| Izmantojot NASA Spitzer teleskopu, zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, ka Zemei tuvo asteroīdu bariņš ir visai raiba kompānija. Tie atšķiras gan pēc krāsas, gan sastāva. Daži ir tumši un nespodri, citi spoži un gaiši. 100 zināmo Zemei tuvo asteroīdu izpēte liecina, ka asteroīdu dažādība ir daudz lielāka nekā agrāk tika uzskatīts. Ja jums šķiet, ka nav svarīgi zināt, kādas krāsas un sastāva akmens bluķi lidinās ap mūsu planētu, tad gluži pretējās domās ir zinātnieki. "Šie akmeņi mums stāsta par vietām, no kurienes tie ir atlidojuši," teica Dāvids Trillings no Ziemeļu Arizonas universitātes Flagstafā. "Tāpat jūs varat pētīt oļus strautā, lai uzzinātu vairāk par kalniem, no kuriem tie ir atripojuši." 2009. gada maijā pēc sešu gadu ilga darba Spitzer teleskopam izbeidzās dzesētājs. Kopš tā brīža teleskops darbojas "siltajā režīmā" jeb aptuveni 30 grādos pēc Kelvina. Divi no Spitzera infrasarkano staru uztvērējiem strādā perfekti. Viens no "siltā režīma" projektiem ir izpētīt aptuveni 700 Zemei tuvos objektus, aprakstot to individuālās īpašības. Asteroīdu izpēte infrasarkano staru diapazonā ļauj daudz precīzāk noteikt to sastāvu un izmērus. Redzamās gaismas spektrā ir grūti noteikt atšķirību starp lielu un tumšu vai mazu un gaišu asteroīdu. Abi bluķi atstaros aptuveni vienu un to pašu Saules gaismas daudzumu. Savukārt infrasarkano staru diapazonā ir skaidri redzams, kura no klintīm ir lielāka un tumšāka, bet kura mazāka un gaišāka. Lielā un tumšā būs siltāka nekā mazā un gaišā, jo absorbē vairāk Saules gaismas. 
Līdz šim Trillinga vadītā zinātnieku grupa ir izanalizējusi sākotnējo informāciju par 100 Zemei tuvajiem asteroīdiem. Nākamā gada laikā viņi plāno novērot vēl 600. Patlaban ir zināmi aptuveni 7000 Zemei tuvo objektu, bet tiek lēsts, ka to populācija varētu būt mērāma desmitos vai pat simtos tūkstošos. "Ir ļoti maz informācijas par Zemei tuvo objektu fizikālajām īpašībām," teica Trillings. "Mūsu iegūtie dati papildinās zināšanas par šiem objektiem un palīdzēs plānot nākotnē iespējamās misijas, lai pētītu tos daudz tuvāk." Iegūtā informācija liecina, ka dažiem no mazākajiem objektiem raksturīgs ļoti augsts albedo. Tā kā asteroīdu virsma laika gaitā paliek arvien tumšāka, gaišāka un spožāka asteroīda virsma norāda uz to, ka tas varētu būt relatīvi jauns. Tas liecina, ka Zemei tuvo asteroīdu populācija nemitīgi attīstās un mainās. Fakts, ka novērotie asteroīdi tik ļoti atšķiras, liecina par to, ka šo objektu izcelsme ir dažāda. Daži, iespējams, ielidojuši no galvenās asteroīdu joslas, kas atrodas starp Marsu un Jupiteru, bet citi - no vēl tālākiem Saules sistēmas nostūriem. Šī dažādība norāda arī uz to, ka sākotnējais materiāls, no kura veidojās gan asteroīdi, gan planētas, pašos Saules sistēmas pirmsākumos ir ticis krietni sajaukts. Pētījumi, kas veikti ar Spitzer teleskopu, papildina NASA plaša lauka infrasarkano staru teleskopa WISE misijas gaitā iegūtos rezultātus. Līdz šim WISE projekta ietvaros ir novēroti vairāk kā 430 Zemei tuvie objekti, no kuriem vairāk nekā 110 ir jaunatklāti. Pateicoties NASA Spitzer un WISE datiem, zinātnieki cer noskaidrot, kā šie kosmiskie objekti ir apgādājuši jauno Zemi ar ūdeni un organiskajām vielām, kuras bija nepieciešamas, lai šeit sāktu veidoties dzīvība. Spitzer Space Telescope |
