StarSpace Forums

Sveiki. Šoreiz izpaliek galaktika ar noizīgajiem blāvajiem tāltālajiem pleķīšiem. Tā vietā kas košāks un vizuāli lielāks.

Šis emisijas miglājs atrodas Kasiopejas zvaigznājā aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no zemes un aptver lauku 70 gaismas gadu attālumā.
Izvēlējos šo fotografēt jau gadu atpakaļ, kad uzsāku savu "miglāju fotoprogrammu" un iepatikās miglāja strukturētā un detaļām pilnā forma, kā arī neskaitāmo zvaigžņu miriādes. Nofotografēt baudāmi izdevās tikai šogad naktī uz 1. oktobri. Pagājušogad kameras viena no 2 mikroshēmu platēm atteicās produktīvi sadarboties, kā rezultātā dati bija bojāti un visas nakts darbs "Ķīnas vējā".
Iespējams modīgāk šis miglājs varētu izskatīties šaura diapazona filtros Ha, SII un OIII fotogrāfijā, bet kaut kā ļoti gribējās iegūt tādu cilvēcīgi patiesāku ainu par to, kā būtu, ja manas acis būtu teleskops ar jutīgu sensoru
Jāsaka, debesu kvalitāte uz laiku, kad fotografēju šo, bija Latvijai izcila un arī labākā, kādā vispār esmu fotografējis, ja neskaita gaismas piesārņojumu. Vidēji FWHM 2.7". Protams, palīdzeja arī fakts, ka objekts nakts vidū ir tieši zenītā, kur atmosfēras piesārņojums skatā no zemes ir vismazākais.
Kopumā esmu apmierināts ar iznākumu. Vēl varētu vēlēties savas +5 sub-ekspozīcijas uz katru krāsu kanālu un kādas +3 uz gaismas kanālu, kas mazinātu noise attēla "grīdas līmenī", tādejādi skaistāk parādot pavisam tumšos miglāja reģionus un to struktūras, kā arī izceļot 19+ magnitūdas zvaigznītes.
Pēcapstrādē vidus etapā atkal izmantoju Pixinsight. Šoreiz jau mazliet kontrolētak un izprotošāk. Tiešām ir daži rīki, kas šajā programmā ir neatsverami palīgi kvalitatīvu attēlu radīšanai.

Teleskops: RC 8"@1624mm F-8
Kamera: QHY9m@-30°C+CRGB
Statīvs: EQ8+OAG@Lodestar

Ekspozīcijas:
Pēdējā septembra nakts uz 1. oktobri gaisa temperatūra svārstījās no +2 līdz -1°C
Lum- 6x900= 1h 30min
Red- 4x900b2= 1h
Green- 3x900b2= 45min
Blue- 3x900b2= 45min
Kopā=4h 00min
Pēcapstrāde: CCD stack, Pixinsight 1.8, Photoshop CC2014

fantastiš,
tās mākoņainās struktūras kreisajā pusē baigi patīk...
man tas miglajs atgādina spoku no Ghost Busters...

Eeee! Miglājs! Man ļoti, ļoti patīk visādi miglāji, bet tagat tie man patīk vēl vairāk!! Kristap, paldies! Ļoti patīk! Šodien bij smags trenniņš...Bilde noņēma visas sāpes!

Ļoti interesants ''zvēriņš'', -Smaidošais monstriņš!
Ne šaurjoslas spektrs pat interesantāk, jo apziņā tas ir cilvēka redzamaijā spektrā.
Šai bildē manuprāt tev rora kolimācija ir uz visiem 100% OK.
Ģeometriski precīzi, un galvenais krāšņi -Super!

Brīnišķīgi! Attēls izskatās telpisks pat bez visādiem 3D rīkiem. Tā jau ir māksla

Nu re! Būs jāspecializējas uz miglājiem, ja gribu savu "enerģiju" atpakaļ

Paldies visiem!
Debesu kvalitāte bija tiešām fantastiska, tapēc arī bilde ar samērā maz ekspozīcijām skaista. Turklāt, pat šai bildei pēcapstrāde nav nekāda dižā, jo signāls lielākoties bija ievērojami stiprāks par noise.

Andis wrote:Brīnišķīgi! Attēls izskatās telpisks pat bez visādiem 3D rīkiem. Tā jau ir māksla

Paldies! Prātam neaptverama māksla ir tur- pie, aiz un starp zvaigznēm..

kobalts wrote:Ļoti interesants ''zvēriņš'', -Smaidošais monstriņš!

Dažiem zivs galva, citiem zvēriņi...cik gan bagāta ir mūsu iztēle. Jocīgi arī, ka smadzenes automātiski meklē kaut kādu zīmējumu.

kobalts wrote:Šai bildē manuprāt tev rora kolimācija ir uz visiem 100% OK.
Ģeometriski precīzi, un galvenais krāšņi -Super!

Nē... vēl nav par visiem 100% super, bet ir ļoti tuvu tam, lai būtu super. Angļi nolaida pūdeli ar lāzeri. Viss ievilcies. Lāzeri dabūju, bet vēl neesmu dabūjis pareizo hologrāfisko "starlieci".. gaidu..

Ortsa wrote:Eeee! Miglājs! Man ļoti, ļoti patīk visādi miglāji, bet tagat tie man patīk vēl vairāk!! Kristap, paldies! Ļoti patīk! Šodien bij smags trenniņš...Bilde noņēma visas sāpes!

Paldies tev! Būs laikam vairāk man "miglāju programmā" jāinvestē.

Zh wrote:fantastiš,
tās mākoņainās struktūras kreisajā pusē baigi patīk...
man tas miglajs atgādina spoku no Ghost Busters...

Paldies! Man tās sturktūras arī patīk. Tagad nākamie ne mazāk struktūrpilnie objekti (novembrī) varētu būt no Oriona apgabala. Flaming star nebula, Horse Head, Rose Nebula un pats Orions atkal, tikai šoreiz fokusā! Jāizlemj tik vai fočēt "modernajā" paletē, vai cilvēcīgajā...

Sveiki vīri.

Man ļoti patīk tās bildes, pašam arī interesētu kaut ko uzfočēt, bet apstājos pie tā, ka tas nemaz nebūs tik vienkārši.
Tāpēc interesētu padoms no spečukiem, lai saprastu, par ko vispār iet runa.
Tātad:
1. tās bildes tiek apstrādātas ar noteiktām programmām, kur varētu uzzināt pat to, kas ir "red 1.5h" utml. jēdzieni. Kaut kur ir vienkāršs tutoriālis jeb ???? Vnk es nesaprotu, kāpēc ir dažādas krāsas ar dažādiem (kāpēc dažādiem???) ilgumiem... Kur var dabūt kādu vienkāršu teoriju - youtube jārakā?
2. Tās programmas pērk (saprotams), jeb ir kādas, kas ir pa brīvu (ne lauztās) jeb tiek ņemtas izmēģinājuma versijas, jeb kādam tās ir vnk darbā?
3. Par to temtperatūras ietekmi uz teleskopu - kur varētu atrast vienkāršotu teoriju?
4. Un pats galvenais - cik saprotu, tad teleskopi nav tie dārgākie (ap 500 Eur pieņemu), tad kāda jēga ir teleskopiem par 25k (par mountu būtu aptuveni skaidrs - precīzāks un var turēt lielāku smagumu)?

Vnk gribas mazliet saprast, ko Kristaps pirms savas bildes rakstīja, jo tas taču ir Latviski!

jino wrote:Sveiki vīri.

Man ļoti patīk tās bildes, pašam arī interesētu kaut ko uzfočēt, bet apstājos pie tā, ka tas nemaz nebūs tik vienkārši.
Tāpēc interesētu padoms no spečukiem, lai saprastu, par ko vispār iet runa.
Tātad:
1. tās bildes tiek apstrādātas ar noteiktām programmām, kur varētu uzzināt pat to, kas ir "red 1.5h" utml. jēdzieni. Kaut kur ir vienkāršs tutoriālis jeb ???? Vnk es nesaprotu, kāpēc ir dažādas krāsas ar dažādiem (kāpēc dažādiem???) ilgumiem... Kur var dabūt kādu vienkāršu teoriju - youtube jārakā?
2. Tās programmas pērk (saprotams), jeb ir kādas, kas ir pa brīvu (ne lauztās) jeb tiek ņemtas izmēģinājuma versijas, jeb kādam tās ir vnk darbā?
3. Par to temtperatūras ietekmi uz teleskopu - kur varētu atrast vienkāršotu teoriju?
4. Un pats galvenais - cik saprotu, tad teleskopi nav tie dārgākie (ap 500 Eur pieņemu), tad kāda jēga ir teleskopiem par 25k (par mountu būtu aptuveni skaidrs - precīzāks un var turēt lielāku smagumu)?

Vnk gribas mazliet saprast, ko Kristaps pirms savas bildes rakstīja, jo tas taču ir Latviski!

Sveiks jino! Sveicu ar pievienošanos forumam.

Kristapam patīk gudri vāvuļot, tapēc Kristaps arī pats atbildēs.

1. Bildes tiek apstrādātas ar noteiktām programmām un arī ar visparastākajām, tādu kā Photoshop, Gimp. Tas atkarīgs no tā, ko iemācies, bet tā kā astrofotografēšana būtiski atšķiras no parastas dienas fotografēšanas, tad ir arī specifiskas programmas, kuras vairāk specializējušās uz tumsas radīto problēmu risināšanu, kā arī ar specifiskiem rīkiem astronomijas pasaulei. Tev iesākumam var pietikt ar bezmaksas programmu tādu kā DeepSkyStacker. Lai gan pirms tam noteikti palasi pieejamo informāciju internetā par to kas ir stacking un DARK, BIAS, FLAT kalibrācijas kadri.

RED 1.5h ir apzīmējums konkrētā filtra sub-ekspozīciu sasummētajam ilgumam. RED (Sarkanais) filtrs ar kopējo vairāku atsevišķi uzņemtu ekspozīciju summu 1.5h. To vairāk pierakstu gan pats priekš sevis, pēcākai apdomāšanai, gan arī priekš tiem, kas varbūt mēģinās šo objektu fotografēt līdzīgā tehnikā. Subekspozīcijas ir atsevišķi uzņemtas ekspozīcijas. Tas vajadzīgs, lai pirmkārt, neizgaismotu atmosfēras radīto fonu. Ja uzņemtu vienu garu ekspozīciju 1.5h garumā, tad zemes atmosfēras atstarotā gaisma (no pilsētām, zvaigznēm) piegaismotu sensoru un nomāktu vājo signālu no tālā kosmosa objekta.

Vienkārši te nekas nav un tāda universāla tutoriāļa nav. Tāds nu ir šis hobijs. Ķeries klāt un ar katru reizi pilnvedojies "rokot" aizvien dziļāk un dziļāk... līdz apnikumam

Krāsas dažādas ir tikai nemirstīgajiem.. Bet ja nopietni, tad var ļoti veiksmīgi fotografēt arī nesarežģījot dzīvi ar krāsu dalīšanu atsevišķos kanālos izmantojot parastu krāsu DSLR fotokameru. Es dalu krāsas fotografējot ar monohromu kameru, jo tā ir vieglāk iegūt kontroli pār kameras radīto troksni-noise, jo šis troksnis katrā no krāsu kanāliem atšķiras, jo to gaismspēja, jeb spēja reģistrēt fotonu ir dažāda. Zilais un zaļais tonis, piemēram, tipiski ir viens no vis noizīgākajiem, jo signāls par šīm krāsām no kosmosa ir parasti ļoti blāvs un knapi spēj nomākt kameras radīto troksni.

2. Programmas es pērku, jā. Pats nodarbojos ar datorgrafiku, tapēc tā nav problēma.

3. Temperatūra ietekmē ne tikai teleskopu. Vienkārša teorija ir- aukstumā viss saraujas, siltumā- izplešās. Ja ar teleskopu domāji kameras dzesēšanu, tad tas tiek darīts tāpēc, lai mazinātu sensora sakaršanas rezultātā rodošos troksni, ko sauc par termālo fonu. Ja sensors tiek darbināts ilgāk, tas sakarst.

4. Teleskopam nav jābūt ļoti dārgam, jā. Jēga pirkt teleskopu par 25k ir tikai, manuprāt, 3. gadījumos.
1)Vai nu tev ir kādam jāpazīmējas,
2)Tev nav skaidrs ko ar to darīsi, bet NASAs iespaidots esi gatavs uz visu.
3)Tev ir pieeja Atakamas tuksneša cienīgām debesīm, kur debesu kvalitāte ir augstāka par teleskopa+kameras izšķirtspēju.

jino wrote:Vnk gribas mazliet saprast, ko Kristaps pirms savas bildes rakstīja, jo tas taču ir Latviski!

Pieļauju, ka manis rakstītais mazliet šo to izskaidro, bet no savas pieredzes iesaku iedomāties savu vizuālu mērķi (foto), apbruņoties ar pacietību, daudz bakstīties ap google, nebaidīties kļūdīties, eksperimentēt, analizēt un pats galvenais- būt trakam. Bez trakuma te nekā. Nu, kurš normāls cilvēks pirks dārgu kameru, kas fotografē tikai naktī, lai ar to katru skaidro nakti skrietu 80Km ārā aukstumā un sēdētu visu nakti divvientulībā ar kliksķošu kameru?

Nav jau tā, ka gluži neko nesaprotu, bet, runājot par temperatūrām, prasīju, jo biju salasījies, ka dažiem teleskopiem lēcas kaut kā "noslīd" pašas no sava svara. Tad viens rakstīja, ka āra gaiss siltais ceļas uz augšu, augstais uz zemi - tas traucē kadram. Tas, kāpēc ņem oglekļa trubu, nevis metāla - skaidrs, jautājums ir par gaisa ņirboņu un norasošanu - tās ir vērā ņemamas lietas, jeb labāk nepiesārņot galvu ar sīkumiem? Vnk redzēju youtube, kad vienam ir kaut kāds sildāmais vai dzesējamais pie trubas piestiprināts.

Runājot par foto (es tā patālu no tā lauciņa, zinu tikai, ka ir platleņķa objektīvs un fisheye, un citi. Tādā līmenī aptuveni). Respektīvi, Nikon D5100, objektīvs 35mm, f 1.8 - vajadzētu tā kā būt sakarīgai mantai, manuprāt, jeb šim būs "palieli" iekšējie trokšņi, salīdzinot ar astrofoto kamerām. Jautāju, jo no tā izriet, vai ir vērts pirkt sakarīgu teleskopu.

Par foto - var ar to Nikonu dabūr RAW failus - tur būs iekšā: "red", "green" un citas krāsas, jeb tas ir kaut kas cits?

Par foto - biju domājis, ka atstājot uz, teiksim 30 min, pie attiecīga mounta, foto vnk savāc gaismu no objekta un viss, kāpēc tev atšķiras krāsu ilgumi? Tikko iedomājos, ka tu katru krāsu (tikai vienas krāsas gaismu) vāci attiecīgi, 90, 45 utml. minūtes?

Par no zemes atstaroto gaismu - tur kaut kādi filtri jāliek - vispār vai ir jēga par šo uztraukties (nav mazliet par profesionālu)?

Par atmosfēru, ja neņem vērā tuksnešus, tad Latvija, cik noprotu, nav tā pateicīgākā vieta, kur bildēt? Mums, ja skatās valsts mērogā, gaismas piesārņojums ir mazs, salīdzinot ar EU...

Par teleskopu - kur ir tā robeža, kur sastopas teleskopa rādītāji ar atmosfēras parametriem? Viss internets (par binokļiem runājot) ir pilns ar BAK4 (Ķīnas, Vācu), ED glass, un pārklājumiem, bet vai tad šiem arī nav tas pats triks, ka visu jau nosaka atmosfēra? Respektīvi, kur ir tā saprātīgā lēcu kvalitātes robeža?

Vai ir vienkārši pieredze tev atrast debesu objektus debesīs?