| Doktors Vouters Flemings no Bonnas universitātes kopā ar kolēģiem, izmantojot MERLIN radioteleskopu tīklu, atklāja, ka masīvu zvaigžņu dzimšanas procesā magnētiskais lauks ir ļoti nozīmīgs faktors, nosakot izmantojamās matērijas daudzumu un tās "aprīšanas" ātrumu. Ir zināms, ka magnētiskais lauks būtiski ietekmē Saulei līdzīgas masas zvaigžņu veidošanos. Flemingsa pētījums parādīja, ka lielas un mazas masas zvaigžņu veidošanās ir daudz līdzīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts. 
Masīvas zvaigznes, kuru masa vismaz 8 reizes pārsniedz Saules masu, ir svarīgas citu zvaigžņu, planētu un pat dzīvības veidošanās procesos. Lai arī tās ir salīdzinoši retāk sastopamas, tās nosaka starpzvaigžņu materiāla evolūcijas procesus un sastāvu. Masīvās zvaigznes savā dzīves ciklā rada smagos elementus, piemēram, dzelzi. Magnētisko lauku ietekme uz masīvo zvaigžņu veidošanos ir bijis strīdīgs jautājums. Astronomi uzskatīja, ka starojums un turbulence ir daudz nozīmīgāki. Tādēļ masīvo zvaigžņu veidošanās procesam vajadzētu būt kardināli atšķirīgam no Saules masas zvaigžņu evolūcijas. "Lai arī molekulārā ūdeņraža mākoņos, no kuriem veidojas zvaigznes, bija novēroti magnētiskie lauki, dati par masīvām zvaigznēm un magnētiskajiem laukiem bija nabadzīgi," teica Flemings. "Ja masīvu zvaigžņu veidošanās process ir līdzīgs to vieglākajām līdziniecēm, mums vajadzētu spēt atrast spēcīgus magnētiskos laukus, kas ir nepieciešami putekļu disku stabilizācijai un izsviedes strūklu radīšanai." Vouteram Flemingsam un viņa līdzstrādniekiem pirmo reizi izdevās novērot trīsdimensionālu magnētiskā lauka struktūru ap masīvas, jaunizveidotas zvaigznes jeb protozvaigznes Cepheus A HW2 disku. Cepheus A atrodas 2300 gaismas gadu attālumā no Saules. Tā atrodas vienā no Zemei vistuvākajiem reģioniem, kurā notiek aktīva zvaigžņu veidošanās. Jau agrākajos novērojumos ap šo zvaigzni tika atklāts akrēcijas disks. Jaunākajos datos atklātais magnētiskais lauks ir pārsteidzoši regulārs un spēcīgs, liekot domāt, ka tieši tas kontrolē matērijas plūsmu no diska uz jauno zvaigzni. "Mūsu jaunā tehnoloģija ļauj izmērīt magnētisko lauku ap masīvu protozvaigzni trīs dimensijās. Mēs atklājām, ka tā struktūra ir pārsteidzoši līdzīga tai, kāda ir novērota ap mazākas masas protozvaigznēm," piebilda pētījuma līdzautors Huibs Jans van Langevelds. Lai izmērītu magnētiskā lauka struktūru, astronomi izmantoja MERLIN teleskopu masīvu, lai novērotu radio viļņus, kurus pastiprina metanola molekulas, kas tika atrastas ap disku, kas ieskauj masīvo protozvaigzni. Diska izmērs aptuveni 10 reizes pārsniedz Saules sistēmas izmērus. Šādus reģionus sauc par māzeriem, jo tie pastiprina mikroviļņu starojumu tāpat kā lāzeri pastiprina gaismu. The Royal Astronomical Society |
