Comeeta C/2012 S1 (ISON)

[Ortsa]

Sveiki! nu ko,driiz jau varees Fotografiski noveerot 2013 gada "lielo komeetu"! Vispaar to jau vareeja saakt lielo teleskopu iipashnieki,laikam,no ceturtaa augusta...taa ir noveerojama no riitiem,pirms saules uzlekshanas bet uz diezgan spozhaam debesiim...Interesanti kaads vinjai tagt zv.lielums? driiz vajag buut 12.zvl,ja veel nav.domaaju no 20-25augusta to jau varees normaali fotografeet,varbuut arii noveerot teleskopos(nelielos). tad ar laiku taa buus arvien spozhaaka un spozhaaka...kameer nesasniegs,laikam,-13 zvl,tad to vareetu noveerot dienas gaismaa netaalu no saules,saka ka komeetas aste vareetu buut ljoti gara,kaadi 42graadi,ja nekljuudos...nu tad beigaas janoveel visiem veiksmes komeetas kjershanaa!ceru ka arii man paveiksies...bet tomeer taa buus diezgan ilgi verojama,domaaju visi paspees pamaniit,jo labaakajaa gadiijumaa to nevarees nepamaniit!

[KristapsKem]

Sveiki!
5. oktobra rītā pēc cītīgas nākamā DSO objekta fotografēšanas ap 6 no rīta fiksi aizskrullēju teleskopu uz ISON. Gribējās redzēt kas tad tur būs. Saule gan diezgan strauji ausa un tāpēc tāds NOISE, bet astīte jau ir. Katrs kadrs (kopā 10) ir uzņemts 60sekunžu ekspozīcijās bloķējot CCD pikseļus x2 (binning2x2) ar 15s intervālu starp 15 sekundēm (90s starp kadriem). Par cik pie horizonta no rīta bija briesmīga turbulence autogids dīdijās. Bet tāpat diezgan labi var redzēt cik strauja ir mūsu sen gaidītā draudzene.
Patreiz komēta ir ~8+ magnitūdu un traucoties ar ātrumu 33.104 km/s. Kodols ~5km diametrā.

Būs jāsagatavojas mazliet nopietnāk komētas ķeršanai. Cerams mākoņi arī sadarbosies.

[Andris R]

Kristap, apsveicu ar pirmo komētas ISON bildi! Man vēl nebija izdevības piefiksēt, vienīgā izdevība bija 13. septembrī...bet nekā – komētas spožums izrādījās manam aprīkojumam nesasniedzams (komēta bija pazemu, turbulence, debesis par gaišu garām ekspozīcijām, nācās iztikt ar 60s – 180s), knapi izvilku ~ 13 m zv-ņu robežlielumu... bet ar to, kā izrādījās nepietika.
Pēc Taviem gif animācijas kadriem pavērtēju spožumu, sanāca 12.6 +- 0.2 mag ( vidējā mērījumu vērtība no 10 kadriem), tas tā ...orientējoši, jo, pats par sevi saprotams, nav no kalibrētiem oriģināliem... Pēc citu novērotiem datiem ( http://www.aerith.net/comet/catalog/2012S1/2012S1.html ) šobrīd sanāk ~ 11 mag. Komētas spožums vājāks par ~ 2 - 3 mag ne kā sākotnēji prognozēts...

[KristapsKem]

He! Paldies Andri par analīzi. Interesanti! To magnitūdu man rādija mani SkyTools un tā arī sanāk, kā tu saki, ka prognozēja tagad ap 9 magnitūdu un tāpēc man tāda informācija. Kā tu aprēķini magnitūdu komētai? Skaties katalogā blakus zvaigžņu lielumus un pielīdzini komētas spožumu tiem? Citreiz man tev jāsūta oriģinālie dati.

[Andris R]

Ar komētu spožuma noteikšanu, ir savas īpatnības un problēmiņas. Var darīt tā, kā to minēji, t.i. - aptuvenai novērtēšanai. Precīzāk sanāk, ja izmanto kādu progu ar fotometrijas iespējām ( piem., IRIS – brīvi lietojama, u.c.( komerc.) MaxIm DL, AstroArt ...). Es izmantoju MaxIm DL 5 fotometrijas iespējas; ērta, saprotama lietošanā, pietiekami plašām iestatījumu un apstrādes (t.sk., attēlu sērijas) iespējām. Vispār fotometrija ir visai ‘’smaga’’ tēma, vispārīgs (pa)stāsts neatklās lietas ‘’gruntīgumu’’ ...bet ja, būtu plašāka interese varētu tēmu uzsākt.
Tavam aprīkojumam ir liels potenciāls zvaigžņu fotometrijai, liels pluss – monohromais gaismas uztvērējs, ja vēl būtu UBVR(I) standarta astro- filtri...tas jau būtu ļoti nopietni ...
P.S.

Citreiz man tev jāsūta oriģinālie dati.

...pilnīgi noteikti varētu sadarboties

[KristapsKem]

Ar komētu spožuma noteikšanu, ir savas īpatnības un problēmiņas. Var darīt tā, kā to minēji, t.i. - aptuvenai novērtēšanai. Precīzāk sanāk, ja izmanto kādu progu ar fotometrijas iespējām ( piem., IRIS – brīvi lietojama, u.c.( komerc.) MaxIm DL, AstroArt ...). Es izmantoju MaxIm DL 5 fotometrijas iespējas; ērta, saprotama lietošanā, pietiekami plašām iestatījumu un apstrādes (t.sk., attēlu sērijas) iespējām.

Intereses pēc būs jāpapēta MaxIm.

Vispār fotometrija ir visai ‘’smaga’’ tēma, vispārīgs (pa)stāsts neatklās lietas ‘’gruntīgumu’’ ...bet ja, būtu plašāka interese varētu tēmu uzsākt.

Man jau šķiet, ka fotometrija latvijas apstākļos tikpat kā nav iespējama. Bet droši vien neizprotu tās būtību, jo neko par to praktiski nezinu.

Tavam aprīkojumam ir liels potenciāls zvaigžņu fotometrijai, liels pluss – monohromais gaismas uztvērējs, ja vēl būtu UBVR(I) standarta astro- filtri...tas jau būtu ļoti nopietni ...

Cik esmu lasījis, tad KAF 8300 sensors (kāds ir man) esot pārāk "karstpikseļains" pat dzessēts un neesot labs astrometrijai+ čipam ir ABG x1000 (anti blooming gate) kas par 1/3 samazina pikseļa laukumu un līdz ar to izšķirtspēju un vēl vairāk pilnas pikseļa "akas" kapacitāti. Īsāk sakot- neesot piemērots.

[Andris R]

Beidzot izdevās nobildēt... naktī no pirmdienas uz otrdienu, uz rīta pusi. Sals gan knieba ( - 6 C ) pirkstos griežot ‘’kloķus’’ ... Mēness stipri izgaismoja debesis, atlika cerēt, ka ar 30 s ekspozīciju (ISO 1600, f/4) izdosies kaut ko izvilkt no stipri gaišā fona... rezultātā – knapi vien, paglāba stakošana ( kopumā 50 kadri) un pēcapstrāde. Plaša lauka attēls – kadri ( 50 ) izlīdzināti pēc zvaigznēm, komēta nedaudz izstiepta kustības virzienā ( stakots DSS) , mazais izkadrējums – kadri ( 25 ) izlīdzināti pēc komētas ( stakots MaxIm DL 5) – mazāks skaits, jo dikti ķēpīga padarīšana... oriģinālā attēlā komēta knapi ieraugāma, un vēl jāiecentrē... Pēcapstrāde PS.
Šoreiz fotometrija jāatliek uz vēlāku laiku - pacietības mērs ir pilns un brīvais laiks izsīcis .
P.S. Kristap, par fotometriju - kā rāda prakse - nav tik drūmi... plašāki komentāri un secinājumi iecerēti, kad pabeigšu pārnovas SN 2011fe un novas DEL 2013 fotometrijas rezultātu kopsavilkumu.

[kobalts]

Labais!
Starp citam, vai esi mēģinājis salīdzināt savu Jupiter21 ar citu standarta teleoptiku (nikon sigma...) vai patiešām ir labāka gaismjūtība?
SS noskatiju Jupiter-36B nu kaitina viņš mani!

[Andris R]

Iespējas pašam salīdzināt nebija. Izvēlei par labu bija cena (20 Ls , SS.Lv) , un saderība ar Nikon caur pārejas gredzenu (no objektīva M42 vītnes uz Nikon bajoneti, ar fokusa reducētājlēcu - analogs Barlova lēcai). Objektīva parametri nedaudz izmainās no f200mm/4 --> ~ f227mm/4,6. Pilnu gaismasspēju izmantoju specifiskos gadījumos ( piem., ekstremālās situācijās, lai samazinātu ekspozīciujas ilgumu, vai īsām līdz 30s eksp.). Visiem ''Jupiteriem'' diafragmējot līdz 5,6 attēla kvalitāte ievērojami uzlabojas ( konstruktīvi tika veidoti filminiekiem... citi kvalitātes kritēriji ), pazūd kaitinoši zilie orioli ap spožākajām zv-nēm (iespējams varētu mazināt UV filtrs (...?)).
Par Jupiter 36B, esmu to ievērojis ( SS.Lv ), interesanta mantiņa, tiesa tas ir platfilmas fotoaparātiem - kadra izm. 6x6cm ( Kiev 60, u.c.), izšķirtspēja - centrā/ malās - 45/25 līn./mm ( info - Jupiter 21 t.i. ~ 40 līn./mm). Jāņem vērā objektīva pielāgošanas iespēja digitālām kamerām - pāreja no Kiev bajonetes uz Canon ( Nikon u.c.) un fokusēšanas iespējas, te varētu rastie problēmas - nav no populārakajām ( pārejas no M42 vītnes objektīviem ir pieejamāki)...

[kobalts]

Paldies! Vērtīga informācija....