StarSpace Forums

Te būs vel no pirmās nakts, pagriezu trubu tā lai vējš nepūš iekšā, rezultāts uzreiz labāks, zvaigznes krietni mazākas palika.
4x10min katram filtriņam, no vienas puses itkā ok, no otras vajag daudz garākas ekspo, bet nu priekš pirmās reizes un -15grādiem būs siltāk varēs labāk nofokusēties.
vienīgais ko neatradu ir kur kamerai var gain regulēt, bet nu kamera tāds dzīvnieks, viņai potenciāls manuprāt nav izsmeļams!!

Sveiks!
Ar interesi gaidīju kādu rezultātu no tavas jaunās kameras, jo pats pašlaik esmu nopietnā pārdomu un informācijas apstrādes procesā par savas otrās kameras izvēli. Saki, ar kādu teleskopu tu šo bildē?

ai ku labs, nav svarīgi trokšņi un izplūdums, planetārie miglāji ir mana vājība, un pašam tehnika absolūti nepiemērota šos nokniebt.. kādam nevajag nedaudz palietotu nieri? :D:D

Nu šo fočēju ar savu 250/1250 ņūtonu pie kam vajadzēja bik īsākas ekspozīcijas taisīt tieši ar S filtriņu, jo tas tik centru uztvēra, Ha, O tie ir vairāk apkārtnei, tad varbūt pašu aci augstā izšķirtspējā varētu redzēt, tagad krietni vien pārdedzis, bet nu vējš un fokusēšanās bij tik līdz 5 FWHM, pie 10 minūtēm cipars uz 7 uzkāpa, zirga galvas gadījumā, kad vējš pūta tieši trubā cipars bij 10 bet nu pieredze pieredze, pēcapstrāde ar interesanta lai neteiktu veirāk, taču man jau patīk! )

Kameras potenciāls viennozīmīgi ir jūtams un tās lielākais bonuss, šķiet, slēpjas 5e read noise, un 0.0003e/s dark current rādītājos, kas ir super lieliski! Bet, lai vislabāk izmantotu šīs kameras potenciālu Latvijas debesīs tev būtu jāfotografē ar ~650mm fokālā garuma optiku.
Diezgan daudz pēdējā laikā esmu lasījis, lai labāk saprastu kāpēc un kā izvēlēties visoptimālāko kameru astrofotografēšanai. Domāju arī par šo uzrakstīt mazu rakstiņu savā blogā, lai pašam neaizmirstas salasītās zināšanas un, iespējams, citiem noder.
Īsumā:
Latvijā FWHM vidēji veiksmes gadījumā ir ~3.5 loka sekundes.
Tavai Atik 490Ex mono kamerai sensora pikseļi ir 3,69x3,69 mikroni.
Tā vispārīgi aprēķinot neņemot vērā optikas kvalitāti Tavs teleskops kombinācijā ar 3,69 mikronu pikseli sniedz 206*3,69/1200= 0,63 loka sekundes lielu izšķirtspēju.
Lai nodrošinātu efektīgu digitālu semplošanu Latvijas vidējam 3.5" FWHM balstoties uz Nyquista teorēmu mums nepieciešama sistēmas izšķirtspēja ar 1/3 no reāli pieejamās 3,5". 3,5/3= 1,16"
No šī izriet, ka Latvijas debesīm maksimāli efektīvā foto sistēmas izšķirtspējai būtu jābūt 1,16 loka sekundēm. Protams, tas nenozīmē, ka tu nevari fotografēt ar 0.63" izšķirtspēju, bet šāda papildus izšķirtspēja rada papildus problēmas. Pie tik augstas izšķirtspējas un attiecīgi tik zemas debesu izšķirtspējas viss ko tu iegūsti ir izplūdušāku signāla bildi (turbulences dēļ), vairāk noise, vairāk gidēšanas kļūdu "iededzinājumu". Ar visiem iepriekš minētajiem "bonusiem" tu samazini S/N attiecību, ko mēs fotografējot zvaigznes ļoti negribam. Starp citu tieši šī iemesla dēļ daudziem CCD lietotājiem ir maldīgs uzskats, ka binning 2, 3, 4 utt. režīmi palielina kameras jutību, lai gan patiesībā tiek optimizēta sistēmas izšķirtspēja atmetot pārsemploto- nevajadzīgo informāciju, kas uzlabo S/N attiecību radot sajūtu, ka kamera kļuva jutīgāka.
No šī visa aprēķina izriet, ka ideālais fokālais garums fotografējot Latvijā nezaudējot kopējo izšķirtspēju bining1 režīmā Atik490Ex sensoram būtu ~650mm. 206*3,69/650= 1,17"

Kaut kā tā. Ceru tev un pārējiem arī noderēs šī informācija. Lai veicas!

nu kapēc izvēlējos šo kameru nevis 460 jo doma bij tieshi dēļ tā kad ar bin 2 man būs 3 mp attēls, pie kam kamerai bij atlaidīte tobiš bij "tikai" par 150 eiro dārgāka, galu beigās šī man paliks līdz mūža baigām, ja ko mainīs tad tikai teleskopu un arī to ļoti ilgi nedarīšu man tie liekie pikseļi galīgi nebija nezināma problēma, pirms tam fočēju ar 24 mp dslr kameru tur arī visas problēmas man peldēja laukā! lielāku sensoru ar negribās, tur man prātā nāk Andra teiktais kad teleskopu izvēlējos - var saliet ūdeni spainī , tad ar viņu var kko darīt, taču ja to pašu daudzumu izlies uz grīdas nekas labs nesanāks (runa gāja par F4 un F5 teleskopiem) tagad man galvenais ir apjēgt ko kā darīt un fokusa motorīti nopirkt gribās, šamais 57 eiro maksā, lai dzīvi salā vieglāku padarītu
un te nu beigās sanāks ka pie bin 2 man 1250 fokāls ir ka reiz tas ko saki, arī pikselis būs pareizā izmēra, un rezultātā būs skaista 3mp bilde, ar 460 nu tur bin1 pa maz, bin 2 dikti pa daudz, kkā tamlīdzīgi.
p.s. pie kam šo visu es jau lasiju vienā no taviem postiem, tamdēļ arī meklēju ko tādu kas man derētu un atbilstu parametriem.
šai kamerai mīnuss, ja to tā var nosaukt ir mazais redzes loks, bet nu par cik man štuks ir iemācīties krāmēt mozaīkas atceroties Andra teikto tad es to par mīnusu neuzskatu, bet gan par zināšanu trūkumu.

Nepārproti mani. Kameras izvēle ir lieliska! Saku tikai, ka lielāks potenciāls, pēc manām domām, šādai kamerai ir pie mazāka fokālā garuma, kur varētu taisīt turpat A3 drukai derīgus attēlus. Es ar šādu kameru droši vien censtos tik pie kāda 500mm instrumenta, kas ļautu man fotografēt ļoti skaistus un asus miglāju attēlus. Pie šāda fokālā garuma redzes lauks arī būtu ievērojami lielāks. Binning 2 risinājums pie pašreizējā teleskopa ir ļoti labs. Es noteikti šauro lauku izmantotu planetāro miglāju vai eksotiskāku galaktiku, vai galaktiku kopu fotogrāfijām, kur plašs lauks nemaz nav vajadzīgs.
Noteikti gaidīšu kādu iespaidīgu rezultātu no tevis un patiesi priecājos, ka CCD kameras kļūst populāras arī starp latviešiem. Ceru tuvā nākotnē varēsim uzsākt sen sapņotus kopprojektus.

Nebūt nepārpratu, tieši ieklausījos meklējot kameru, citu tādu sensoru neatradu kas būtu tik labs un ar tādu pikseli, protams kopprojektam pievienotos, bet nu startā vel daudz kas jāuzzina, visādi stiķi niķi, mazie knifi, u.t.t. doma to visu pa šo gadu iemācīties, cerams ka laiks atļaus

vakardien sēdēju domāju, ko pilnmēnesī varētu pabildēt, tad atcerējos par maziem spožiem plantārajiem un izmēģināju tā saucamo lucky imaging, jeb daudz kadrus ar īsu ekspozīciju. Par cik beidzamās nedēļas laiks superīgs, sauss, pa naktīm atmosfēra mierīga, kolimāciju, gidu pieslīpēju, domāju pabildēt kaķa aci ar jaunu pieeju, zināšanām, jo šīs bij first light kamerai:) Bildēt izvēlējos ar a'trumu 90 sekundes, kamdēļ tā, jo doma bij lai maksimālais signāls uz spožāko pikseli nepārsniegtu 90% maksimālā piesātinājuma un lai neiet zudumā informācija pārdegot pikselim. Pa visu nakti sašāvu 147 kadrus ar ha filtru, no kuriem atlasīju kadrus ar 3.4-4.2FWHM manuprāt bin 1 režīmā tas ir dikti tuvu maksimālai teleskopa izšķirtspējai, sanāca 97 kadri pa90 sekundēm, jeb 2h25min30sek doma ir piebildēt klāt kadrus ar garākām ekspozīcijām blāvakiem apgabaliem, bet vai ir iespējams viņus savienot tā, lai centrs nepārsviltu??? Nu doma ir vai ir vērts noņemties, jeb bildēt ko citu, lai laiks neiet zudumā.

rezultāts foršs, bet 90sek nu galīgi nav lucky imaging. Protams, kopējo kadru daudzums sanāk jūtami lielāks un ir no kā izvēlēties labākos, bet atmosfēras iedarbība tur tāpat ir pa pilnu klapi, 'īstais' lucky ir kā planētu foto, sekundes desmitdaļas, daļas vai maksimāli 1,2 nu varbūt 5 sekundes, varbūt pamēģini uz kāda spoža objekta, vai vienkārši zvaigznēm kādu sēriju izšaut un tad kāds būs FWHM? Domāju varētu sanākt mazāks par to 3.4. Un tad var mēģināt kombinēt ar blāvo apkārtni - garākām ekspozīcijām, bet nu tādu spožu planetāro miglāju ir maz.