grib lai derīgā krava būtiskii pieaugtu, nu vismaz uz pusi vai vairāk vajag lielāku sākuma ātrumu, kkāds Mach 2 vēl ir par maz, vajadzētu Mach 6 - 10. Būtībā tā lai vairs nevajag 1. pakāpi un raķete būtu SSTO.

[Epis]

es tajā Orbiter softā nevaru atrast vietu kur kautko uzmodelēt par tiem augsutmiem, tādēļ ja tev ir laiks ta parēkini cik daudz kravas rekete varētu nogadāt kosmosā ja to iedzītu tornis ar paātrinājumu 50m/s torņa garums no 2-5km, piemēram 5km tornis varētu raketi iedzīt līdz 2545km/h ātrummam tas ir daudz .
man ir ideja ka tā torņa konstrukcija varētu būt tāda pati kā tā Kevlar 20km inflatable space tower zinātniski modelētam tornim ar nelielām izmaiņām lai varētu par torņa centru laist raketi, un izmaiņas ir tādas ka tajā projektā viņiem ir piepušami cilindri, bet šajā tā būs piepūšama truba, kur pa centru laistu augšā raķeti nu īstanībā tās trubas nebūtu piepūšamas, bet gan cietas stringras konstrukcijas truba kurai iekšā ir tukšums un kur iepūst to ūdeņradi iekējam spiedienam (lai palielinātu noturību) un pašu raketi ja kas arī varētu laist gaisā nevis ar gaisu, bet gan ar heliju, vai ūdeņradi, jo gais sver daudz un laižot raketi torņa lejā gravitācijas ietekmē tas gaisa spiediens zem sava svara pieaugs krietni lejā nekā augšā, un šī lieta tajā zinātniskajā pipūšamā torņa paīrā tiek apskatīta, un tur ir tādi dati ka viņu torni ja piepūš ar ūdenradi tad augstums var sasniegt ūdenradis 57 km,helijs 37 km and gaiss 7 km un itkā ja tornis nepārsniegtu 5km ta gais derētu bet letāk un stabilāk būtu ar udenradi.
manā variantā centrā pa kuru laistu rakteti varētu papildus aplikt ar kādu bleķi, kā alumīju vai metālu, lai centrs būtu izturīgāks, un tad tas ārējais zem spiediena apvalks kalpotu kā torņa stabilizātors un pēc tā zinātniskā papīra 5km garam tornim vaidzētu 50m diametra cilindru pamatā, varbūt varētu arī mazāku, jo tas viņu torņa modelis tiek rekināts ar domu ka augšā uzlikt kādu raķeš palaišanas staciju, resotrānu, vai kādu citu būvi, bet šai versijā tur nekā nebūs, un tornim vaidzēs stabilizēt, balansēt tikai savu svaru un pāris sekundes arī raķeti kad to palaidīs, un ka tā pa centru ies.
man pat liekās ka varetu to struktūru taisīt nevis no kevlāra (kas ir baigi dārgs) bet gan no lētākiem matreālaiem kā bleķi, alumīniju, no plānām loksnēm, jo radius R attiecība pret sienas biezumu t ir R/t= 10-1000.

kautko vēlāk uzīmēšu.

[asgard]

Patestēju, sanāca ka ar sākuma ātrumu 2500 km/h derīgā krava pieaug par 35 - 40 % kas jau ir labāk bet vienalga nepietiekoši lai samazinātu izmaksas līdz tādam līmenim ka lidojums uz orbitālo hoteli kļūtu pieejams katram kas var atļauties labu sporta auto un mazu satelītu palaist varētu katrs entuziasts ar pāris tūkstošiem lieku $. Pagaidām visefektīvākais risinājums izmaksu samazināšanā būtu ļoti bieži lidojumi izmantojot masveidā ražotas raķetes. Masu produkcija visam ļauj samazināt izmaksas. Iedomājes cik maksātu tavs auto ja fabrika gadā izlaistu tikai dažus desmitus eksemplāru kurus pārdodot būtu jāsedz visas ražošanas izmaksas - telpas, iekārtas, strādnieku alga utt.

[Epis]

Patestēju, sanāca ka ar sākuma ātrumu 2500 km/h derīgā krava pieaug par 35 - 40 % kas jau ir labāk bet vienalga nepietiekoši lai samazinātu izmaksas līdz tādam līmenim ka lidojums uz orbitālo hoteli kļūtu pieejams katram kas var atļauties labu sporta auto un mazu satelītu palaist varētu katrs entuziasts ar pāris tūkstošiem lieku $.

nu tas jau ir kautcik + un izmaksas jau mazinās no sarežītības pakāpes samazināšanas, un ta varetu izmantot kādu lētāku Hibrīd raketi Icieto ar šķidro degvielu, kautvai ko līdzīgu kopenhegen suborbital Heat-1XP, vai kādu icetās degvielas paātrinātāju, karoči kautko lētāku nekā pašlaik tiek izmantots startējot no jūras līmeņa.
es te palasīju nasaspaceflight.com forumu un tur arī ir pāris diskusijas par konceptiem laist raketi no kalna ar Maglev sliežu ceļu , un tādā garā, un galvenie argumenti visiem tuneļ palaišanas variantiem kautkados 45 vai citos grādos, ir Mega lielas izmaksu cenas lai tādus vainu sliežu ceļus uztaisītu, vai 4+ kilometru garu tuneli izraktu tas viss tur maksā Biljonus $$ un ir orjentēts tikai uz 1 debes pusi + tākā laiž lenķī tad tas nav neko labs risinājums laist raķeti ar lielu ātrumu dēļ blīvās atmosfēras un ceļa garuma kas leņķi ejot ir garāks nekā pa taisno līdz ar to lielāki degvielas tēriņi, vispār es tur izlasīju ka pašreizējās raketes iet vertikāli ar nelielu lenķi līdz kādiem 40km ar nelielu ātrumu kur atmosfēras blīvums vairs nerada problēmas un tad var laist uz pillu ātrumu un paātrināties līdz Maximumam.

tagat ar ko tad šis mans variants izceļās uz tā visa Ekonomiski neizdevīgā Biljonu dārgiem citiem projektiem.
1. tādu torni var būvēt jebkur, un ekonomiski izdevīgi to ir darīt pie kādas ostas, kur var viegli piekuģot kurģis ar raketi un viņu ielādēt, vai ari okeānā uz kādas salas ar ostas portu, karoči tas ir daudz lētāk nekā laist raķeti no kāda kalna (4+km augstuma bez nekādiem tuneļiem vai ar tuneļiem jo tā visa infrastruktūra pievadceļi un transports maksā kosmiskas summas tādēļ arī visi tie kalna palaišanas projekti netiek izskatīti.
2. torņa cena būs salīdzinoši lēta, es te uzmetu vienu variantu pēc tām inflatable 20km tower pdf formulām kur parēķina MAX gaisa spiedienu iekš cilindra, pēc formulas Pmax = tensile strength / R/T, kur R-radius, T sienas biezums, un bleka izturība ir ap 600Mpa, labam rūdītam bleķis var būt pat 1100Mpa
un tā es uztaisīju modeli reku segmenta izmēri bildē (metros) un tas cilindrs augsutms 30m platums 10m ārējās sienas bielums sanāca 10mm iekšējais 8.5mm no bleķa sver 141.6 tonas, nu ir daudz bet tā sver 18m^3 bleķa, un pēc izturības jeb pieļaujamā Max spiediena uz pamata laukumu sanāk ka tā struktūra varētu noturēt 9087 tonas, un tas atbilst torņa augstumam no vienādiem segmentiem 1952m, jeb 1.9km nu ja paņem izturīgāku bleķi kā to 1100Mpa ta augsutums var sasniegt 3.5km un tas ir pie nosacījuma ka visas sekcijas vienādas, bet reāli jābūvē kā piramīdu, jo augšai nav jēbūt ne tuvu tik stiprai, tākā 5km tornis no bleķa piepūšamiem cilindriem man liekās ir reāls, protams tur vaidēs visādas stabilitātes regulētāj fičas, bet tā 5km torņa masa varētubūt tuva tām 9000 tonām un ja zin aptuveno masu ta var noteikt aptuveno cenu, un tona bleķa maksā (prastās trubas iet 480ls tonā) tātad sanāk bleķis maksās 4'361'760Ls un tad uzbuvēt to visu maksās tik pat daudz cik maksā bleķis, līdz ar to tornis piķos 10miljoni un vēl nāktu klāt pārējā infrastruktūra, kā torņa pacelājs, pamats, kādas dzelzceļa sliedes segmentu transportam, lokmatīve, kas to bīdīs, gaisa spiediena sistēma (ar lielām spiediena cisternām, kurās uzkrāt to enerģiju, priekš palaišanas, nu jā visa infrastruktūra maksātu daudz dārgāk nekā pats tornis, bet var var jau atrast vietu kur tā +- ir uztaisīju un ostu porti ar dzelzceļu ir kā radīti, karoči šāda pieja būtu 100x lētāk nekā alternatīvie varianti kā tunelis kalnā, vai Maglev km gari sliežu ceļi arī kalnā.
un piebildīšu ka ja to manu uzīmēto torni taisītu no kevlāra (izturība 3000Mpa ) tad torņa garums butu 52km, nu ja kas tajā zinātnsikajā pdf viņiem Max piepūšamā torņa garums no kevlāra Kevlar 49 (! = 3.6 GPa, " = 1440 kg/m3), ar Ūdeņraža gāzi max augstums sanāca 57km man 52, jo matreālam ir 3Gpa un nesu rekinājis nekādas iekšējo gāzu Masas (tas pa sarežgitu) bet nu cipari +- ir robežās tākā aptuveni aprēķini ir sanākuši arī bez gāzes svara rekināsanas attiecīgajos augstumos.
un tam vaidzētu būt tornim ko var pacelt, nolaist nu minimums 2 dienu laikā, kamēr ir labi laika apstākļi.
un jo lielāku raketi laiž jo garāku torni var būvēt, un lētāk tas prieks maksās kopā, tākā tehnologija ir skeilojama
nu būs vēl bišķi jāpafantazē, un jāiemet ideja tajā lielajā forumā, plašākā auditorijā

Inflatable_section_30mX10m.GIF (40.54 KiB) Viewed 14379 times

[Epis]

uzdrukāju nelielu softu kas rēķina torņa parametrus atkarībā kāda slodze, jeb spiediens uz torņa segmentiem, un tur kods ņem verā arī raketes palaišanas spiedienu, un sanāca 2455 tonas un jā šoreiz sanāca tornis no belķa, un struktūra ir piramīd veidīga, un mainās ārējais diametrs lineāri pa visu garumu, kā arī mainās sienu biezumi, lai varētu izturēt spiedienu.
vispār ļoti intresant sanāca, un ir doma to aprēķinu papildināt ar gaisa spiedien + tā svaru, bez tā laikam tie rezultāti ir tālu no realitātes.

5km_tower.gif (15.62 KiB) Viewed 14359 times

[asgard]

Vispār tava ideja ļoti līdzinās šim konceptam
http://www.starspace.lv/public/pielade_ ... dhYmFscw==

Lielgabala gadījumā vajag pavisam mazjaudīgu raķeti orbītas cirkularizācijai kad šāviņš sasniedzis apogeju. To varētu paveikt kkāds vienkārš un lēts cietā kurināmā dzinējs. Ūdenī iegremdētai kostrukcijai priekšrocība, ka tās svaru notur peldspēja un līdz ar to slodzes uz konstrukcijām ir nelielas, kā arī palaišanas leņķi un azimutu var mainīt pēc vajadzības. Trūkums, ka izeja atrodas jūras līmenī un šāviņam jātriecas cauri visai atmosfērai un nevar palaist trauslas kravas.

[Epis]

iemetu programmā šodien gāzu formulas, gaisam, helijam, un H2 un vēl dziļāk iebraucu tajās spiediena formulās, lai saprastu to būtību un spiediena lielumu kādu vaidzētu tam tornim iekšā pumpēt lai viņš turētos, un spiediena lielums katrā sekcijā ir tieši tik liels ar kādu spēku uz sekcijas spiež augšējā sekcija, jeb tornis kas ir virsū, un tam ieksējam spiedienam ir jābūt lielākam, lai uz sekcijas dominētu izplešanās spēki, nevis saraušanās (compresija), jo ja spiediens būs mazāks sekcija ta ta sekcija sāks spiesties, un placināties, vispār ja kāds sekcijas iekšejai sekotrs sāk laist ārā gāzi, un zaudē spiedienu tad nekāda kastrofa nebūs notikusi, jo tornis saspiedīs to sektoru un turpinās stāvēt, vienīgi laikam kopējā noturība būs švakāka un būs jālaiž lejā.
vārdsakot ar gaisa formulām, torņa masa neko daudz nemainījās, no bleķa tornis pēc vecā aprēkina svēra 2455tonas un tagat ar gaisu 2465.9 un sanāk pa 11tonām smagāks, ar H2 gāzi tornis svēra 2452.6 par 3 tonām vieglāks kļuva ar heliju nemēriju bet varētu būt tikpat cik agrāk bez gāze aprēkina.
un intreses pēc nomainīju matreālu no Bleķa uz Kevlar 49 ar to viņu izturību 3600Mpa blīvums 1.44 un cipari vienkārši Šokējoši labi:
kevlar tornis 5km svēra tikai 77.92 Tonas tas ir 36.64X vieglāks nekā no bleķa un kevlara gadijumā nebīj nekādas starpības vai tur gais, vai helijas iekšā, vismaz 2 cipari aiz komata nemainījas (tonnām0 tas nozīmē ka svarstības +-5kg, līdz ar to nav nekāda jega no H2 vai helija.)

nu kevlara tornis bīj baigais pārsteigums, ar tādu 36X svara samazinājumu nebīju prognozējis lidz ar to lai arī kevlars ir sasodīti dārgs 400$ kg un tad tornim matreāls maksātu 31 miljonu $$ salīdzinājumā ar stipra bleķa cenu (2$/kg) tornis maksātu 5miljoni $$ tas sanāk 6.5x letāk bleķa nekā kevlāra, no otras puses, tākā kevlara tornis ir fantastiski vieglāks + tas būs no lokanas drēbes, līdz ar to izpušot gaisu kompakti glabājams, pārnēsajams,parvadājams, un torņa būves krāns tad arī būtu 36x lētāks, tad tā 6.5x starpība varētu pazust un uzšūt torni no drēbes būtu lētāk nekā to metināt no bleķa, finālā ja ko taisa tad laikam kevlaram ir priekšroka, + la tornis gāzāš tad kevlara drēbe nokrītot nesabojāsies, jo būs vieglāka, un elastīgāka nekā bleķis, kas samīcīsies un būs visa sekcija+ tornis uz metālūžniem vedams, un vešana arī maksā $$, bet kevlārs ta būtu pieremontējams uz vietas .

5km_kevlarTower2.gif (15.98 KiB) Viewed 14336 times

[Epis]

Vispār tava ideja ļoti līdzinās šim konceptam
http://www.starspace.lv/public/pielade_ ... dhYmFscw==

Lielgabala gadījumā vajag pavisam mazjaudīgu raķeti orbītas cirkularizācijai kad šāviņš sasniedzis apogeju.

es to konceptu jau agrāk bīju arī pētijis, īstanībā laikam esu izpētījis visus iespējamos konceptus par tēmu "Launch Assist" jeb latviski "palaišnas palīgs"
un tam okeāna lielgabalam mīnus tāds ka tur ir ļoti liels G ap 5,000 Gs,vismaz tā kā viņi paši plāno, bet teorētiski var jau arī laist ar 6G kā man.
un mīnusi tur protams ir tādi ka garums ir tikai 1.1km un iziet no 0 jūras līmeņa,un ja ietu ar 6G tad tā nekur tālu tikt nevarētu + zemes atmosfēra noēstu jau tā mazo ātrumu, un ar lielo ātrumu tad tur vaig Termālo aizsardzības slāni, kas to prieku sadārdzina, un tad tikai var laist kravas kā degvielu, un nekādus sputņikus, kubsatus vai teleskopus šādi palaist nevarētu.
tas varētu būt super Lētais risinājums degvielas šaušanai kosmosā, + tā visa aprarāta konstrukcija nemaz nav tik lēta, jo viņi to savu trubu tā pat vien nevar izņemt ārā no ūdens, līdz ar to jākonstruē lai izturētu vētras, lielus viļņus, un jūra ir skarbāka vide nekā gaiss, tākā tas pie cenas pieliek $$ salīdzinot ar manējo ideju kur uzcel, nocel tad kad vējš ir zems, sniegs, lietus nelist + infrastruktūra minimāla,un salīdzinot ar to zemūdens torni tad tur viņiem ir peldoša platforma, ar savu spēkstacīju, un peldošas platformas, infrastruktūras ir krietni dārgākas nekā manā gadijumā viss uz sauszemes, pie kādas ostas kur viss jau ir un nekas nav pa jaunu jābūvē.

vēl jāpadomā kā ar torņa drošību, un kā varētu kontrollēt torņa krišanu, lai krīt nevis uz sauszemi bet gan ūdenī, tādejādi būtu mīksta piezemēšanās un minimāli bojājumi, un to krišanu liekās ka varētu kontrollēt ar stabilizācijas ventilātoriem (pielikt nelielu baterijas paku lai kādu 1minūti varētu strādāt, ja gadījumā tornis krīt,
Vēl varētu krišanas trajektoriju regulēt ar iekšējo gaisa spiedienu, proti pa malām uzlikt elektroniskos ventiļus, un kad krīt ta to gaisu laist ārā vaidzīgajās pusēs, lai radītu spēku ar ko virzītu konstrukciju, un šādi pat varētu tornis piezemēties, vai gadījumā ja ir krišanas trajektorija noregulēta, tad atlikušo spiedienu tērēt lai samazinātu krišanas ātrumu pie piezemēšanās, tas būtu izdevīgi pašām augšejām 2km sekcijām, jo no tāda augstuma lidojums būtu tīri garš laika ziņā, un tajā perjodā var daudz ko izdarīt, lai sagatavotu sekciju mīkstai ūdens piezemēšanai
vienīgi cik šādas sistēmas pieliks pie torņa svara