Kapec jau gandriz 40 gadus neviens nelido uz Menesi?

[Epis]

runājot par ātomenergiju kā glābiņu, ta idejiski tā ir izeja, bet realitātē nepaspēs sabūvēt tās stacijas pietiekamā apjomā lai kompensētu energijas kritumu no fosilajiem, kā naftas, un arī dabas gāzes, jo ar dabasgāzi ir tā ka pašlaik pie esoša pateriņa itkā pietiek virs 150 gadiem, bet ja nafta sāk sarukt un automašinas pārtaisa uz šķidro dabasgāzi ta tie 150 gadu lielie krājumi sāks strauji rukt un ir daži kas spekulē ka ja naftu sāks masīvi aizvietot ar dabasgāzi ta dabasgāzes resursi pietiks kādiem 22 gadiem un viss.. un ta vairs nebūs ko ņemt, atliks kas?- akmeņogles, un tās naftas smiltis, kūdra, un vairāk nekas, un ja vienu kodolstaciju būvē 6-8 gadi kā tagat ta skaidrs ka vaidzēs pārsimt gadus lai aizvietotu, un otra problēma ir tajā kādas stacijas būvē, te jau asgārds minēja TOrija reaktorus, bet diemžēl komerciālu gatavu dizainu nav, ir kautkādi eksperimenti, un nākotnē plāno būvēt eksperimentālus, un tas nozīmē ka pēc kādiem 20-30 gadiem tikai būs piejami pirmiem pārbaudītie torija reaktora modeļi, tākā lai cik skaisti izskatās torijs, tā nav alternatīva, jo vaig jau šodien sākt būvēt kautko, un kas ta ir alternatīva ?
skaidrs ka standart reaktori (lēno neitronu ūdens spiediena) neder jo tie izmanto ļoti mazu Urāna %, faktiski sadedzina tikai U235, un bišķi no U238 pārverš plutonijā, un priekš tādiem nepietiek U235 degvielas, jo tās ir maz un jau tagat domā ka pietrūks nākošās desmitgadēs tā U235 izejviela, tākā tā nav izeja, vienīgā izeja ir U238 dedzinošos ātro neitronu reaktoros, kā tas B-600 kas sadedzina virs 50% visu ielādēto tajā Urāna kravu, tur sākumā vaig augsti koncentrētu urāna/plutonija degvielu lai aizdedzinātu U238 un ta ka viss ir izdedzis pēc 30 gadiem reaktorā tiek sarežots vairāk plutonija nekā vaig priekš reaktora iestartēšanas, tākā šitā var kāpināt kodolstaciju skaitu, kas nākotnē ies tikai uz U238 (kodolatkrituma pēc pašreizējās izpratnes) kur startam izmantos plutoniju, vismaz krieviem ir plāns šitā sadedināt visu savu kodolatkritumu kravu kādos 100-150 gados.

pirms pāris dienām bīj viena pozitīva ziņa par Lietuvas AES projekta attīstību, kur dombrovskis teica Jā vārdu projektam un sadarbībai, cerams ka leiši uzbūvēs to ātomeni, un savu būvniecības darba daļu dabūs arī kāda latvijas būvfirma, jo kā nekā projektā laikam latvija iesaistīsies. vismaz viens lēmums ir pareizs.

Jebkurā variantā runājot par Mēnesi, un menes lidojumiem, ta lai nopietni sāktu kautko darīt vaig revolūciju Raķeš tehnologijā kas izpaustos kā rakeš pakāpju delta V samazinājums.

[coco]

@kaaposc Nu protams viss ir nosacīti, ko kurš pīpē un cik kurš ir neatkarīgs un nacionāli domājošsss... Ja iepriekš Lībijā dominēja jenķu intereses, tad nu tagad vairāk dominēs miglainās! Tomēr manā skatījumā viens šiziks, kaut vai diktatoriņš, kurš tomēr arī reizēm padomā par savas tautas interesēm, ir labāks variants par kaudzi šiziku, kuri tagad vilks deķi katrs uz savu pusi, un uz tautu spļaus ar lielu loku!!!
Naftai nav alternatīvas, priekš 7.MILJARDIEM, vienkārši NAV! Viss pārejais, TB "zaļais", der 1.MILJARDAM!!! Zelta... Ja mēs gribam dzīvot, kā līdz šim! Derētu tā precīzi izrēķināt cik reāli dabai un cilvēcei izmaksā viena "zaļa" elektromobīļa izgatavošana, ekspluatācija, un utilizācija!???

[Epis]

karoči reku mans jaunais Plāns kā tikt līdz menesim, un vispār ko, kā vaidzētu darīt, tā lai tas būtu pareizi. (vismaz logiski pareizi no fizikas puses)

1. Rakeš palaišanas punktam ir jabūt viss viss labākajam, kur var iegūt viss lielāko DeltaV paātrinājumu no zemes rotācijas, un uzminiet nu kur tas ir ??
atbilde: ekvatora augstākais punkts ir Chimborazo vulkāns kas atrodās Dienvidamērikā valstī Ekvadora, tā augstums ir 6,268m koordinātes 01°28′09″S 78°49′03″W
un pāresteidzotši arī tas ka chimborazo ir augstākais zemes objekts, augstāks pat par himolajiem, ja mēra no virsotnes līdz zemes centram, jo zeme ir plakana vairāk izstiepta pie ekvadora tāpēc tas ir augstāks par 2.3Km no zemes centra līdz virsotnei nekā himolaja kalns, lai arī zemāks no jūras līmeņa. faktiski raketes starta Platforma uz šīs vulkāna virsotnes dods viss viss lielāko DeltaV bonusu ko vien var iespējams sasniegt no zemes.
Ja gadījumā tur ir kādi nopietnāki VUlkāna izvirduma draudi/biežas zemestrīces ta var starta laukumu pameklēt nedaudz uz dienvidiem jo tur kalnu ir ļoti daudz virs 5km augstuma, tākā iespējams ka turpat blakus ir ekonomiski izdevīgāka, labāka vieta.

2. papild tam ka jāizvēlās viss viss labākā, ekonomiski izdevīgākā starta platforma uz Zemes, vaig arī uz tās platformas uzbūvēt vismaz nelielu katapultu, ar nelielu 250-300m/s izejas ātrumu, tā varētu būt struktūra 0.5-1km augsta vertikāla šahta, vai tornis, iespējams ka puse šahtas, puse torņa skatoties ko ir visslētāk uzbūvēt, jo torņa cena kāpj kāpjot viņa augsumam, tāpat arī šahtas cena pieaug pieaugot dziļumam, tākā kombene vidēji augsts tornis ar vidēji dziļu šahtu varētu dot optimālāko cenu.

tas arī viss. ja ievēro šos 2 itkā vienkāršos principus ta var padarīt visu to kosmosa padarīšanu daudz vienkāršāku, mazāk komplicētu, jo tur šobrīd viss ir tik smagi sarežģiti, un neefektīvi ka gaismas tuneļa galā kā nav tā nav.

ja kas es te palasīju Nasa SpaceFlight formu topiku " Space Track Launch System" ta tur savu ideju par karbon nanotrubu super torni 100-150 km augstu prezentē viens bijušais usa gaisa spēku inženieris, un viņa motīvi, secinājumi kapēc viņš aizgājis alternatīvo virzienu, risinājumu meklēšanai ir savā ziņā līdzīgi maniem secinājumiem, jo esošās tehnologijas ir sasniegušas, limitus, un nav variantu kā vienīgi samazināt, aizvietot rakeš pirmo pakāpi ar ko citu daudz energo effektivāku + viņš arī projektē nākotni pārapdzīvotīvu, energijas deficītu pareizi, no kā arī izriet ka nākotnes LEO transportam būs jābūt ļoti energo effektīvam, šitai energijas šķērdēšanai kas tagat ir vienreiz jāpieliek punkts. nu labi šeit ir viņa citāta izgriezums. vispār ir intresanti uzināt kādu Ex kosmosa inženiera privātās domas, viedokļus. jo tie jau nav tikai tukši vārdi, latvijā protams ka nav mums te neviena kosmosa inženiera, zinu ka pa krievu forumiem klīst dažādi esošie, bijušie inženieri kas ko darījuši rakeš jomā.
reku tā čaļa web lapa un ideja, http://www.fisherspacesystems.com/ man tā ideja tā nevisai, jo lai tiktu līdz tādam līmenim ir vispirms jāiesāk ar ko mazāku, kā jau es te minēju, jāsāk pakāpeniski no kalnu virsotnes ar katapultu, pēctam var katapultu pagarināt, pat līdz desmitiem kilometru garu, un viskautko citu štukot. bet jāsķ ir ar ko pieticīgāku, nevis uzreiz 100-150km torņiem.

I'm retired Air Force. I've managed a many R&D projects (e.g. lasers and particle beam projects, pulsed power projects, space nuclear power projects). I've seen the government get screwed so many times on cost plus fixed fee contracts it ain't funny (e.g Space Shuttle). So, I'm not prepared to make any cost statements just to have someone rip it apart as being unrealistic. So, bear with me. Maybe I will come up with a cost per pound figure that is somewhat believable in a few years but, don't hold your breath.

Also, thanks for your words of encouragement (i.e. "keep it up!). I've been working on it for over eight years and I ain't about to give up (unless it is proven not to be technically feasible). As far as circumstances changing in the future, the 7th billionth child was born last week. Planet earth can maybe support 50 billion at the most. We are running out of room and resources fast. Soon, we will be fighting over table scraps (soon, as in my grandchildren). Some estimates suggest that the resources in our solar system alone could support a population of over a quad-trillion ("Mining the Sky", John S. Lewis). So, you better get busy and come up with a few concepts of your own.

I don't want you to think I'm doing this for some noble cause, because I ain't. I've wanted to go into space since I wrote a high school book report on Heinlein's "Have Space Suit Will Travel." However, I don't have $25 million for a few days on the ISS. I've been waiting for launch cost to come down, and waiting, and waiting. In the early '70s, several aerospace companies made a lot of promises about what was to become the Space Shuttle. I got excited and got a degree in physics and joined the Air Force to become a mission specialist (poor eyesight prevented me from becoming a pilot). That didn't turn out so well (Challenger accident in '86 put the whole program on hold for over three years and I missed the window for a special duty assignment). So, forgive me if I've decided to see what I can do on my own. It is my intention to build a single place second stage launch vehicle to launch off of a first generation tower and ribbon, orbit the earth several times at an altitude of 150 km, do a little space walking, reenter the atmosphere, land, and be ready to do it again inside of a week. Home built kits will be available from Fisher Space Systems, LLC, if anyone is interested.

[Intars]

Tapat tava domašana ir novecojusi, jo jaattīsta ir SKYLON projects kurš ari bus nakotnē doinējošais vai arī kaut kas tamlīdzīgs.

[Epis]

Tapat tava domašana ir novecojusi, jo jaattīsta ir SKYLON projects kurš ari bus nakotnē doinējošais vai arī kaut kas tamlīdzīgs.

Tas ka novecojuši ir šie vienkāršie koncepti kā uzkāpt augstāk kalnā pie ekvadora, lai samazinātu Delta-V, + nedaudz iestumt, ta tas tā patiešām ir, jo pirmās idejas jau ir vairāk kā pus gadsimtu vecas, kas radās pašā rakeš LEO industrijas sakumā, jo tad cilvēki redzēja problēmu un megināja to risināt ar tā laika tehnologijām, un iespējām un risinājumus patiešām atrada, bet parēķinot matemātiski lielos infrastruktūras izdevumus secināja ka lai tādus Mega infrastruktūras projektus atplenītu vaidzētu ļoti lielu rakeš lidojumu skaitu, kas protams tajā laikā nebīj reāli, jo nebīj vajadzības, tirgus tapēc letāk sanāca vienkāršā rakete.

runājot par šāda Stila Skylone projektiem ta man tas vairāk atgādina populāro filmu, grāmatu, mediju radīto vīzīju par nākonti ka kosmosa kuģi būs līdzīgi lidmašinām un ar vienu kuģi varēs lidot turp, šurp kā tas ir daudzos populāros zinātniskos serjālos, filmās. diemžēl realitātē tādi dizaini nekam neder, daudzi kritiski skatās uz to Skylone konceptu, proti nevis to tehnologiju ko tur tagat taisa kā Sabre dzinēju, bet pašu ideju par SSTO kuģi, kur diez vai tas dienas gaismu ieraudzīs, bet dzinējs teorētiski varētu sanākt, un varētu atrast savu unikālo pielietojumu cita tipa lidaparātos, tur šaubu nav, bet pirms tam tas dzinējs vēl ir jāuztaisa, jāiztestē, kur pagaidām nekas no tā vissa nav paveikts, tas ir skaists koncepts uz papīra.

runājot par šādiem skaistiem konceptiem ta Space Shattle savā laikā arī bīj plānots kā ļoti lēts daudzkārt izmantojams kuģis, kura missija bīj nolaist cenu virs >~100X diemžēl dzīvē realitāte izrādījās citādāka, un ne tikai netika sasniegta ļoti zemā cena, zemais tehniskās apkopes, pārbaudes laiks, bet izrādījās glūži pretēji, cena uzauga debesīs, un katra servisa apkope menešiem ilga, laik ietilpīga, faktiski totāla izgāšanās, un projektu vaidzēja izbeigt jau pēc pirmiem lidojumiem + 2 kuģi uzsprāga nogalinot astronautus, tākā īsts neveiksmes stāsts. un kā parasti Amerikāņi ietiepās un negribēja atzīt savas kļūdas/ sakāvi un turpināja naudu dedzināt bezjēgā, kur pa to laiku krievi laida augšā kosmosā vecās labās Sojuz raketes pa lēto un to dara vēl jo projām, jo nekā letāka labāka pašlaik diemžēl nav.
un tas ka pašlaik diemžēl nekā labāka par vecu veco tehnolgisko sojuz nekā labāka nav arī apstiprina to ka diezvai nāktone kautkas lētāks labāks būs, jo nevisās jomās ir iespējama tāda mēroga attīstība kā datoru IT jomā, kur katrus divus gadus tranzistori dubultojās, laigan tur arī vismaz ikdienas dator lietotāju vidū tai CPu jaudai vairs nav nekāda jēga, jo nevienam nevaig ikdienas lietošanai super duper lieljaudas datoru, bet gan pretēji, vaig jaudu tikai tik daudz lai varētu paskatīties filmas, padrbināt standart biroja programmatūru, vēl kādas citas progas, un pats galvenais lai dators ēstu maz ekeltrību, jo ir taupības mānija, jeb energo effektivitātes kults, mode.
rakeš industrijā būs tas pats, no pašreizējās ideologijas kur dominēja super duper high tech raketes, ar LH2/LOX augsta ISP dzinējiem, līdz vājprātam uztjūnētas atvieglinātas pēdējo tech sasniegumu salādētas raketes, nevienam vairs nav vajadzīgas.
ko nākotnē vaidzēs ?
lūk vaidzēs Raketi kas patērē 1/3 mazāk energijas kravas nogādei LEO, + daudzkārt izmantojamu vismaz 1000X bez jebkāda nopietna servisa, dzinēja maiņas, un tehniskās apkopes.

vai to var izdarīt ar tiem SUper duper dzinējiem kas iet uz jebkādu metālu/ kompozīt matrēalu izturības robežas ??

Nē nevar, jo ja grib dzinēju kas ies 1000X diemžēl ir jānolaiž lejā dzinēja tempertūra, līdz apmēram tādai kāda ir standart gāzes turbīnās, ap zem <2000C
proti ar tādu Max tempertūru jau var uzkonstruēt dzinēju kas strādās tukstošiem stundu, nevis kā tagat darba mūžš 5 minūtes Max, un pat Spaceshattle dzinēja darba mūžš pēc netā atrodās info bīj 55 starti ar kopējo darbības laiku līdz 7.5 stundām, tākā uztaisīt dzinēju kas varētu noiet 1000 stundas, ar pāris tukstots starēšanas reizēm ir pavisam cita lieta, un tur nav citu variantu kā laist lejā dzinēja ISP, un iekšējo tempertūru.

savkārt ja laiž lejā dzinēja ISP tas nozīmē ka līdz orbītai startējot no jūras līmeņa ar 0m/2 ātrumu tikt nevar. !! lūk tā, un kas ta intresanti atliek ?

pa lielam nekas daudz neatliek, lidmašinas atkrīt, jo pārāk smagas, dārgas, mazjaudīgas un tā ir arī problēma ar visām citām tehnologijas, kur nav ne jaudas, ne cenas izdevīguma. faktiski ir tupiks.
Faktiski tajā Skylone Sabre dzinēja iekšējā tempertūra būs krietni zemāka pirmajā lidošanas režimā, ka dzinejs dedzinās ūdeņradi ar ienākošo Sašķidrināto gaisu, kur 78% būs slāpeklis tākā tempertūra dzinēja iekšā būs daudz zemāka nekā ejot tīrā rakeš režimā, kas protams palielinās dzinēja darba mūžu. dzinējs protams nebūs sūdīgs,ja izdosies, varētu pat lietot priekš rakeš pirmās pakāpes nākotnē, bet skylone stila SSTO kuģis nerealizēsies. pārāk energo neefektīvs dizains tur ir. + pārāk smags, un velk līdzi orbītā nevaidzīgu kravu/masu kā visus atmosfēras sabre dzinējus,+ lidmašinas spērnus, nolaišanās riteņu mehānismus ir ļoti izšķērdīgs pasākums. tad jau lielākas izredzes ir SpaceX ar savu Falcon 9 Flyback konceptu, vismaz tur jau kautkas strādā, lai arī problēmu tur netrūks.

[peleks]

problēma jau būtībā būtu ne tikai ietiepībā, un kļūdu neatzīšanā, piemērs, kas notiktu, ja NASA paziņotu, ka raķetes, viss viss, ko pa pēdējiem 15-20 gadiem mēģināja uzlabot attīstīt ir totāls nekam nevajadzīgs suņa izkārnijums, cilvēki redzētu astronomiskus ciparus, kas būtu vnk vējā izgāzti, paliktu dusmīgi, bet tas tā - amīšu stilā, jo nu nauda miljardi notērēti, rezultāts nekāds, un kas trakākais, jo ilgāk ar veco pasākumu ņemsies, jo grūtāk būs pēc tam, tapēc ka laikam ritot arī naudas skaitītājs griežas, daudzi prasīs, kapēc tad militārais pasākums nav tik dikti ienīsts, lai arī viņš ir 100 vai pat 1000 reizes dārgāks nekā kosmosa izpētes programma, tur vismaz ir rezultāts - piemēram iztērēti entie triljoni dolāru un pagājuši 10 gadi, taču bin ladens ir noķerts, huseins pakārts u.t.t bet ja nasa pateiks ka čau ar esošo, tad būs dibens.. lai gan te viennozīmīgi ir jāatbalsta hibrīdversijas, galu galā uz zemes uzkrāt enerģiju un viņu atbrīvot lai iestumtu kādu objektu ir vieglāk, drošāk, lētāk nekā uzkraut to pašu enerģiju plecos tam objektam, un lai šamais apts kustas.. pārāk daudz detaļu, pie kam neizturīgu.. piemēram pa visu naudu, kas ielikta raķešatīstībā pēdējo 10 gadu laikā, varēja uzbliezt to pašu elektromagnētisko sliedi kaut 30 km garumā ar atliektu galu + 5 elektrostacijas, kas viņu nobarotu, un kapsulu ar jonu dzinējiem (tiem ir krietni lielāks darbības laiks) izšauj kapsulu LEO un ar jonu dzinējiem dodamies prom. bet nu labi būs ja NASA EKA vai krievi to atzīs pēc gadiem desmit, kad izdevumi jau būs dubultojušies, būs smagi, taču tā būs jauna ēra

[Epis]

problēma jau būtībā būtu ne tikai ietiepībā, un kļūdu neatzīšanā, piemērs, kas notiktu, ja NASA paziņotu, ka raķetes, viss viss, ko pa pēdējiem 15-20 gadiem mēģināja uzlabot attīstīt ir totāls nekam nevajadzīgs suņa izkārnijums, cilvēki redzētu astronomiskus ciparus, kas būtu vnk vējā izgāzti, paliktu dusmīgi, bet tas tā - amīšu stilā, jo nu nauda miljardi notērēti, rezultāts nekāds, un kas trakākais, jo ilgāk ar veco pasākumu ņemsies, jo grūtāk būs pēc tam, tapēc ka laikam ritot arī naudas skaitītājs griežas, daudzi prasīs, kapēc tad militārais pasākums nav tik dikti ienīsts, lai arī viņš ir 100 vai pat 1000 reizes dārgāks nekā kosmosa izpētes programma, tur vismaz ir rezultāts - piemēram iztērēti entie triljoni dolāru un pagājuši 10 gadi, taču bin ladens ir noķerts, huseins pakārts u.t.t bet ja nasa pateiks ka čau ar esošo, tad būs dibens.. lai gan te viennozīmīgi ir jāatbalsta hibrīdversijas, galu galā uz zemes uzkrāt enerģiju un viņu atbrīvot lai iestumtu kādu objektu ir vieglāk, drošāk, lētāk nekā uzkraut to pašu enerģiju plecos tam objektam, un lai šamais apts kustas.. pārāk daudz detaļu, pie kam neizturīgu.. piemēram pa visu naudu, kas ielikta raķešatīstībā pēdējo 10 gadu laikā, varēja uzbliezt to pašu elektromagnētisko sliedi kaut 30 km garumā ar atliektu galu + 5 elektrostacijas, kas viņu nobarotu, un kapsulu ar jonu dzinējiem (tiem ir krietni lielāks darbības laiks) izšauj kapsulu LEO un ar jonu dzinējiem dodamies prom. bet nu labi būs ja NASA EKA vai krievi to atzīs pēc gadiem desmit, kad izdevumi jau būs dubultojušies, būs smagi, taču tā būs jauna ēra

Jā atzīt savas kļūdas ir ļoti grūti, un bieži vien tas notiek tikai tad kad ir nomainījusies vesela cilvēku paaudze, nu es prognozēju ka šatla izgudrotāju paaudze/inženieri aizies pensijā un monainīsies pilnīgi visi inženieri ta sāks kautkāds jaunu ideju progressa vilnis, un otrs motivāciju stimmulu pašlaik vairāk un vairāk dod pēdējo laiku atklāsmes ka uz zemes resursi ir ierobežoti, ieskaitot metālus/minerālus, fosilo degvielu, un tādā garā, turpretī cilvēku skaits pasaulē joprojām pieaug, un faktiski ir tupiks kas nozīmē ka šādai kosmosa izšķērdībai, kā katru reizi būvēt no 0 jaunu raketi ir vienreiz jāpieliek trekns punkts. vispār jaaizliedz vienreiz izmantojamās raketes kā suga kautvai tulīt pat, lai pasaules gudrās galvas nopietni iestresotu, un sāktu domāt, meklēt izeju, un risinājumi vienmēr ir, un to ir pat daudz, tikai ar to motivāciju ir švaki. nu dzīve piespiedīs taupīt, tāpat kā amerikāņus pēdējos gados augstās naftas cenas piespieda sākt taupīt degvielu un izvēlēties ekonomiskākus auto (eiropieši jau sen dzīvo un vizinās ar eko mini mazjaudas mašinām un nekāda vaina ).

paskatoties dažādos forumos par kosomsu, lēnām notiek kautkāda rosība, vismaz konceptuālā ideologijas līmenī, jo vispirms ir jāsaprot kapēc tas ir tā un tā, pēctam tikai nāk kautkāda reāla darbība, vai bezdarbība. kamēr industrija nemainīs domāšanu tikmēr lietas stagnēs kā pašlaik.

[Epis]

Reku parādījās jauna LEO transport kombo ideja/koncepts no http://stratolaunch.com/

tipa lidmašina kur piekabina raketi un ta laiž līdz orbītai, un tehniskie parametri tur ir tādi ka lidmašinas pilnā masa ar raketi ir 1.2 milj Lbs, un tai vaig 12 000 pēdu garu skrejceļu (3.65km,) un spārnu platums 380 pēdajas, jeb 115m tas nozīmētu ka skrejceļa platums varētu būt ap 150m nu izskatās ka kā parasti skrejceļš būs vainu jātaisa no 0 pavisam jauns, vai arī jāparveido kāds esošais. karoči spēc nest raketi kas nogādātu 13 000 Lbs kravu orbītā, un lidmašina cik saprotu var nest 490,000 pounds smagu raketi.
karoči lidmašina ir baigais monstrs. bet tā nav lielāka, ne arī smagāka par Antonov an-225 krievu super smago kravu ļoteni, nu es ļoti šaubos vai šitā varēs viņi tur samazināt LEO transport izmaksas. vismaz par ceļojumiem uz mēnesi var aizmirst, ar kombo versiju nekur tālāk par zemes orbitu tikt nevarēs, jo tā krava 13K Lbs ir krietni par maz kau dotos kur tālāk par zemi.

un tgat salīdzinot ar manu pašu jaunājo ideju kur izmanto kalna nogāzi virs 3-3.5km garu sliežu ceļu (dzelzceļu) lai iedzītu slīpumā raketi ar supervadītāj elektromotru, kur elektrību ražotu no vesela sastāva moderno ātrvilcienu regeneratīvās bremzēšanas ieūtās energijas + izlādējot visu superkapacitātoru banku, un arī bateriju paku (baterijas vēl elektro vilcienos nav bet nāktnē būs)
vilcienu sastāvs skrietu virs 200km/h ar kopējo masu virs 750 tonām un ta spiežot pa bremzēm varētu radīt super lieljaudas elektro lādiņu (pāris GW) lai otrā galā iedzītu Falkon9 izmēra 330 tonu smagu raketi pa slīpu ceļu 30-35 grādi ar 13.3m/ss kopējo paātrinājumu lidz ~250m/s lielam ātrumam, protams tā būtu kāda kalna nogāze vēlams ar virs 4-5km augstu virsotni
effekts no šādas elektro dzelzceļ kombo rakeš platformas būtu +- līdzīgs kā tai lidmašinu paceltai raketei, bet atšķirība ir tāda ka šī itkā vienkāršā tehnologija ar elektro viclienu vagonu, izmantošana kā energijas bateriju, super kapacitātoru paku + kalna nogāzes raketes elektro paātrinātāju, ļoti labi skeilojās uz milzīgiem izmēriem un arī nenormālām jaudām, proti es te parēķināju ka ja saķēdē 2-3km garu vagonu ķēdi ar kopējo masu 10 000 tonu varētu orbītā uzlaist raketi kas nestu virs 500 tonām, un te arī ir tā starpība ka lidmašinas kā parasti nekad nespēs aizaugt līdz tādiem izmēriem kā to varētu zemes bāzētie paātrinātāji. Salīdzinājumam tā lidmašina LEO nogādās 5.8 Tonas kravu bet Max sliežu ceļa rakeš potenciāls ir 500 tonas LEO (var arī viarāk, proti limitu te nav nekādu) un tas jau vien norāda uz 86X lielāku kravas lieluma griestiem.

un elektro vilcieni faktiski ir lieta ko var noīrēt uz pāris dienām menešiem uz to raketes palaišanas perjoda momentu, tas nozīmē ka nav nekāda nauda jāinvestē energijas uzkrāšanā, kas parsti ir dārgākā un lielākā problēma un šķerslis elektro rakeš paātrinātājiem, un šitas ir ideāls risinājums.

būtu tas miljardieris savu naudu labāk ieguldījis kādā šāda stilla projektā, jo ja salīdzina cik daudz nauda jāizdod par skrejceļa izbūvi tādai lidmāsinai 3600x150 metri ta pa to piķi varētu uzbuvēt 4-5km garu sliežu ceļu kalna nogāzē, + dažnedažādāko infrastruktūru, kā regeneratīvo valgonu bremzēšanas elektro ceļu, jauda pārvadei uz rakeš starta kompleku.

acīm redzot nopietna menes kolonizācija sāksies tad kad būs lētas >50-100 tonu smagu kravu LEO transport raketes, jo lai to menesi kolonizētu vaidzēs ļoti daudz smagās tehnikas, un dažādu buvmatreālu lai uztaisītu pirmo menes bāzi, un uzceltu pirmās menes raktuves rūpnīcas, un cehus, un tur vaig tukstošiem tonu izejmatreālu nogādāt lai to visu iesāktu, un diez vai tas ir iespējams ar raketēm kas spēj orbītā nogādāt nieka 5.8 tonas vienā lidojumā, ar tādiem tempiem nekur tālu cilvēce netisk, vot ja būtu rakete kas uzšauj 500-1000 tonas ta jau var sākt domāt kā kolonizēt ne tikai menesi bet arī marsu.

[peleks]

pie kam to vagonu ķēdi nevajag no vilciena būvēt, vajag vnk svaru + maksimāli lielu saķeri ar zemi, 'lairažotu enerģiju, tb izmantotu kinētisko, tāds pasākums jau tiek pielietots mašīnās, kur bremzējot šamējās ražo elektrību atceros 90ajos vel rādija raidijumu kas saucās pēc 2000 gada tur ar pa šo pasākumu tika teikts + 8 klasē fizikā to stāstija bet ja pavisam saprotami, tas ir parasts dinamo tik viņam pielitojums bik savādāks un to vili ar lielu massu var būvēt nevis horizontāli garu, bet augstu būtībā var izmantot pat vienu kalnu, vienā pusē vilis krīt lejā, pa otru pusi raķeti šauj gaisā vel tik visu maksimāli vienkāršot, un varētu kādam miljardierim ieteikt

[Epis]

reku intresants rakts un pētijums par mēnes bāzi, kur salīdzina menes bāzi ar pašreiz esošo US antarktikas bāzi un reku cipari, pats raksts šeit.
http://www.hobbyspace.com/nucleus/index ... id=34466#c

Logistics Support for Station Construction
• 24,000,000 pounds of hardware and consumables
• Flown in on 925 flights of existing LC-130 cargo aircraft
• Mean average temperature -47°C
• <100 working days/year
• Program cost $153M

Parallels in Transport Systems?
LC-130 - 11,800 kg payload
Delta IV Heavy - 23,000 kg payload to LEO - 9980 kg to LTO

un skaidrs ka menes bāze nebūs nekāda svarā vieglā konstrukcija, jo ja jau zemes viss skarbākā klimatā vaig ievest >11 000 tonu ta uz menes tas cipars mazāks toč nebūs, un tas nozīmē ka ja lidotu ar sīkām raketēm kur katra nogādātu pa 10 tonām uz menesi ta vaidzētu 1000 lidojumus. skaidrs ka tas nav reāli, un ja kas tās 10 tonas uz menesi lai nogādātu vaidzētu pašreiz viss smagākās jaudīgākās raketes, takā lai sapņotu pa mēnesi bazi rakešu kravnesību vaig vismaz pa 10x palielināt līdz 100 tonām uz menesi, tas mozīmētu ka vaidzētu vismaz 200-300 tonu LEO transport raketi, līdz pat 500-1000 tonu smagas raketes, un ta ar 100 braucieniem varētu kautko tur uzbuvēt.
un šitie sapņi ka varēs ar lidmašinām un 5Ton LEO transport raketēm kautko uzbuvēt ir vienkārši pasaciņas. nopietnai menes bāzei vaidzēs kārtīgas lieljaudas raketes, vairāk reizes lielākas nekā līdz šim lielākās, un kā lai to uztaisa ?

pie kam to vagonu ķēdi nevajag no vilciena būvēt, vajag vnk svaru + maksimāli lielu saķeri ar zemi, 'lairažotu enerģiju, tb izmantotu kinētisko, tāds pasākums jau tiek pielietots mašīnās, kur bremzējot šamējās ražo elektrību atceros 90ajos vel rādija raidijumu kas saucās pēc 2000 gada tur ar pa šo pasākumu tika teikts + 8 klasē fizikā to stāstija bet ja pavisam saprotami, tas ir parasts dinamo tik viņam pielitojums bik savādāks un to vili ar lielu massu var būvēt nevis horizontāli garu, bet augstu būtībā var izmantot pat vienu kalnu, vienā pusē vilis krīt lejā, pa otru pusi raķeti šauj gaisā vel tik visu maksimāli vienkāršot, un varētu kādam miljardierim ieteikt

Es jau domāju vagonus ar Kinētiskās energijas reģenerācijas bremzi, par ko citu nezinu, vismaz mašinas sakabināt kautkā neliekās logiski, jo šeit ideja bīj vienkārša, izmantot esošo infrastruktūru, proti neieguldīt tajā nevinu kapeiku. jo esam reāli tās raketes lido ļoti reti, un ja veido lielus kapitāl ieguldījumus taisot Energijas Glabātuvi, no superkapacitātoriem, vai Superconducting Magnetic Energy Storage (SMES) vai arī Flywheel mehānisko energijas bateriju. visas 3 sitēmas var īsā laika perjodā izlādēt savu uzkrāto enregiju zem 10 sekundēm, PS baterijām vaig daudz viarāk laika izlādētos tādeļ tās pa lielam atkrīt, vismaz atkrīt pinas izlādes scneārijs, kautko jau var tur izpsiest ārā. Un galvenais ko tur girbētu uzsvērt ir ka nevaidzētu veikt tās milzīgās investīcijas, kurām reāli nebūs nekāda noslodze, līdz ar to tiek neekonomiski izmantoti resursi, tā vietā jāpaņem no esošās industrijas, šai gadijumā elektrovilcieni un jāizmanto.
Ja kas ir arī kalnu rūpniecības Industrijā Super lielās kravas mašinas, kas sver teju 300-400 tonas, ir pat virs 500 tonu smagi monstri, un ja būvētu raketes sliežu ceļu kalnu nogāzē blakus kādām indutriālām raktuvēm(tādas vietas ir arī augstu kalnos) ta varētu uz raketes startu pāris gruzavikus aizņemtiem, jo tiem ir Dīzeļa/elektro hibrīd motori, un ir mašinu modeļi, kam virs jumta ir tramvaja/trolejbusa līdzīgas štangas, kas var pieslēgties pie vadu elektro tīkla, reku vidaks.http://www.youtube.com/watch?v=JhqgVimGZRs
Tas nozīmētu ka varētu tās mašinas ar nelielu modifikāicju modificēt tā ka braucot no kalna lejā elektrotīklā ne tikai grūstu bremzēšanas kinētisko energiju, bet dizeļģenerātora jaudu, ja ir vēl kādi jaudas avoti ta to arī, karoči šitā varētu dabūt to pašu effektu ko itkā ar vilcieniem. šitās visas kombinācijas parāda to ka variāciju ir ļoti daudz kur, kā paņemt lielu elektro energijas jaudu ar zemiem infratstruktūras ieguldījumiem.
tā doma te ir tāda pate kā ar tiem lidaparātiem, jo tur daudzi ir domājuši ka lidmašinām ir unikāla priekšrocība, ka ir jau gatava infrastruktūra, arī pate lidmašina kur ieliec tajā iekšā raketi un aiziet un te es pierādu ka priekš tādām idejām ka kalnu nogāzes skrejceļam, elektro vai mehāniskam arī ir verianti kur paņemt kādu esošos infrastruktūras objektus, un jau runā par esošiem infrastruktūras objektiem ta smagai kalnu rūpniecībai (viss reālākais scenārijs) ir daudz lielākas jaudas massas tehnika kā aviācijai lidmašinas, nemaz nerunājot par dzelzceļa sastāvu energijas jaudām, ja tu saķēdē virknē Km garus sastāvus, desmit tukstoš tonu lielu massu. vārdsakot tas kas braukā virs zemes ir daudz reiz lielāks gan izmērā, gan savā massā, jaudā, nekā tas kas lido pa gaisu. tādeļ skaidrs ka izmantot zemes bāzēto transport infrastruktūru/ tehniku sanāktu lētāk + izmēri raketēm arī varētu būt krietni lielāki.

reku intresants izpētes paīrs no nasas, par Gaisa lidmašin/raketes LEO transport Bonusiem, un minusiem. http://ntrs.nasa.gov/archive/nasa/casi. ... 001607.pdf