Geminis, droshi, braucam uz Lilasti un tad jau visu varees i apskatiities un arii izrunaat.
Par to lielumu zvaigznju kopaam ir taa, ka vinjas ir lielas, taapat kaa daudzas galaktikas, tikai tas spozhums ir nemanaams. Daudzas smukas zvaigznju kopas sastaav no 10m (zvaigznjlieluma) un blaavaakaam zvaigzneem, ko ar pliku aci neredzeet. Piemeeram M44 un M35 var tumshaas debesiis redzeet tikai kaa blaavu miglinju, bet lai tur redzeetu zvaigznes vajag teleskopu un par cik taas ir palielas kopas, tad nevajadzeetu aizrauties ar palielinaajumu dziishanu uz augshu
.
Par tiem fokusa attaalumiem ir taa, ka tas ierobezho tikai tavu maksimaalie pieejamo redzes lauku, bet ne palielinaajumu, to ierobezho objektiiva taa sauktaa difrakcijas robezha, kas ir 2x uz 1mm (no objetkiiva diametra). Piemeeram, 150mm maksimaalais palielinaajums butu 300x, virs taa neko jaunu vairs neieraudziisi. Palielinaajumu mees reguleejam ar okulaariem - teleskopa objektiiva fokusa attalums tiek daliits ar okulaara fokusa attalumu un sanaak palielinaajums.
Par to cik lieli objekti izskataas teleskopaa... Te var ilgi un dikti rakstiit un staastiit. Saturns ap 200x palielinaajumaa izskataas kaa neliels zirnis pusmetra attalumaa. Jupiters ir praavu tiesu lielaaks, bet arii nav taa ka lien aarpus redzes lauka. Glaktikas ir dazhaadas, M31 Andromeda ir tik liela, ka manaa teleskopaa vinja pat teoreetiski visa nepas iekshaa, tas pats ir arii ar M33. Citas gan ir mazaakas un var pat vairaakas vienaa kadraa vienlaiciigi dabuut
. Miglaaji arii meedz buut milziigi, piemeeram, NGC7000, Rosette, Orions M42, kaa arii mazinji pavisam kaa M57 (Gredzena miglaajs Liraa), kurus pie maziem palielinaajumiem godiigi no zvaigznes neatshkjirsi
.
Objektu ko skatiities ir leerumiem, par ar 100mm var ieradziit gana daudz, bet jo lielaaks tas objektiivs jo vairaak un smukaak varees redzeet
.
V.