iesakat

[hmmzis]

Uz jumta diez vai mashiinai kaadreiz to trubu likshu, nav diezko "airodinamiska" vinja

Ar lielu moci viegli nosisties, ar lielu teleskopu... nuu var jau meegjinaat, bet tad arii bikses paar galvu var paarvilkt

Labi, lai buutu, ka Tev labaak patiik mazi refraktori, bet personiigi man shkjiet, ka tomeer iesaaceejam labaak ir njemt peec iespeejas lielaaku apertuuras teleskopu, lai vareetu peec iespeejas labaakus skatus dabuut. Protams, ir jaaskataas savas fiziskaas iespeejas, jo tas pats 200mm dobs samonteets un gatavs noveerojumiem sver ~ 26kg. Kolimaacija un paareejais ir nieki, izshkjirtspeeja ir funkcija no objektiiva diametra R=lambda/D (http://en.wikipedia.org/wiki/Spatial_resolution), kur R ir izshkjirtspeeja radiaanos, lambda ir noverojamo viljnju garums, D ir objektiiva diametrs.

Apertuura vinnee vienmeer


V.

[emiils]

paarlasot sito wisu es sapratu ka jaapaarlasa weelreiz un weelreiz!

[drago]

nau ko te praatot, kad aaraa skaidras debesis - marsh skatiit saturnu

par mani un 90 mm refraktoriem runaajot - tas nav tikai mans viedoklis, daudzi starlab.ru konfaa peec ilgaam ciinjaam nonaakushi pie secinaajuma, ka iesaaceejam optimaals ir 70 - 90 mm refraktors, aiz kam shaads setaps parasti arii tiek ieteikts - te gan ir atkariiba (ieteikshanaa) arii no atveeleetajiem liidzekljiem, tb ja cilveeks gatavs izlikt, teiksim kaadus 2000 ls, vinjam protams kautko niknaaku ieteiks, un savukaart ja knapi tiek saskribinaati liidzeklji uz 70 mm firstscope, neviens neieteiks kraat 10" dobam )
par to uzreiz no starta max apertuuru - pirmkaaart jau skatiities ar jaatrenneejas. piem pieredzeejis noveerotaajs 60 mm skopaa uz jupitera redz daudz vairaak detalju, nekaa es 90 mm. tas viss ieguustams tikai ar ilgstoshiem noveerojumiem. turklaat ja cilveeks saaks uzreiz ar ,teiksim, 0.75m , vinjam nebuus ne sajeegas kaa viss izskataas mazaakos instrumentos,kaa arii pie iespeejas ka astronomija vinjam aatri apniks buus lieki izdota liela summa. un liels skops tomeer, saki ko gribi, entuziasmu nost kauj.
saakumaa jau ne, bet peec kaada gada gribeetos paskatiities, kaa atnnaacis vakaraa noguris no darba, un aaraa veel kaadi -15, kaa Hmmzis prieciigs kjers savu 20+ kg dobu un joziis skatiities debesiis, nepiemirstot veel, ka jaasagaida termostabilizaacija, tb pa pusstundu visa noveeroshana nebeigsies, un maajaas doties nevarees
bet nu iisteniibaa shitie staasti bez tolka - taapat jau katrs pie sava paliks

[valdis]

Šeit nekas neizskanēja par katadiopriķiem, tikai pateikšu dažus šī teleskopu veida plusus:

-) Kompakta konstrukcija (līdz ar to pietiek ar mazāku montējumu)
-) Liels fokusa attālums - īpaši svarīgs priekš planētu un Mēness novērošanai, jo nevajag tur 2 mm. okulāru + barlow lēcu, lai labi Saturnu redzētu, bet gan pietiek ar 5-10 mm. okulāru
-) Principā aberācija un koma nav saskatāma pie samērīgiem palielinājumiem

P.S. Saturns vakar bija skaists (skatījāmies ar 80 APO refraktoru)

[hmmzis]

Jap, Valdim taisniiba, neko par tiem tieshaam nemineejaam sheit

- Kompakti vinji ir, bet svars vinjiem no taa diezko nemainaas, taapat virs 12" tie paliek par vismaz 2 cilveeku instrumentiem (piem. 14" Celestron vai Meade SCT sver ap 80kg, un taa ir tikai truba). Tas kompaktums toties ir labs pie noveeroshanas, jo vari visu laiku seedeet pat pie 12" kasegreena, ideaals pasaakums observatorijaam. Ir vel miinuss par tiem dzishanas laikiem, bet muusdienaas ir ventilatori, kas to paatrina.

- Fokusa taalums prieksh planeetaam ir tieshaam liels pluss, tad noder arii pie planetaarajiem miglaajiem un mazaam eliptiskajaam galaktikaam (parasti spozhaakas neka spiraales), vieniigi naakas upureet redzes lenjkji.

- Koma kasegreeniem peec tautiibas nedriikst buut (taa ir njuutonieku iedzimta kaite), ja ar optiku viss ir kaartiibaa, tad zvaigzneem pat diezgan vienkaarshos okularos kasegreenaa ir jaaizskataas vienliidz labi kaa centraa taa arii kadra malaa.

Prieks, ka sanaaca Saturnu pacholeet, kaa ar Kassini spraugu, peec stabilitaates spriezhot vajadzeeja buut gana labi redzamai. Vismaz dubultzbaigznes vakar "daliijaas" ka prieks, pat Kastors pie 48x bija divas zvaigznes .


P.S. Btw. to 20mm okulaaru taa kaartiigi esat apskatiijushies?

[valdis]

Saturnu skatijam pat lidz 600x (2mm. + barlow) palielinajumam. Problema bija, ka mountejums nebija noregulets uz polarzvaigznes, lidz ar to tracking nestradaja un bija jaspaida podzinjas ta vieta lai varetu precizi nofokuset. Nu pie 150x neizdevas ieraudzit melno spraugu, diemzel (ar kaut cik vel normalu asumu). Pie 300 attēlu jau virmoja kaa traks pat ar visu 80 ED. Puss sekundi ass, 2 sekundes neass + vel nebija tik stabili, jo vispar jau vajadzetu kolonu. Toties redzejam 2 pavadoņus - to kas sanāk priekšā pa rekstascensijas asi (stundu asi) un to, kas aiz. Abi ir pie 9 mag. Vel redzejam plejades diezgan smuki. Ceresim, ka shodien ari laiks bus labs.

[emiils]

Man weel te taads jautaajums uzpeldeeja - Latvijaa wispaar ir veikali kuri ir specializeejusies teleskopu un to piederumu paardosanaa? ja jaa tad kaadi un kur winji atrodas!?

[valdis]

Man weel te taads jautaajums uzpeldeeja - Latvijaa wispaar ir veikali kuri ir specializeejusies teleskopu un to piederumu paardosanaa? ja jaa tad kaadi un kur winji atrodas!?

Principā pie mums. Lai gan mēs esam internet-veikals. Ir pieejams papildpakalpojums (skat. "Veikala noteikumi") - var aplūkot jebkuru teleskopu modeli (kāds tas vizuāli izskatās), kas ir mūsu veikalā, kā arī saņemt konsultācijas, iepriekš gan sazinoties ar mums pa tālr. 28364471.

[hmmzis]

Eeemm... 80mm un 600x palielinaajums? Tas ir reizes triis vismaz virs taa objektiiva difrakcijas robezhas (2x uz 1mm). Peec idejas 80mm objektiivs, neatkariigi no sheemas, savu maksimaalo izshkjirtspeeju sasniedz jau pie puses no difrakcijas robezhas (cliveeka acs, gan visu tad veel neredz), palielinot taalaak atteelu dertaljas tiek attieciigi palielinaatas, bet papildus detaljas klaat nenaak. Asu atteelu, protams, var dabuut arii virs difrakcijas robezhas, tas tikai liecina, ka optika ir liimenii, bet lielas jeegas no taa nav, ja nu vieniigi cieshu dubultzvaigznju "daliishanaa", bet arii tas ir uz jautaajuma.


V.