StarSpace Forums

Šobrīd itkā esmu palicis pie šā aparāta: Synta 200/1200 (DOB) izvēles, tā tīri uz dullo Lūdzu konsultāciju kā nulles līmeņa iesācējam:
1. vai pats spēšu šo aparātu apgūt bez jebkādas tamlīdzīgas pieredzes, jeb te nepieciešams iepriekš iet kursos jeb izlasīt kādu pabiezu lietotāja rokasgrāmatu.. Te uzreiz gribu piebilst, ka nopietnai studijai man nebūs laika. Tad jāsaprot A - vajadzīgs cits, "gudrāks" aparāts kas pats visu prot, B - man jāatsakās no šās idejas jau laicīgi.
2. vai tam uzreiz būtu jāpiepērk kādi svarīgi aksesuāri (te lasu par okulāriem, nezinu kas tie tādi (: utt)
3. kā tas jānovieto - izskatās ka uz galda, jeb tam ir statīvs..?
4. kā es tajās milzu debesīs kautko atradīšu, nu piemēram kādu planētu? Petīt jau gribētos visu, ko var (zvaigznes, planētas, mēness un ja iespējams sauli). 5. Transportēšanai tas nav īpaši domāts, vairāk pa mājām (laukos pie Baldones).

1. Lietošanas ziņā tur pat īsti nav ko apgūt - saskrūvē, grozi un skaties Un lietotāja rokasgrāmata galīgi nav bieza.
2. Iesākumā pietiek ar komplektācijas okulāriem. Ar tiem var dabūt 48x un 120x palielinājumu, ar ko šī teleskopa potenciāls (400x) vēl netiek izsmelts.
Okulārs ar mazāku palielinājumu arī var noderēt lielu, bet blāvu objektu vērošanai (galaktiks, miglāji). Okulārs vajadzīgs, lai teleskopa projicēto attēlu padarītu acij skatāmu. Bez okulāra tas būtu apmēram tas pats, kas skatīties kosmosā ar palielināmo stiklu. Ja mūsu acij nebūtu lēcas, tad gan no telskopa pa taisno bez okulāra attēlu varētu projicēt uz acs nervu "matrices"
3. jāliek tas ir uz grīdas, jo ir diezgan paliels (ja skatās taisni zenītā, tad man liekas, augstums ir ap 120 cm) Te var redzēt lielumu apmēram: http://images2.fotosik.pl/142/78406c8865faf413.jpg
4. Lai zinātu, kur ko meklēt, var izmantot kādu labu datorprogrammu, piemēram, Stellarium. Mēnesi un Sauli pilnīgi noteikti varēs novērot uz nebēdu, arī galaktikas un miglājus. Bet ar planētām tomēr būs švakāk, piemēram, 360x palielinājumā Marss izskatās vien kā mazs zirnītis, biki lielāki varētu būt Saturns un Venēra (nav sanācis vēl pavērot). Tādu palielinājumu un kvalitāti, kādi parasti redzams bildītēs, var panākt ar fotografēšanu un datorapstrādi. Un vēl jārēķinās, ka, jo lielāks palielinājums, jo ātrāk objekts "brauc" prom (jo Zeme griežas:( un šim modelim konfigurācijā nav sekošanas sistēmas.

Ok, paldies tomsgr. Nomierināji par iemaņu neesamību. Tomērt nupat pievērsu uzmanību tām subj.vērtejuma zvaignītēm, ka arī iespaidīgajam aparāta izmēram (tas ir komiski, biju to iedomājies uz galda kā mikroskopu D jo redz norādīts visur tikai svars..).
Protams, itkā patīkamāk būtu kas kompaktāks.
Ko jūs teiktu par šo: Synta ED80 (OTA) ? Spriežot pēc zvaigznēm, superlabais, bet atkal tie optikas parametri un palielinājums (240x) galīgi nevelk līdz "manam" Synta 200/1200 (DOB)...
?
Es te laikam kautko nesaprotu, apgaismojiet pliiz

Superlabs ir, bet tas drīzāk parādās fotografējot, nevis novērojot.

Šis ir labs fotografēšanai, jo ir labs asums un precīzas krāsas un kas tur vēl, arī labs gaišo un lielo objektu (Saule, Mēness) vērošanai, bet blāvo objektu vērošanai var būt par švaku dēļ salīdzinoši nelielā optikas diametra. Fotografējot to var kompensēt ar gariem eksponēšanas laikiem, bet fotografēšanai savukārt būs jāpiepērk padārgs montējums (statīvs).

Dobsonieši ir labi novērošanai, jo savāc daudz gaismas (dēļ lielā optikas diametra), bet ir nelieli gļuki ar krāsu precizitāti un asumu gar malām, kas, man liekas, nespeciālistam nav traucēklis.

Un tas diemžēl ir neizbēgami saistīts - jo vairāk teleskops savāc gaismas un lielāku maximālo palielinājumu nodrošina, jo tas ir resnāks, vienīgi katadioptriķi nav tik gari kā parastie reflektori.

Uhh, jo dziļāk mežā.. Paskat: http://www.starscope.eu/en/29532.html, iepatikās ideja, ja ir mazāks un vieglāks, kā arī der pat zemes novērojumiem Protams, esmu šaubīgs kā kļavas lapa, bet mani patiesi biku mulsina dobsonieša izmērs.
Vien gribētos būt drošam, ka ar šo mazo (SKYMAX-127 SynScan) es ko jēdzīgi varēšu saskatīt debesujumā.. tās subj.vērtejuma zvaignītes ir smukas vien saprotu, ka zvaigznajus krietni mazāk redzēšu... uhh izvēle nav vieglā, tomert sliecos uz mažā verķa pusi laikam.

māris wrote:Uhh, jo dziļāk mežā.. Paskat: http://www.starscope.eu/en/29532.html, iepatikās ideja, ja ir mazāks un vieglāks, kā arī der pat zemes novērojumiem Protams, esmu šaubīgs kā kļavas lapa, bet mani patiesi biku mulsina dobsonieša izmērs.
Vien gribētos būt drošam, ka ar šo mazo (SKYMAX-127 SynScan) es ko jēdzīgi varēšu saskatīt debesujumā.. tās subj.vērtejuma zvaignītes ir smukas vien saprotu, ka zvaigznajus krietni mazāk redzēšu... uhh izvēle nav vieglā, tomert sliecos uz mažā verķa pusi laikam.

SupaTrak teleskopi ir absolūts jaunums (būs uz vietas nākamnedēļ). Tie spēj sekot līdzi objektam ļoti precīzi. Atsķirībā no ekvatoriālajiem montējumiem, tie ir daudz vieglāk lietojami, un neprasa PILNĪGI nekādas zināšanas, tik atliek uz ziemeļiem uzlikt un sekošana var sākties. 127/1500 protams ir izteikts planētu teleskops, bet priekš lodveida zvaigžņu kopām un planetārajiem miglājiem arī būs ļoti labs teleskops. Un ir ļoti kompakts, tai pat laikā arī ļoti kvalitatīvs, jo effektīvā maksutovu uzbūve tiešām ļauj skatīt ļoti asus attēlus (salīdzinoši ar tāda pat izmēra standarta šmita kasagrēniem).

"...127/1500 protams ir izteikts planētu teleskops..." lūk tas mani samulsina, jo ļoooti jau vilina tās Visuma dzīles! Ko varat ieteikt upgreidojot uz augšu, vēlams saglabājot to sekošanas iespēju..

Te nemākulīgi meklējos, liekas interesanti: Synta 200/1000 (EQ5), kas itkā ir 200mm! - tik vajag konsultāciju tiem pričendāļiem kas jāpērk klāt (sekošana, mēness un saule?) jeb liekas cita virziena aparāts: Synta ED80 (OTA), TIKAI ar 80mm!? bet ar dikti daudz zvaignītēm.. Te arī izskatās, ka vajag statīvu klāt. Gan jāpiebilst, ka neinteresē astrofoto. Kopējais budžets tā līdz 500..+-

Nu ja astrofoto neintersē, tad viennozīmīgi - jo lielāks, jo labāks, tieši tas pats dobsons 200 milimetru vai 250 milimetru būtu pats labākais variants (visvairāk (un vislabāk) objektu varēs redzēt). Ekvatoriālie montējumi domāti galvenokārt lai varētu nodrošināt sekošanu līdzi objektam. Vienīgi būs jāiemācas atrast objektus, tur var palīdzēt planetārija programmas. Vēl viens variants būtu arī Synta 150/750 EQ3-2 ņūtons + GOTO sistēma. Teleskops būtu aprīkots ar motoriem, pulti un GOTO sistēma nodrošinātu ļoti vieglu pārvietošanos debesīs, jo precīzi iestatot montējumu, sāks darboties montējuma 13,740 objektu datubāze - atliks tikai nospiest pogu un teleskops pats aizvrizīsies līdz objektam un sekos tam līdzi ilglaicīgi. Otrs pluss, ka teleskops nebūs tik masīvs, jo EQ3-2 un 150 milimetru ņūtona svars nav tik liels, protams, mīnuss ka nesavāks tik daudz gaismas kā 200 vai 250 milimetru teleskops.

Vai ir kāda izvēle blakus šim Synta 150/750 EQ3-2 ? Arī ar tām pašām opcijām (GOTO) ko aprakstījāt. Es domāju no Apohromātu jeb Kasgrēnu vidus.. jo te redz pētu tos salīdzinošos vertējumus.. jeb tam nebūs izšķiroša nozīme? Dobsoni tomērt atkrīt - gribu ko kompaktāku.