 |  |  | | | * 1670. gadā mirst itāļu astronoms Nikolo Zučči, kas atklāja Jupitera joslas un pētīja Marsu. * 1839. gadā piedzimst Nils Kristofers Duners, zviedru astronoms, kas pētīja Sauli un zvaigznes. * 1911. gadā mirst ASV astronome Viljamīne Peitone Stīvensa Fleminga, kas ieviesa zvaigžņu klasifikāciju pēc spektra. * 1916. gadā Lielbritānijā tiek ieviests vasaras laiks. * 1961. gadā ASV prezidents Džons Kenedijs uzrunā kongresu, uzsākot "ASV ceļojumu uz Mēnesi". * 1969. gadā Apollo 10 ieiet orbītā ap Mēnesi. * 2010. gadā startē JAXA Venēras izpētes zonde Akatsuki. | |
| | |
| | | | Ziemu Opportunity pavadīs Grīlija ostā | |
| 09.01.2012 (1016/18) | | | NASA Marsa izpētes visurgājējs Opportunity nākamos dažus mēnešus pavadīs Grīlija ostā. Tas ir neliels apgabals Pūļu krātera malā, kas nodēvēts par godu planetārajam ģeologam Ronaldam Grīlijam (1939.-2011.), kurš piedalījās Marsa visurgājēju un daudzās citās starpplanētu misijās. Grīlija osta ir slīps iežu atsegums, kas visurgājējam nodrošinās Marsa ziemā nepieciešamo Saules enerģiju. Protams, robotizētās rokas stiepiena attālumā atradīsies arī vairāki zinātniskās izpētes objekti. 
Tā kā Opportunity atrodas tuvāk ekvatoram nekā Spirit, tad tam agrāk nevajadzēja ziemā patverties uz nogāzēm, kas vērstas Saules virzienā. Šogad visurgājēja Saules paneļus sedz biezāka nekā parasti putekļu kārta. Ja tuvāko nedēļu laikā vējš tos nenotīrīs, visurgājēja komanda izmantos to pašu stratēģiju, kāda tika pielietota Spirit gadījumā. Vairākus mēnešus pirms un pēc Marsa ziemas saulgriežiem, kas iekrīt 2012. gada 30. martā, Saule atradīsies salīdzinoši zemu pie horizonta. Tādēļ Opportunity darba lauciņš atradīsies nogāzē, lai nodrošinātu Saules paneļiem maksimālo enerģijas savākšanas iespēju. 
Grīlija ostā visurgājējs turpinās Marsa iekšējās uzbūves pētījumus. Tāpat robotizētais aparāts analizēs klinšu atseguma ķīmisko sastāvu un struktūru. Papildus šiem darbiem visurgājējs nofotografēs konkrētās vietas panorāmu. NASA JPL | | |
|
| | | kaaposc tieši 09/01/2012 10:10 domāja šādi: | | | "Haven" gan nav īsti tas pats, kas "heaven"... | | |
| | Redaktors tieši 09/01/2012 10:44 domāja šādi: | | | Nav gan. Paldies! | | |
| | Virsnieks tieši 09/01/2012 18:54 domāja šādi: | | | Visu laiku taču saskaras ar putekļu problēmu - nevarēja beidzot izdomāt kaut ko, kas tīrītu tos paneļus :) | | |
| | Spam tieši 09/01/2012 19:56 domāja šādi: | | | Man arī šķiet savādi, ka robotam nav kāda nebūt ventilatora, ko varētu reizi gadā izvilkt lai nopūstu putekļus. | | |
| | Redaktors tieši 09/01/2012 20:04 domāja šādi: | | Tā iet, kad slēdz līgumus ar maz pazīstamām un lētām putekļu tīrīšanas firmām uz Marsa...
Zinātkārei būs vienkāršāk, paneļu nebūs. | | |
| | poseidons tieši 09/01/2012 20:55 domāja šādi: | | Virsnieks, Spam -
Vispār jau jāņem vērā fakts, ka sākotnēji misija bija plānota tikai 3 mēnešu ilgam laikam. Un jebkādi papildus instrumenti palielina svaru.. ;)
Spam - ventilators tur nelīdzēs - vai neesi nekad redzējis to "regolītu", kas sakrājas elektronikai un citām ierīcēm, kur ir (pat spēcīgi) veltilatori.
Tāpat Marsa atmosfēra ir daudz putekļaināka, kā arī to izmērs mēdz sasniegt daudz lielākus izmērus - abrazīvs pārklājums, ja plānotu izmantot birstītes.
Vispār šis atkal problēma - temperatūras svārstības - kāds materiāls vienlīdz labi derētu -100° līdz +30° C?
= Jums iespēja izcelties un radīt ūber-risinājumu - kas zin varbūt nākošie būs ar integrētu tīrīšanas un mazgāšanas sistēmu :p | | |
| | Spam tieši 09/01/2012 23:24 domāja šādi: | | Parasti kosmiskie gažeti darbojas vēl ilgi pēc "derīguma termiņa beigām", un man šķiet - NASA rēķinājās ar abu robotu ilglaicīgu izmantošanu. Uz Krieviju un tās vēsturē veiksmīgāko Fobosa izpētes misiju Fobos-grunt neskatīsimies. :D
Es neskrūvēšu vaļā kompi un iztikšu ar teoriju. Ja jau Marsa vējš var notīrīt saules baterijas, tad to noteikti varētu arī kāds mazs turbīnas tipa ventilators. Atslēdz visus zinātniskos gadžetus, kādu stundu darbini turbīnu ar visu saules paneļu jaudu un voila - paneļi tīri.
Tāpēc jau jautāju, ka nevaru saprast, kur ir tas āķis - kāpēc neuzstādīja putekļusūcējus uz robotiem.
Un "misija bija plānota tikai 3 mēnešu ilgam laikam" vispār nav arguments. Šāds laiks plānots tāpēc, ka trīs mēnešos teorētiski saules paneļi būtu varējuši tā noputēt, ka roboti gandrīz nebūtu lietojami. Ceturtdaļkilograms putekļupūtēja nav daudz, ja tas pagarina misiju par vairākiem gadiem, hm? | | |
| | poseidons tieši 10/01/2012 08:14 domāja šādi: | | "Ja jau Marsa vējš var notīrīt saules baterijas" - runa vispār gan ir par spēcīgu vēju. Un tā gan tāda laimes spēle - reizēm spēcīgākie vēji gan notīra, gan noputina.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/6/6e/Mars_Spirit_rover%27s_solar_panels_covered_with_Dust_-_October_2007.jpg
Neredzu strādājošu prototipu, kas tiešām būtu tikai 250g un darbotos pie Marsa temperatūras, atmosfēras spiediena un putekļu specifikas, aizsniegtu visu paneļa virsmu un pārmērīgi nesarežģītu visu konstrukciju..
"putekļupūtēja / ventilators" - kaut kā liekas, ka nestādies priekšā atšķirīgos atmosfēras apstākļus.
"Šāds laiks plānots tāpēc, ka" - tāds ļaļa - plānotais misijas ilgums ir misiju naudas sadalei, pēcāk - ja "izvelk", tad pagarina.
Paskaties uz vēsturi - pašai NASA arī nav neko spīdoši.
No landeriem - iepriekšējais Pathfinder arī ne cik ilgi nenostrādāja.
Tā kā domāt, ka tīri paneļi uzreiz palīdzēs nodrošināt ilgstošu darbību ir diezgan naivi. | | |
| | x-f tieši 10/01/2012 09:01 domāja šādi: | | Kā būtu ar maziem motoriņiem, kas vibrē paneļus, + statiskā elektrība, kas putekļus atrautu no paneļiem? Nu, tā tīri teorētiski.
Es nesaprotu, kāpēc visurgājējiem nelika grozāmus saules paneļus. Kaut pa vienu asi. Pavērstu pret sauli un labi darbotos arī ziemā. Tāpat tie brauc lēni, paneļus nebūtu jāgroza visu laiku.
Vēl nesaprotu, kāpēc Zinātkārei nav arī saules paneļu. Re kur šie darbojas (nu, tagad vairs tikai viens) jau trīs gadus, un ik palaikam pa ceļam tiek atklāts kas jauns, tiem (tam) ir darbs. Kad Zinātkārei beigsies bačiņas, ar to arī tiks pielikts punkts, nekāda iespējamā misijas pagarinājuma, bet tā varētu kaut stāvēt uz vietas un pētīt marsatrīces, planētas rotāciju vai ko nu tur plānoja darīt ar iestrēgušo Spirit.
Es saprotu, ka papildu aprīkojums dod papildu svaru, taču uz Marsu jau arī nedodas katru gadu. Vai arī viņi domā, ka divos gados, darbojoties dienu un nakti, Zinātkārei viss kļūs skaidrs, un viņiem pašiem apniks..? | | |
| | rupucis tieši 10/01/2012 20:58 domāja šādi: | | Kad startēja Opportunity, neviens nevarēja paredzēt 8+? Zemes gadus ilgu misiju. Tāpēc arī slotiņu nav. Bez tam neslaukāmu Saules bateriju lietderība uz Marsa ir viens no vērtīgākajiem šīs misijas eksperimentiem. Ja būtu slotiņas, tad tagad uzskatītu, ka bez slotiņām nevar iztikt - bet var! Priecāsimies par to. Tā ir svarīga atziņa lielāku misiju (Marsa bāzu) plānotājiem.
Curiosity (Zinātkāre) darbojas ar kodolenerģiju un varētu izdzīvot vairāk nekā 10 gadus, ja tik ilgi turpinās strādāt tās kompji. Protams, arī tai varēja uzstādīt Saules bateriju kā eksperimentu Saules bateriju lietderības noteikšanai Geila krāterī, kur putekļu ir vairāk nekā Opportunity robota apdzīvotajā Meridiani Planum. Bet masa, masa, masa. Šis gads nebija īpaši izdevīgs smagu aparātu palaišanai, jo Marsa opozīcija nebija lielā. Lielās opozīcijas bija 2003. gadā un būs 2018. gadā. Tad varēs palaist uz Marsu arī slotiņas, ventilatorus un visu pārējo, kas varētu noderēt. | | |
| | Andis tieši 11/01/2012 09:19 domāja šādi: | | | Starp citu, uz kāda principa darbojas kosmosa ierīču kodolreaktori? Tur taču nekarsē ūdeni un negriež tvaika turbīnu, kā zemes kodoltermiskajās stacijās. | | |
| | peleks tieši 11/01/2012 10:48 domāja šādi: | | >Andis
ja pareizi sapratu tad Zinātkārei būs termoelektriskie ģeneratori, kas strādā uz seeback efekta. tip kkas līdzīgs kā Voyager zondēm
http://en.wikipedia.org/wiki/Thermoelectric_effect | | |
| | peleks tieši 11/01/2012 10:48 domāja šādi: | | reku būs
http://en.wikipedia.org/wiki/Radioisotope_Thermoelectric_Generator | | |
| | Puslitrs tieši 11/01/2012 11:01 domāja šādi: | | Uzbrūvē mājās - http://goo.gl/fqeWC
Pamācība (ru) - http://goo.gl/T9pFx | | |
| | Andis tieši 11/01/2012 11:02 domāja šādi: | | | Paldies par linkiem, nemācēju viņus pareizi pats sameklēt. Vot a kapēc nevarētu šitādas kārbiņas turēt mājas pagrabā vai dzīvoklī un nesatraukties par Latvenergo tarifiem? | | |
| | Nelabojams tieši 11/01/2012 11:20 domāja šādi: | | | Tādēļ, ka tāda plutonija kārbiņa maksā vairāk, nekā tu spēsi savā dzīvē elektrību notērēt. Par potenciālo bīstamību pat nerunājot. Plutonijs ir ne tikai radioaktīvs, bet arī krietni indīgs vārda ķīmiskajā izpratnē. No elementiem vēl indīgāks par šamo ir tikai polonijs. | | |
| | Puslitrs tieši 11/01/2012 11:37 domāja šādi: | | | Nelabojams, kāpēc uzreiz plutonijs vai polonijs? ;) Neviens neliedz ar tiem niekiem aplīmēt pagrabstāvā esošo apkures katlu, lai justos "zaļāk". :D | | |
| | rupucis tieši 11/01/2012 22:34 domāja šādi: | | | Termoelektriskajiem ģeneratoriem ir zems lietderības koeficients (3-5%), tāpēc tādus (Peltier jeb Peltjē) elementus sadzīvē diez ko neizmanto elektrības iegūšanai. (plutonija-238 radioaktīvās sabrukšanas siltums ir tik intensīvs, ka ar visu zemo lietderību sanāk pieklājīga jauda). | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
