Jaunākajā pētījumā, kurš tika veikts, izmantojot satelītu kartēšanas metodi, izdevās atklāt, ka Antarktīdā ir divreiz vairāk imperatorpingvīnu nekā agrāk tika uzskatīts. Pētījuma rezultātā iegūta svarīga informācija par klimata izmaiņu ietekmi uz šī ikoniskā putna populāciju. Žurnālā PloS ONE ievietotajā rakstā starptautiska zinātnieku komanda apraksta, kā viņi izmantoja Ļoti augstas izšķirtspējas (VHR) satelīta attēlus, lai noteiktu pingvīnu skaitu Antarktīdas piekrastē dzīvojošajās kolonijās. Pētnieki izmantoja īpašu tehnoloģiju, lai palielinātu satelīta attēlu izšķirtspēju un varētu nodalīt attēlā putnus, ledu, ēnas un pingvīnu ekskrementus (guano). Pēc tam viņi veica skaitīšanu uz zemes un analizēja fotogrāfijas no gaisa, lai nokalibrētu analīzes rezultātus. Tā kā šie punti parasti vairojas nomaļās un nepieejamās vietās, kur temperatūra bieži pazeminās līdz -50°C, tas ļoti apgrūtina šo vietu pētniecību. 
Pētījuma vadošais autors un ģeogrāfs Pīters Fretvels no Britu Antarktīdas izpētes dienesta (BAS), kuru finansē Lielbritānijas Dabas un vides pētniecības padome (NERC), skaidro: „Mēs priecājamies, ka varējām atrast un identificēt tik lielu skaitu imperatorpingvīnu. Mēs esam saskaitījuši 595 tūkst. putnu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā agrāk aprēķinātie 270 līdz 350 tūkst. putnu. Šī ir pirmā visaptverošā kādas dzīvnieka sugas skaitīšana no kosmosa.” Imperatorpingvīni uz baltā sniega un ledus izceļas ar savām melnbaltajām spalvām, un to kolonijas ir skaidri saskatāmas satelīta attēlos. Tas komandai ļāva analizēt 44 imperatorpingvīnu kolonijas gar Antarktīdas krastiem, no kurām 7 nebija agrāk zināmas. 
„Izmantotās medotes ir milzīgs solis uz priekšu Antarktikas ekoloģijas izpētē, jo mēs varam veikt pētījumus droši un efektīvi, tikai nedaudz ietekmējot apkārtējo vidi, un noteikt visas pingvīnu populācijas aplēses,” teica pētījuma līdzautore Mišele Larū no Minesotas universitātes, kuru finansē ASV Nacionālais zinātnes fonds. „Šim pētījumam ir tālejoša ietekme. Tagad mēs finansiāli izdevīgā veidā varam pielietot mūsu metodes citu, maz izpētītu Antarktīdas sugu izpētē, lai atbalsītu jau notiekošus pētījumus un lai nodrošinātu ar precīzu informāciju starptautiskā mērogā veiktus saglabāšanas darbus.” BAS biologs un līdzautors, doktors Fils Trasens, piebilda: „Patreizējie pētījumi liecina, ka klimata izmaiņas nopietni ietekmēs imperatorpingvīnu kolonijas. Precīza, kontinentu aptveroša skaitīšana, kas ir regulāri un viegli atkārtojama, palīdzēs mums precīzāk novērot nākotnes izmaiņu ietekmi uz šo ikonisko sugu.” 
Zinātnieki uztraucas, ka dažos Antarktīdas reģionos agra pavasara iestāšanās izraisīs imperatorpingvīnu ledus biotopu izušanu, padarot to ziemeļu kolonijas jutīgākas pret klimata izmaiņu efektiem. Doktors Trasens turpināja: „Kamēr patreizējie pētījumi prognozē imperatorpingvīnu skaita samazināšanos nākamā gadsimta laikā, sasilšanas ietekme Antarktīdā ir reģionāla un nevienāda. Mēs prognozējam, ka nākotnē dienvidu kolonijas saglabāsies, tādēļ šīs vietas ir ļoti būtiskas turpmākiem pētījumiem un aizsardzībai." 
Pētījums tapis sadarbībā ar Britu Antarktīdas izpētes dienestu, Minesotas universitāti/Nacionālo zinātnes fondu, Skripa Okeanogrāfijas institūtu un Austrālijas Antarktīdas divīziju. Lielbritānijas daļu daļēji finansēja NERC un OTEP. Natural Environment Research Council | 
