StarSpace Forums

Sveiki.

Gribas uzlikt savu EOS1000D uz trijakāja un paķert zvaigžņu riņķus ap Polārzvaigzni.

Gribēju uzjautāt kādi režīmi fotopaprātam pēc pieredzes būtu labāki - diafragma (Tamron 17-55 f 2.8 stiks), ekspozīcijas laiks un pēc cik ilga laika parādīsies karstie pikseļi un troksnis? T.i. cik ir garākās ekspozīcijas var šaut?

Ko darīt ar white balance?

Stakojis arī neesmu - kādi softi šim uzdevumam ir populārākie?

G

nuja un kas ar ISO?

Iesaku sagaidīt daudzmaz tumšas naktis. Pašlaik tur nekas labs nesanāks, ar
šādu objektīvu pie ISO1600 bilde būs pārgaismota apm. 1 min. laikā. Septembrī, tad gan var pamēģināt. Par tiem trokšņiem, man liekas ka tie katrai kamerai ir individuāli, man piemēram EOS300D max. varēja 3~4min, bet ar EOS40D ir arī pa 12min. eksp. taisītas.
Isi sakot, pamēģināsi, tad arī redzēs kas un kā.

Nu jā, laikam tiešām būs jāeksperimentē

Es pagajušajā ziemā krietni izeksperimentējos ar savu Nikon D90.. pees kkaadas 5 nakts kaukas jau saaka sanaakt.

iesaku njemt kaadu draugu liidzi, ne tikai lai nebuutu bail vienam starp visaadiem mošķiem mežā visu nakti stāveet, bet lai BŪTU ko darīt. jo bilde jau fočikā taisaas tikpat ilgi cik tu reāli atstāj nospiestu slēdzi... tas ir taa... noteemee debesiis stobru, izšauj un ej malaa un dari ko gribi.. piemeeram peec 30min ja neesi nosalis tad beidz ekspoziciju un gaidi vēl pusstundu lai apskatiitu rezultaatu, pamainītu uzstādijumus un saaktu visu no jauna...
shitaa naktii sanaak tik paaris bildes, no kuraam saakumaa neviena gan nav deriiga..

jaam es ar tagad kaut ko tamlīdzīgu eksperimentēju ar savu Nikon D60

nulle kaa tiko sapratu ka tie kas to foto kvalitaati bojaa ir tie karstie pikseļi, kas jau manam foto paraadas pie 5 min ekspoziicijas.

un cik es saprotu un gribu pārliecināties ka tas ir neizbeegami? ka bez noise reduction tas pasākums neiet cauri? kas to pasaakuma laiku dubulto.

gribēju uzprasīt vai tās garās ekspozīcijas un pikseļu sakaršana uz matricas nevar kādā mērā sabojāt to foto???

cik ir fotograafeets ar canon 400d astro bildes, ta ari joprojam ljoti labi lietojams sauszemei, protams ir vietas, kur ir bad pixels, bet tas ir gandriz neizbegami. mazak karsto pikselju ir auksta ziemas nakti fotografejot, vai ari ja spoguljkameru apriko ar dzeseshanas sistemu (ja vien tada konkretajam modelim ir pieejama). principa piemeram astronomijas CCD (ladinjsaites matricas) kameras tiek dzesetas lidz -20c temperaturai, jo tur jutigums baigi liels un tik un ta ir karstie pikselji, bet lai to izlabotu, var taisit ta saucamas dark frames.
http://en.wikipedia.org/wiki/Dark_frame_subtraction

Garās ekspozīcijas un pikseļu ''sakaršana'' pašu aparātu nebojā (vismaz tādā izpratnē, ka ar laiku parādās kādi tehniski trūkumi),... bet pašu fotoattēlu pabojā gan .
Nikon D60 režīms ''noise reduction'', pietiekami labi novāc trokšņus, tiesa, laiks dubultojas katra kadra iegūšanai, atsevišķi ''dark frames'' bildēšana, tāpat prasa laiku (izņēmums, jai savā fotoarhīvā jau ir līdzīgos apstākļos iegūti un izmantojami, ar nelielu atkāpi no ideālā varianta).
Bet runājot par polārā apgabala fotografēšanu, ir varianti, kā var izvairīties no nevēlamajiem fototrokšņiem. Ja pieņem, ka ir vēlme iegūt pēc iespējas garākus zvaigžņu trekus , vienlaikus nepārgaismojot debess fonu, jāizvēlas mazāka ISO jutība, var vairāk diafragmēt objetīvu (senāk plaši pielietots paņēmiens filmiņu kameru gadījumā), visam piemeklē atbilsoši maksimāli garu ekspozīciju, pie kuras fototrokšņi vēl ''nelien'' ārā. Ja zvaigžņu ceļs (treks), vēl nav gana liels, var veikt uzņēmumu sēriju, sekojošu viena otrai ar minimāli iespējamo laika atstarpi) un turpmāko kadru apvienošanu vienā attēlā apstrādes procesā (līdzīgi panorāmas foto, tikai te atliek vienkārši savietot, digit. foto apstrādē tas nerada problēmas). Tā var iegūt pat pilnu riņķojumu (24 st.), tikai mūsu platuma grādos nāksies gaidīt sezonas maiņu ... tā teikt, nepaies ne gads un bilde būs rokā... !

Teorija laba lieta, bet vēl labāk, ja kas ''taustāms''; Tad nu sataisīju animāciju no iepriekšējās nakts bildēm (19/20. okt.) - ilustrāciju iepriekš teiktajam.
Nekustīga kamera Nikon D60 , objektīvs AF-S DX Nikkor ED 18-55mm 1;3.5-5.6GII , izmantoti 31 x 30 sec (ISO 3200) kadri (viens pēc otra sekojoši) un salīdzinājumam viens 15 min kadrs (ISO 400) - bez "noise reductio'' (akumulators nosēdās ). F=35mm/4,8 .
Metode šķiet diezgan perspektīva, īpaši garākam laika intervālam, saistoši ka neprasa nekādu papildaprīkojumu, trūkums - darbietilpīgs process...

Lai nenīktu Photoshop-ā un ietaupīt laiku labi noder prog. Startrails (http://www.startrails.de/html/software.html)
Atomātiski saliek izvēlētos kadrus un zvaigžņu treki gatavi (var izveidot arī videoklipu u.c., piem., no sudrabaino mākoņu bilžu sērijas sanāk interesants video).
Šoreiz izmēģināju vienu ”triku’’, Polārzvaigznes (att. apakšējā kreisajā stūrī) apgabalu, bildēju ar 30 s eksp., katru nākamo nedaudz izfokusējot, 21 kadrs salikts Startrails un ‘’pieslīpēts’’ Photoshopā. Rezultātā sanāk īpatnēja bilde, kurā labi izceļas zvaigžņu krāsa. Vismaz kādas pārmaiņas zv-ņu treku bildēs. Tas tāds eksperiments, ja piestrādā un izvēlas interesantus apgabalus var sanākt aizraujošas bildes.
Otra līdzģa pr.: StarMax http: http://ggrillot.free.fr/astro/starmaxEng.html#T%E9l%E9charger
Var būt noder radošai iedvesmai...