Galaktiku kopa Abell 1656
Posted: 08 Mar 2015, 05:33Sveiciens astromaniakiem!
Decembris un Janvāris arī šosezon principā tukšais mākoņu mēnesis... Bet tomēr, lai arī vējains, Janvāra noslēgums vienu nakti man piešķīra. Tāpat arī Februāris un pavisam tukšā nepaliku... Par debesu kvalitāti gan daudz nedomājot.. gaiss "ļurinājās" brīžiem kā traks..
Abell 1656
Milzīgajam, tumšajam, melnajam visumam nepietiek ar zvaigžņu kopām vien. Tajā, ir arī galaktiku kopas, kurās "sanākušas draudzēties" galaktikas. Šī galaktiku kopa ar cilvēka piešķirto kataloga nosaukumu Abell 1656 ir viena no tādām. Tajā mīt vairāk kā 1000 galaktikas un kā izrādās, visa būšana ir tikai daļa no vēl lielākas galaktiku superkopas... Šķiet, kopas visumam ir populāra padarīšana.
Lai arī attēls astronomijas nezinātājam droši vien vizuāli nav no tiem iespaidīgākajiem, tomēr fakts, ka lielākā daļa fotogrāfijā redzamo pleķīšu ir ļoti tālas galaktikas man pašam šķiet ārkārtīgi interesants un tas, ka šo ārkārtīgi tālo "sanāksmi" ir iespējams nofotografēt ar mirstīgajiem pieejamu aprīkojumu tepat, Latvijas vidzemē, man personīgi šķiet kas iedvesmojoši fantastisks. Lielāko redzamo galaktiku attālums no Zemes variē starp 200- 380 miljoniem gaismas gadu. Turklāt attēlā ir saskatāmi 5 Kvazāri, kur tālākais no Zemes pēc zinātnieku aprēķiniem ir 9.5 Giga gaismas gadu tālu (1Giga gaismas gads = ~999 999 999, 999 gaismas gadi). Vienkāršāk sakot Kvazāra attālums no Zemes ir aptuveni 9.5 miljardi gaismas gadu. Ja pieņemam par pareizu teoriju, ka Visuma vecums ir aptuveni 13.8 miljardi Zemes gadu, tad Kvazāra gaisma ir visai sens gaismas avots no Visuma pirmsākumiem. Pat ja tas attēlā ir tikai kā gaišs pāris pikseļu liels punktiņš tas man šķiet kā aizraujošs fakts, ka tik ļoti sena gaisma ir sasniegusi manas fotokameras uztvērēju..
Fotografēt šo kopu jau gribēju 2014. gada pavasarī, bet tā arī nesanāca. Tāpēc ķēros klāt šogad jau laicīgi, lai arī fotografēšanas loks virs horizonta vēl nebija ieguvis savus optimālos augstumus.
Debesu kvalitāti šādam objektam gribētos ievērojami labāku. Luminance, jeb gaismas kanāla informācijas vidējais FWHM uz 14 kadriem ir 3.21" Gribētos vismaz 2.5". Bildējot šādus blāvus objektus sāku arī pastiprināti izjust debesu piesārņojumu bildēs un nepieciešamību pēc tumšākām debesīm.
Šī bilde noteikti vēl nav 100% pabeigta un centīšos to pie- fotografēt vēl labāk. Labāk tieši vēl smalkākās un tālākās galaktikas, kuras debesu kvalitātes dēļ ir visai izplūdušas, vai iezudušas fona troksnī.
Teleskops: RC 8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m@-30°C+ CRGB
Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar
Ekspozīcijas:
2014. gada 20. janvāra un 16. februārā nakts. Gaisa temperatūra 20. janvārī ~ -10°C, 16. februārī -8°C
Lum- 14x900= 3h30min
Red- 7x600= 1h10min
Green- 5x600= 1h00min
Blue- 5x660= 1h06min
Kopā=6h 46min
Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC
Decembris un Janvāris arī šosezon principā tukšais mākoņu mēnesis... Bet tomēr, lai arī vējains, Janvāra noslēgums vienu nakti man piešķīra. Tāpat arī Februāris un pavisam tukšā nepaliku... Par debesu kvalitāti gan daudz nedomājot.. gaiss "ļurinājās" brīžiem kā traks..
Abell 1656
Milzīgajam, tumšajam, melnajam visumam nepietiek ar zvaigžņu kopām vien. Tajā, ir arī galaktiku kopas, kurās "sanākušas draudzēties" galaktikas. Šī galaktiku kopa ar cilvēka piešķirto kataloga nosaukumu Abell 1656 ir viena no tādām. Tajā mīt vairāk kā 1000 galaktikas un kā izrādās, visa būšana ir tikai daļa no vēl lielākas galaktiku superkopas... Šķiet, kopas visumam ir populāra padarīšana.
Lai arī attēls astronomijas nezinātājam droši vien vizuāli nav no tiem iespaidīgākajiem, tomēr fakts, ka lielākā daļa fotogrāfijā redzamo pleķīšu ir ļoti tālas galaktikas man pašam šķiet ārkārtīgi interesants un tas, ka šo ārkārtīgi tālo "sanāksmi" ir iespējams nofotografēt ar mirstīgajiem pieejamu aprīkojumu tepat, Latvijas vidzemē, man personīgi šķiet kas iedvesmojoši fantastisks. Lielāko redzamo galaktiku attālums no Zemes variē starp 200- 380 miljoniem gaismas gadu. Turklāt attēlā ir saskatāmi 5 Kvazāri, kur tālākais no Zemes pēc zinātnieku aprēķiniem ir 9.5 Giga gaismas gadu tālu (1Giga gaismas gads = ~999 999 999, 999 gaismas gadi). Vienkāršāk sakot Kvazāra attālums no Zemes ir aptuveni 9.5 miljardi gaismas gadu. Ja pieņemam par pareizu teoriju, ka Visuma vecums ir aptuveni 13.8 miljardi Zemes gadu, tad Kvazāra gaisma ir visai sens gaismas avots no Visuma pirmsākumiem. Pat ja tas attēlā ir tikai kā gaišs pāris pikseļu liels punktiņš tas man šķiet kā aizraujošs fakts, ka tik ļoti sena gaisma ir sasniegusi manas fotokameras uztvērēju..
Fotografēt šo kopu jau gribēju 2014. gada pavasarī, bet tā arī nesanāca. Tāpēc ķēros klāt šogad jau laicīgi, lai arī fotografēšanas loks virs horizonta vēl nebija ieguvis savus optimālos augstumus.
Debesu kvalitāti šādam objektam gribētos ievērojami labāku. Luminance, jeb gaismas kanāla informācijas vidējais FWHM uz 14 kadriem ir 3.21" Gribētos vismaz 2.5". Bildējot šādus blāvus objektus sāku arī pastiprināti izjust debesu piesārņojumu bildēs un nepieciešamību pēc tumšākām debesīm.
Šī bilde noteikti vēl nav 100% pabeigta un centīšos to pie- fotografēt vēl labāk. Labāk tieši vēl smalkākās un tālākās galaktikas, kuras debesu kvalitātes dēļ ir visai izplūdušas, vai iezudušas fona troksnī.
Teleskops: RC 8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m@-30°C+ CRGB
Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar
Ekspozīcijas:
2014. gada 20. janvāra un 16. februārā nakts. Gaisa temperatūra 20. janvārī ~ -10°C, 16. februārī -8°C
Lum- 14x900= 3h30min
Red- 7x600= 1h10min
Green- 5x600= 1h00min
Blue- 5x660= 1h06min
Kopā=6h 46min
Pēcapstrāde: Pixinsight 1.8, Photoshop CC
Tik daudz galaktiku vienā bildē, katrā galaktikā miljardiem zvaigžņu....mēs nevaram būt vieni:D 
nja...par tām kopām..Ne tikai kopas bet arī visādas spiralveidigas un visādi iegrieztas struktūras lielakoties novērojamas visumā...vispār viss iet pa apli:D aj, labi...Bilde fantastiska! Tā padomāju, labs palīgs labām idejām mūzikā:D