Garās ekspozīcijas un pikseļu ''sakaršana'' pašu aparātu nebojā (vismaz tādā izpratnē, ka ar laiku parādās kādi tehniski trūkumi),... bet pašu fotoattēlu pabojā gan
.
Nikon D60 režīms ''noise reduction'', pietiekami labi novāc trokšņus, tiesa, laiks dubultojas katra kadra iegūšanai, atsevišķi ''dark frames'' bildēšana, tāpat prasa laiku (izņēmums, jai savā fotoarhīvā jau ir līdzīgos apstākļos iegūti un izmantojami, ar nelielu atkāpi no ideālā varianta).
Bet runājot par polārā apgabala fotografēšanu, ir varianti, kā var izvairīties no nevēlamajiem fototrokšņiem. Ja pieņem, ka ir vēlme iegūt pēc iespējas garākus zvaigžņu trekus , vienlaikus nepārgaismojot debess fonu, jāizvēlas mazāka ISO jutība, var vairāk diafragmēt objetīvu (senāk plaši pielietots paņēmiens filmiņu kameru gadījumā), visam piemeklē atbilsoši maksimāli garu ekspozīciju, pie kuras fototrokšņi vēl ''nelien'' ārā. Ja zvaigžņu ceļs (treks), vēl nav gana liels, var veikt uzņēmumu sēriju, sekojošu viena otrai ar minimāli iespējamo laika atstarpi) un turpmāko kadru apvienošanu vienā attēlā apstrādes procesā (līdzīgi panorāmas foto, tikai te atliek vienkārši savietot, digit. foto apstrādē tas nerada problēmas). Tā var iegūt pat pilnu riņķojumu (24 st.), tikai mūsu platuma grādos nāksies gaidīt sezonas maiņu ... tā teikt, nepaies ne gads un bilde būs rokā...
!