 |  |  | | | * 1543. gadā mirst Nikolajs Koperniks, kas ierosināja, ka Saules sistēma ir heliocentriska. * 1954. gadā startē raķete, kas sasniedz 241 km augstumu. * 1960. gadā veiksmīgi startē ASV militārais novērošanas pavadonis Midas 2. * 1961. gadā DRG (Vācijas raķešu biedrība) palaiž 12 vēstuļu raķetes no Vīnes. * 1962. gadā startē Aurora 7 (Mercury MA-7). * 1967. gadā startē Explorer 34, kas pētīja radiāciju un Zemes magnētisko lauku. * 2009. gadā veiksmīgi noslēdzas STS-125 misija, kuras laikā tika apkalpots Habla teleskops. | |
| | |
| | | | Zinātkāres smadzeņu transplantācija | |
| 12.08.2012 (902/13) | | | Kamēr jūs vērojāt (vai nevērojāt) Perseīdas, pirmajā nedēļas nogalē uz Marsa Zinātkārei tika veikta smadzeņu transplantācija, uzstādot programmatūru, kas ir labāk piemērota turpmākajam darbam. Laika posmā no 10. līdz 13. agustam vairākos posmos tiks uzstādīta jauna programmatūra, kuru visurgājēja atmiņā ielādēja starpplanētu lidojuma laikā. 
"Mēs jau sākotnēji izveidojām misiju tā, lai tās gaitā pēc nepieciešamības varētu mainīt programmatūru," pastāstīja Bens Cičijs no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). "Versija, kuru šobrīd izmanto Zinātkāre, fokusējās uz nolaišanās procesu. Tajā ir funkcionalitāte, kādu mums vairāk nevajag. Tā ļauj veikt pamata darbības ar visurgājēju uz virsmas, bet mēs pārslēgsimies uz programmatūru, kas ir optimizēta darbībām uz planētas." Viena no funkcionalitātēm, kas iekļauta jaunajā versijā, ir attēlu apstrāde, lai analizētu iespējamos šķēršļus nospraustajā trajektorijā. Tas ļaus nobraukt lielākus attālumus, piešķirot visurgājējam lielāku autonomiju, jo tas spēs pats identificēt potenciālos šķēršļus. Vēl programmatūrā ir aprakstīta robotizētās rokas instrumentu funkcionalitāte. Kamēr notiek programmatūras atjaunošana, zinātnieki turpina analizēt no Marsa atsūtītos attēlus. Jau šobrīd tiek sastādīts turpmāk pētāmo objektu saraksts. NASA JPL | | | Vidējais vērtējums: raksts vēl nav novērtēts |
| | |
|
| | | cylon tieši 13/08/2012 01:31 domāja šādi: | | | pec paris gadiem mieriigi varetu uzbuuvet tadus robotus kas iegust uz marsa derigos izraktenjus un nogadaa tos uz zemes | | |
| | Poseidons tieši 13/08/2012 19:25 domāja šādi: | | cylon - ļoti neizdevīgi - to visu vajag pacelt no planētas virsmas.
Ekonomiski izdevīgāk tad būtu asteroīdu minings (retzemju metāli) - ir pietiekami daudz tādu, kas pārvietojas tuvu Zemei, izdevīgs dV, zems g, utt.. | | |
| | cylon tieši 13/08/2012 22:53 domāja šādi: | | | jaa tas izklausaas pratiigaak :) | | |
| | Latviešpuisis tieši 14/08/2012 23:06 domāja šādi: | | Marsa gadījumā prātīgāk un izdevīgāk būtu sūtīt jau gatavu "pārstrādes" rūpnīcu, lai uz vietas ražotu to, kas vajadzīgs Marsa kolonizācijai (ceru, ka tas tiks īstenots līdz tūkštošgades beigām un 3001.Zemes gadu uz Marsa svinēs jau vairāki tūkstoši patstāvīgo marsiešu).
Klimata pārmaiņās cilvēks pieredzi jau būs guvis.. atliks tik par grādiem 30 pacelt Marsa vidējo temperatūru, lai izkausētu ledu... un sākt audzēt pirmos augus, lai varētu sākt ražot skābekli.. | | |
| | Nelabojams tieši 15/08/2012 09:37 domāja šādi: | | >Latviešpuisis
Redzi, pirms to darīt, ir jābūt pilnīgā skaidrībā par vairākām lietām:
1) vai neatgriezeniski neizpostīsim kādu ārkārtīgi vērtīgu informāciju, no kuras nākotnē varētu būt lielāka atdeve, nekā no prastas resursu apgūšanas (pirmām kārtām jau iespējamās dzīvības pēdas un planētas ģeoloģiskās vēstures datus),
2) kādi ir tie resursi, kas tur varētu būt mūsu rīcībā,
3) vai potenciālais labums būs tikai "mēs dzīvojam uz Marsa" vai arī tomēr kaut kas konkrēts, sliktākajā gadījumā kaut vai Zemes rezerves kolonija.
Pārējā pilnīgi pievienojos. Kaut gan terraformēšana šai gadījumā nebūs ne vienkārša, ne ātra.
P.s. Žēl, ka Venēras atmosfērā ir ļoti maz mitruma. Tad pietiktu tur atmosfērā ielaist kādu fotosintezējošu CO2 ēdāju, kādu mums te uz Zemes papilnam. Vismaz attiecībā uz atmosfēras sastāvu, process nedaudz gadu desmitos būtu darīts. | | |
| | Poseidons tieši 15/08/2012 18:29 domāja šādi: | | Latviešpuisis - Marsa gadījumā vajag diezgan daudz neitrālas gāzes (N), papildus O2 - sarēķinot (0.5 atm) = sanākt baigais daudzums - tur tūkstošiem komētu jānogāž.
Nelabojams - venēras atmosfēras konvertācijai - vispirms vajag atdzesēt, citādi tas konvertētais C kritīs lejā, bet tur temperatūras dēļ atkal būs CO/CO2 savienojumi.
- Gudri onkuļi šīs lietas jau labu laiku rēķina un meklē risinājumus - pagaidām dikti dārgi gan (piemēram - spoguļi apkārt venērai, lai novirzītu Saules gaismu/siltumu) | | |
| | rupucis tieši 15/08/2012 18:49 domāja šādi: | | Venēras CO2 pārvērst par C un O2 nevar - jo C un O2 atkal reaģēs savā starpā. Fotosintēze nepalīdzēs. Venēru vajag atdzesēt (aizsegt no Saules ar spoguļplēvi, kas riņķotu Venēras orbītā), un CO2 kondensēt (tas prasītu tūkstošiem gadus, jo siltuma ietilpība milzīga.
Vai arī Venēru var apšaudīt ar nātrija/magnija/alumīnija lodēm, ko elektromagnētiski palaist no Merkura. Magnijs + 2 CO2 -> MgCO3 + CO. Rezultātā biezā, karstā CO2 atmosfēra tiktu pārvērsta par divreiz plānāku, bet tikpat karstu CO atmosfēru. Taču CO arī var reducēt ar magniju, un iegūt Venēru, kas pārklāta ar ~1 km kvēpu, un tikai nedaudz slāpekļa, līdzīgi kā Zemei. Protams, uz tādas planētas ar skābekli labāk nespēlēties - kamēr vulkāni kvēpus nepārklās ar svaigiem pelniem. | | |
| | cylon tieši 15/08/2012 20:04 domāja šādi: | | | izskataas, ka atrak cilveks varetu atrast kadu jau gatavu planetu citaa sisteema un izgudrot veidu kaa tur salidzinoshi atri nokluut.... parejaas Saules sistemas planetas laikam domatas tikai izpetei | | |
| | Spam tieši 15/08/2012 21:08 domāja šādi: | | | Ir jau gatavas un pielāgotas vides - SecondLife, piemēram! :D | | |
| | rupucis tieši 16/08/2012 20:18 domāja šādi: | | | Planetārisms ir uzskats, ka dzīvot var tikai uz planētām. Patiesībā var dzīvot arī tukšumā, ja ir pieejami asteroīdu materiāli. Ap Sauli ir milzum daudz telpas, no Saules jaudas Zeme (un citas planētas) saņem tikai niecīgu daļu. Enerģija = dzīvība, ja ir pieejami asteroīdu materiāli. Planetāristi nekad neapgūs tos milzīgos enerģijas resursus, kuri ir pieejami izplatījumā (jo citādi viņi savas planētas pārkarsēs). | | |
| | Latviešpuisis tieši 16/08/2012 20:37 domāja šādi: | | Jāpiekrīt, ka viss nav tik vienkāŗši kā uzraksīt.. bet nu cilvēkam kā sugai būtu grēks neizmantot savas iespējas nodrošināt sugas eksistenci uz ilgiem laikiem, ja tepat blakus varētu būt laba rezerves mājvieta...
Un par Marsu runājot - vai ir kāda skaidra informācija par to, cik daudz (ūdens) ledus varētu būt zem Marsa virsmas? (vai var būt, ka Marss dēļ relatīvi retinātās atmosfēras laika gaitā zaudējis visu iztvaikojušo ūdeni?) | | |
| | rupucis tieši 16/08/2012 23:05 domāja šādi: | | Marsa gruntī ūdens (ledus) ir no nulles līdz 60%, atkarībā no platuma grādiem. Polārajos rajonos, kur auksts, ledus savācas (kondensējas), bet tropiskajos iztvaiko (sublimējas). Tā kā uz Marsa ir diezgan ekstrēmi ledus laikmeti, ik pēc 100 000 gadiem arī tropos nogulsnējas ledus, kas savukārt iztvaiko no poliem. Sanāk tāda globāla ledus aprite. Jāpiebilst, ka arī tur, kur viss ledus ir iztvaikojis, gruntī ir ģipša hidrāti un citi sāļi, kuri satur ūdeni.
Par šo tēmu var gūglēt "Mars hydrogen map".
Tikai daži no daudzajiem avotiem:
http://www.lanl.gov/news/pdf/MarsWater.pdf
http://www.lanl.gov/orgs/pa/News/MarsOdyssey.html
http://www-geodyn.mit.edu/jpl_02/mitrofanov.pdf
Uz Marsa ir arī ledus mākoņi:
http://en.wikipedia.org/wiki/Climate_of_Mars#Clouds | | |
| | asgard tieši 16/08/2012 23:45 domāja šādi: | | | Manas domas ir, ka liela mēroga kosmosa apguve, resursu ieguve un masveidīga dzīvojamo kosmosa staciju būvniecība varētu sākties pēc tam kad tiek izstrādātas autonomas vai tālvadāmas un sevi atražot spējīgas fabrikas asteorīdu resursu apguvei un izmantošanai. Tad būtu jāpalaiž tikai pirmā tāda fabrika uz piemērotu asteorīdu un kad tā būtu radījusi pietiekoši daudz kopiju tad tik jādod komandas uzbūvēt to un šito. Piemēram gribam 1000 GW orbitālo saules spēkstaciju - nekādu problēmu, nosūtam rasējumus un gaidam kad konstrukcija tiek pabeigta, gribam šādu kosmosa staciju http://www.youtube.com/watch?v=zBIQCm54dfY, nosūtam rasējumus, pagaidam kad uzbūvēs un vācamies iekšā dzīvot. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
