Par binning pēc personīgās pieredzes:
Iegādājoties CCD kameru daudz lasīju internetā visādu informāciju par binning un viedokļiem ap to. Viedokļi daudz un dalās divās grupās "izmantot pret neizmantot". Galveno darbību Kobalts jau uzrakstīja. Tiek bloķēti sensora pikseļi veidojot t.s. superpikseli. Bet to bloķēšanas pamatjēga nav tikai ātrāka lejuplāde datorā. Bloķēšana arī attiecīgi mazina kameras sensora radīto troksni. Piemēram, binning 2 tiek bloķēti 4 pikseļi vienā superpikselī. Šis superpikselis nointerpolē 4 pikseļu troksni. Rezultātā binning 2 attēls ir zaudējis izšķirtspēju uz pusi, bet virnlaicīgi ieguvis trokšņa (noise) reducēšanu uz pusi, kā rezultātā signāla attēlā pret troksni (signal to noise SNR) attiecība ir uzlabojusies, kas nebūt nav slikti un skaidro arī to, kāpēc binning režīmus izmanto kadrēšanas un pat fokusēšanas etapā.
Binning režīmu izmantoju ne tikai kadrēšanai un fokusēšanai. Bieži vien arī fotografēšanai tumšākiem filtriem, tālākiem, blāvākiem objektiem. Visa atbilde ir optiskā instrumenta + kameras sensora kombinācijas kopējā izšķirtspējā attiecībā pret debesu piedāvāto izšķirtspēju. Ja negribas iedziļināties matemātikā
http://www.12dstring.me.uk/fovcalc.php šeit saite, kur ir speciāli tam radīts kalkulators. Visi parametri ievadāmi arī manuāli un var aprēķināt savas optiskās sistēmas potenciālo izšķirtspēju.
Binning lietošanas pamatdoma ļoti vienkārša. Jāizprot debesu kvalitātes mēraukla (FWHM), jeb tas, cik daudz būs iespējams izšķirt detaļas veroties debesīs. Šo aprēķināt pareizi ievadot kameras un teleskopa optikas parametrus piedāvā fotografēšanas programmas, par pamatu ņemot zvaigžņu izmērus attēlā. Pēc manas pieredzes debesu izšķirtspējas kvalitāte Latvijā vidēji variē no 3.5 līdz 4.5 loka sekundēm. Attiecīgi aprēķinot binning 1 izšķirtspēju manam aprīkojumam es iegūstu izšķirtspējas potenciālu 0.69 loka sekundes, kas krietni vien pārsniedz debesu kvalitātes nodrošināto un būtībā rada attēlā tikai lieku sensora radītu troksni nevis sniedz man augstu attēla detalizāciju. Izmantojot binning 2 mana optiskā sistēma jau iegūst 1,37 loka sekundes potenciālo izšķirtspēju, kas ir ievērojami tuvāk debesu nodrošinātajai. Tādejādi es iegūstu labāku SNR (signal to noise ratio) un būtībā 2x zemāka izšķirtspēja man neko ļaunu nenodara, jo attēls pie binning 1 nemaz nebūtu 2x detalizētāks debesu piedāvātās izšķirtspējas limitācijas dēļ. Ja datorā palielināsi binning 2 attēlu ar upsample interpolācijas metodēm būtībā iegūsi binning 1 attēlu tikai ar mazāk noise.
BET! Lai arī šķiet viss skaidrs un manai sistēmai tad vienmēr jāizmanto binning 2, tomēr nav arī tik vienkārši. Lai neiegrimtu vēl garākā rakstā. Pamatā binning režīmu izmantoju šādi:
Binning 1- ja fotografējamais objekts ir ar spēcīgu signālu un liels pa visu sensora kadru (piem. Oriona miglājs). Šādu attēlu pat pie sliktas debesu izšķirtspējas ir diezgan veiksmīgi iespējams asināt digitāli pēcapstrādē un liekais noise ļoti labi "pazūd" signālā. Binning 1 izmantoju arī pārsvarā tīrajam, caurspīdīgajam filtram lielākajai daļai objektu.
Binning 2- ja fotografējamais objekts ir ar vāju signālu, maz zvaigžņotu apkārtni un vai maziņš kadrā (piem. tāla galaktika, ļoti blāvs miglājs). Binning 2 izmantoju arī lielākoties galaktiku RGB filtru ekspozīcijām. Jo filtri ir ar manāmi zemāku signāla attiecību pret troksni (SNR), kā rezultātā binning 2 režīms ir vairāk piemērots šai situācijai.
Binning 3 un 4- tikai kadrēšanas nolūkiem dēļ ievērojami labākas SNR attiecības un lejuplādes dēļ.
Īsumā
kaut kā tā. Ceru saprotami un noderēs. Neaizmristi, ka binning 2 attēliem jāuzņem attiecīgi binning 2 kalibrācijas kadri.
Veiksmi!