StarSpace Forums

Jā, tā ir animācijas novērojumu rindu ne vienmēr izdodas salikt ‘’skaisti’’, te priekšroka lielajiem ‘’stroķiem”, bet tiem atkal subjektīva inerce, kamēr uzstellē utt.,bet pa stundu var dabūt glītu kustību, bet ...kur Jūs esat ..aūuu.
Ar mazām planētām man ir iestrādnes, manuprāt varētu sanākt kaut ka interesants, jāpieiet radoši, ar... rozīnīti

Turpinot tēmu par astrofoto ar pieticīgu aprīkojumu..

Kamēr teleskopa man vēl nav, noskaidroju, ka Jupitera pavadoņus var noķert arī par parastu (ne dSLR) ultra zoom klases kameru – Canon Powershot SX10 IS. (Tagad ir jaunāki modeļi, šo vairs neražo, manuprāt.)
Tā kā fotogrāfijā varētu būt pagrūti saprast, kas tur redzams, blakus pieliku attēlu no Stellarium.

Jupiters ar astīti – 24. septembrī plkst. 23:24.


Jupiters pēc Starparty #4 – 3. oktobrī plkst. 3:03.


Skaistuma nekāda, protams, bet nu tā, ka vispār iespējams tas ir.

Uzskatāms piemērs vienkāršam risinājumam! Nav nepieciešams teleskops, lai nobildētu Jupiteru ar spožāko pavadoņu saimi, jo īpaši tādēļ, ka lielā spožumu starpība, ne reti apgrūtina pilnībā izmantot teleskopa potenciālās iespējas.
Galvenais, kā panākt vēlamo, ar minimāliem līdzekļiem ...(... ko, kad, kur un kā.... )
P.S.Kaut biežāk urdītu jautājums - kas būtu, ja...un pamēģināt, kas sanāk.

Ļoti interesants video! Fons arī skaists un pazīstams!!! Lai izdodas noķert vēl ko labu!!! Ne asakas!

Kamēr ārā joprojām kniebj sals saliku pagājušā gada Vestas fotogrāfijas Lauvas zvaigznājā.
Animācija gan ne īpaši piestrādāta un apstrādāta, bet mazās planētas pārvietošanos fiksēt var.
Laika posms no 10. marta līdz 1. maijam septiņās novērojumu reizēs. Planētas spožums ap 5.5-6.5m

Veiksmīgs novērojumu intervāls, ‘’pagrieziena’’ moments Vestas redzamajā kustībā ir īstā ‘’rozīnīte’’, ja vēl būtu ‘’ciešāka’’ novērojumu rinda, būtu vienkārši ideāli!
Attēlu savietošana laikam radīja problēmas, jo to kadru fotocentri atšķīrās? Parasti, tad objektīva distorsija izkropļo zvaigžņu kopējo konfigurāciju ...
P.S. Sals gan kniebj, bet skaidras debesis... varbūt vērts pieciest ...

Atšķīrās ne vien fotogrāfiju centri bet pat palielinājums, tā ka kropļojumi palieli
Patreiz iestājies novērojumu enerģijas apsīkums. Ņemamu komētu nav, EQ statīvu joprojām neesmu iegādājies, aprīkojuma pieticīgums sāk krist uz nerviem

Jā, viegli ķeramu komētu apsīkums, tas tiesa, bet var ‘’patvarstīt’’ mākslīgos pavadoņus ar nekustīgu kameru. To pašu NanoSail-D (piem.), (kuru man arvien neizdodas piefiksēt ne vizuāli, ne fotogrāfiski, pat ar desmito novērojumu seansu; rādās - cēlonis – neparedzamais spožums, nepavisam neatbilst prognozēm uz doto laiku un vietu...).
Ar aprīkojumu, varu saprast, ir- kā ir, lielais sals skubina pāriet uz elektriskām ”pariktēm”, bet pagaidām griežu verķus ar rokām... Nez kas izturīgāki- pirksti, vai elektronika – 20 grādu ( u. v.) sālā .
P.S. Jauns aprīkojums arvien papildus stimuls novērojumiem .

Sweiki!
Vēlos fotografēt polārblāzmas. daudzi saka ka to var darīt ar spoguļkamerām, bet tomēr tas ir pietiekami dārgas un naw man pa kabatai. warbūt kāds varētu ieteikt kādu labu kompaktkameru ar kuru to varētu darīt?

tuktuk wrote:Sweiki!
Vēlos fotografēt polārblāzmas. daudzi saka ka to var darīt ar spoguļkamerām, bet tomēr tas ir pietiekami dārgas un naw man pa kabatai. warbūt kāds varētu ieteikt kādu labu kompaktkameru ar kuru to varētu darīt?

Būtībā nepieciešama kamera ar manuālo režīmu, tomēr, lai to kvalitatīvi izdarītu, tā pat nāksies šķirtien no ~300Ls. No kompaktkamerām labas varētu būt Canon G11, G12, Panasonic GF1, GH1. Iespējams ir arī lētāki varianti, bet tad jāpapēta sīkām. Par lētā gala kompaktkamerām stipri šaubos, jo ar tām pat pēc saulrieta krēslā neko prātīgu nevar nobildēt.
Lētāks variants būtu filmiņu spoguļkamera, bet šajā gadījumā nepieciešamas spēcīgas priekšzināšanas. Visos gadījumos nepieciešams statīvs.