Ķīļa miglājs atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. Šis mirdzošās gāzes un putekļu mākonis ir viens no Zemei tuvākajiem apgabaliem, kurā veidojas ļoti masīvas zvaigznes. Tajā atrodas dažas no visspožākajām un masīvākajām zināmajām zvaigznēm.

Viena no tādām ir Eta Carinae, kura 1840. gados uz brīdi kļuva par otru spožāko zvaigzni. Tiek prognozēts, ka astronomiski tuvākajā laikā tā varētu uzsprāgt kā pārnova.

Lai arī šis miglājs ir fantastiski skaists arī redzamās gaismas diapazonā, šajos viļņu garumos daudzi noslēpumi slēpjas aiz bieziem putekļu mākoņiem. Tieši tādēļ Tomasa Preibiša (Minhenes universitātes observatorija) vadītā komanda fotografēja ar VLT, izmantojot HAWK-I kameru, kura uztver infrasarkano starojumu.

Lai radītu iespaidīgo attēlu, tika kombinēti simtiem fotogrāfiju, kurā redzamas ne tikai spožākās un masīvākās zvaigznes, bet arī simtiem tūkstošiem blāvāku spīdekļu.

VLT jaunākajā fotogrāfijā Eta Carinea redzama lejasdaļā pa kreisi, kur spožo objektu ieskauj ultravioletā starojumā mirdzoši putekļu un gāzu mākoņi. Visā attēlā atrodami dažādas formas tumšāki putekļu un gāzes sakopojumi, kuriem cauri nav iespējams palūkoties pat infrasarkano staru diapazonā. Šajos kokonos rodas jaunas zvaigznes.

Pēdējo dažu miljonu gadu laikā šajā reģionā ir veidojušās gan individuālas, gan kopās esošas zvaigznes. Centra tuvumā redzama spoža zvaigžņu kopa Trumpler 14, kas ir redzama arī redzamās gaismas diapazonā. Infrasarkano staru attēlā šajā kopā var ieraudzīt blāvākas zvaigznes.

Savukārt pa kreis no centra ir ieraugāma dzeltenīgu zvaigžņu grupa. Šos spīdekļus redzamās gaismas diapazonā ieraudzīt nevar, tādēļ tos pirmo reizi pamanīja tieši VLT jaunajā fotogrāfijā. Un tas ir tikai viens no objektiem, kurus atklāt izdevies ar šī iespaidīgā attēla palīdzību.

ESO

Komentāri