 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | 06.02.2010 (1824/1) | | | ESO ir publicējusi vienu no jaunākajiem VLT teleskopa attēliem, kurā redzama zvaigžņu dzimšanas vieta NGC 3603. Krāšņajā miglājā, kas atrodas Piena Ceļa galaktikā, redzama spoža jaunu un masīvu zvaigžņu kopa, kurā atrodas vissmagākā zvaigzne. NGC 3603 ir patiesa zvaigžņu fabrika, kurā zvaigznes dzimst lielā ātrumā, tērējot miglāja putekļus un gāzi. Šis objekts atrodas aptuveni 22 000 gaismas gadu attālumā no Saules. 
Miglāju veido jauno un masīvo zvaigžņu intensīvais starojums. Centrālajā zvaigžņu kopā atrodas vairāki tūkstoši dažādu zvaigžņu. Lielākā daļa ir tikpat masīvas vai mazāk masīvas nekā Saule, bet dažas ir ļoti milzīgas. To dzīves cikls tuvojas noslēgumam. Daži zilie supermilži atrodas mazāk kā viena gaismas gada attālumā viens no otra, kopā ar trim Volfa-Rajē zvaigznēm, kas ir ārkārtīgi spožas un masīvas zvaigznes, kuras izsviež kosmosā milzīgus matērijas apjomus un pēc tam uzsprāgst kā supernovas. Viena no šīm zvaigznēm ir aptuveni 120 reizes masīvāka par Sauli. Tā ir masīvākā zināmā zvaigzne Piena Ceļa galaktikā. 
NGC 3603 mākoņos redzamas dažāda vecuma zvaigznes atšķirīgos evolūcijas etapos. Tur ir protozvaigznes, jaundzimušas zvaigznes, zvaigznes pusmūžā un zvaigznes, kuru dzīves cikls drīz noslēgsies. Šo zvaigžņu vecums ir tikai aptuveni miljons gadu, kas ir acumirklis, ja salīdzina ar Saules mūžu. Zvaigžņu vecums ir aptuveni vienāds, bet to atšķirīgo dzīves ciklu un evolūcijas gaitu nosaka to masa. Masīvākās zvaigznes daudz ātrāk iztērē enerģijas resursus. ESO | | |
|
| | | dzimmijs13 tieši 06/02/2010 13:02 domāja šādi: | | | protozvaigzne - protostar. Topoša zvaigzne, kas veidojas starpzvaigžņu molekulārā ūdeņraža mākoņa blīvuma maksimuma apgabalos gravitācijas nestabilitātes rezultātā. Mākoņa vielai kondensējoties, izveidojas rotējošs gāzes un putekļu disks, no kura centrālās daļas izveidojas zvaigzne, kas saspiežoties sakarst un sāk spīdēt. Atlikusī mākoņa viela izkliedējas starpzvaigžņu telpā zvaigžņu vēja ietekmē vai izveido protoplanetāro disku. Protozvaigzne izstaro infrasarkano starojumu. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
