StarSpace Forums

Beidzot izdevās pabildēt.

Bildēts ar Synta 250/1200 ar komas korektoru un Canon 40D. Autogidēšana ar ED80 un autogidu QHY5. Montējums EQ6PRO.

Jau atkal lieliskas bildes

Skaisti!
Pēdējā ļoti patīk.

Jā, bildes skaistas!
Interesanti , vai tā ir aprīkojuma komplektācijas (Synta250/ 1200 utt....EQ6 PRO) iespēju robeža?Jo lielākā palielinājumā var manīt, ka zvaigžņu att. nav gluži perfekti (tas gan nebojā kopiespaidu). Pašam arvien aktuālāks kļūst sekošanas kvalitātes jautājums, pielietojot garāka fokusa objektīvus. Manā rīcībā esošais Tal 1 standarta variantā paredzēts vizuāliem novērojumiem un ,labākajā gadījumā, īsfokusa kameras astrofoto. Tangenciālās skrūves rokas sekošans mehānisms un vizuālā sekošanas kontrole ( pie 96 x paliel.), fotografējot ar ar f= 200 – 300 mm, sagādā krietnas ‘’galvassāpes’’, un neveiksmes gadījumā – jāteic – pats vainīgs...
Viena bilde: M81, M82, u.c. tuvumā esošās vājākās galaktikas, plašākā debess laukā. Nikon D60, Jupiter 21 ( f=200/4 ), objektīvs ar M42 vītni , pielāgots Nikonam caur adapteri ar fokusa korekcijas lēcu ( ekviv. F~ 230mm).

Salīdzinoši īsā laikā es esu izgājis cauri visiem postiem forumā un esu ieguvis daudz jauku brīžu aplūkojot jūsu veidotos mākslas darbus ... savādāk nespēju to nosaukt Arī šīs bildes nav izņēmums - prieks, ka jums atliek laiks un ir vēlēšanās šo laiku izlietot kaut kā tik skaista radīšanai. Lai šī vēlēšanās neiet mazumā un lai vairāk skaidras debesis novērojumiem!

Paldies par novērtējumu

Par to iespēju robežu runājot, rezerves vēl ir. Pirmkārt, teleskops pašlaik ir uz aci nokolimēts, kaut kas nav ar optisko asi, tāpēc nevar pielietot lāzera kolimatoru, nav arī tik daudz laika lai ar to burtos. Otrkārt autogida precizitāte nav tik ideāla. Un pats galvenais: mūsu "jaukais" klimats ar mitro un drebelīgo atmosfēru, nu nevar 7min ekspozīcijā dabūt ideālu punktu, ja tajā pašā laikā gaiss tā virmo, ka nevar saskatīt Jupitera mākoņu joslas, tad arī sanāk punkta vietā plankums ar R=5"...

P.S. Pielieku M33 kas ir mana detalizētākā bilde.

Par detalizētību priekšstats ir!
M33 bilde stakota, tādēļ nevaru spriest , par montējuma + autogida sekošanas precizitāti, un citām tehniskām detaļām. Varbūt vērts apskatīt šos jautājumus atsevišķā tēmā, lai nav viss vienā katlā (putrā) ? Interesanti zināt Tavu viedokli un pieredzi par autogidu, kāda programmatūra izmantota (vai ir mēģināts salīdzināt ar citām), mani nedaudz mulsina fakts, ka gids ir ED 80 , ja nemaldos, f=600mm (ja neizmanto Barlova lēcu), t.i., 2x īsāks nekā fotografējot ar teleskopa f= 1200mm, tātad gida izšķirtspēja aptuveni uz pusi mazāka ( ~ 2'' / px), teorētiski it kā nepietiks laika savlaicīgi noreaģēt uz montējuma sekošanas mehānisma kļūdām, un sistemātiska rakstura novirzēm, kuras tikai daļēji pārklās (''nomaskēs'') gadījuma rakstura atmosfēras vibrācijas pat ar amplitūdu 4'' - 5'', rezultātā zvaigāņu attēliem var parādīties ovāla forma vai ''astītes'' (vēja ietekmi neņemu vērā).Tā - teorija , ko saka prakse?...
Kolimācija, buršanos un laiku prasa gan, bet ja daudzmaz kārtībā, astrofoto vajadzībām var peiciest (attēlos arī nesaskatu ne mazākās pazīmes), neba ar difrakcijas izšķirtspēju tiek bildēts! Vizuāliem dubulzvaigžņu novērojumiem, tad būtu vērts ''matu skaldīt''...
Par astroklimatu.... vai R=5'' nav maķenīt pārspīlēts? Sen gan neesmu pārbaudījis, varbūt pasaule mainījusies ... pie izdevības būs jāpatestē!...varbūt tiešām...

Ar to gida fokusa attālumu ir tā, jo lielāks fokuss, jo precīzāks un attiecīgi (f1/f2)^2 reizes grūtāk atrast pietiekami spožu zvaigzni gidēšanai, tāpat tam autogidam var jau uzlikt 0.1s intervālu, tikai tad arī vajag kādu 4-5m zvaigznīti atrast...
Par atmosfēras ļurināšanos, pēc pieredzes varu teikt, ja skatotiet ar aci redz ka raustās spožās planētas vai zvaigznes virs 45grādi, nekas labs nebūs. Un vēl viena lieta, vismierīgākā atmosfēra parasti ir uz rīta pusi, kad teleskops jau ir norasojis vai pārklājies ar sarmu, atkarībā no gadalaika...Tā ka teorija ir laba lieta, bet jādzīvo ar to kas ir...

Jā, gida redzeslauka un piemērotas gid. zvaigznes atrašana mēdz būt problemātiska, ir gan tehniski risinājumi kā to minimizēt, bet neesmu uzgājis , ka būtu nopērkami gatavi šāda veida okulārmezgli ( ļauj okulāram vai matricai pārvietoties fokālajā plaknē pa rektascensiju un deklināciju neatkarīgi no teleskopa kustības).
Pēc pieredzes varu piekrist, ka uz rīta pusi atmosfēras virmošana mazinās, laikam saistīts ar zemes virsmas un tuvo gaisa masu temperatūras izlīdzināšanos. Vēl viena novērota tendence : ļoti dzidrās debesīs zv. vibr. amplitūda un frekvence mēdz būt lielākas nekā tikko manāmi dūmakainās .
Bet vispār astroklimatam piemīt arī izteikti lokāls raksturs, katrai vietai piemīt savs raksturs.