| Eksperimenti, kurus 2008. gadā veica NASA Marsa izpētes laboratorija Phoenix, liek domāt, ka 1976. gadā ar NASA Viking laboratoriju analizētajos sarkanās planētas paraugos varēja atrasties uz oglekli bāzētas ķīmiskās vielas, kuras nepieciešamas dzīvības nodrošināšanai. "Tas neatrisina jautājumu, vai uz Marsa ir pastāvējusi dzīvība, bet tas var izmainīt to, kā mēs meklējam pierādījumus, lai atbildētu uz šo jautājumu," pastāstīja Kriss Makejs no NASA. Makejs kopā ar saviem kolēģiem ir veicis atkārtotu NASA Viking organisko materiālu meklēšanas rezultātu analīzi. Savulaik vienīgās organiskās vielas, kuras tika konstatētas Marsa paraugos, kurus karsēja Viking laboratorija, bija hlormetāns un dihlormetāns. Šīs vielas, kuru sastāvā ietilpst hlors, tika interpretētas kā tīrošo šķidrumu piejaukums. Interesanti, ka tieši šīs vielas tika atklātas jaunākā pētījuma ietvaros, kad nelielu daudzumu perhlorāta, kuru uz Marsa atklāja Phoenix laboratorija, pievienoja augsnei no Čīles tuksneša, kurā atradās organiskās vielas. Iegūto maisījumu analizēja, izmantojot Viking laboratorijas metodes. "Mūsu rezultāti liecina, ka ne tikai organiskās vielas, bet arī perhlorāts varēja būt sastopams abu Viking moduļu nolaišanās vietās," teica pētījuma vadītājs Rafaēls Navarro Gonsaless no Mehiko Nacionālās autonomās universitātes. Organisko vielu avots var būt gan bioloģisks, gan nebioloģisks. Daudzie meteorīti, kas pēdējos piecus miljardus gadus bombardējuši Zemi un Marsu, satur organiskās vielas. Pat ja uz Marsa nekad nav pastāvējusi dzīvība, zinātnieki jau pirms Viking darbības uzsākšanas pieņēma, ka Marsa augsnē būs organiskās vielas no meteorītiem. "Organisko vielu neesamība Viking rezultātos bija liels pārsteigums," piebilda Makejs. "30 gadus mēs lūkojāmies uz šo mīklu, bet mūsu kopainā kaut kā pietrūka. Phoenix to atklāja. Perhlorāts, kuru atrada Phoenix, bija viens no svarīgākajiem atradumiem kopš Viking laikiem." 
Perhlorāts ir jons, kas sastāv no skābekļa un hlora. Uzkarsētā stāvoklī tas ir spēcīgs oksidētājs. "Tas varēja atrasties Marsa augsnē kopā ar organiskajām vielām miljoniem gadu, tās nesadalot, bet, kad jūs uzkarsējat augsni, lai meklētu organiskās vielas, perhlorāts tās ātri iznīcina," paskaidroja Makejs. Šis skaidrojums, kura autors ir Navarro Gonsaless un viņa četri līdzstrādnieki, ir izaicinājums zinātniekiem, kuri, analizējot Viking paraugus, secināja, ka organisko vielu paraugos nav. Hloru saturošās vielas viņi atzina par piemaisījumiem, kuri radušies uz Zemes. Cerams, ka turpmākās Marsa misijas un sarkanās planētas mateorītu izpēte ļaus atrisināt šo jautājumu. Visurgājējs Curiosity (Zinātkāre) sasniegs Marsu 2012. gadā. Uz tā esošie instrumenti ļaus analizēt Marsa paraugus daudz efektīvāk nekā Viking vai Phoenix laboratorijās. Īpašs paraugu analizātors izmantos gan ļoti augstu temperatūru, gan zemāku temperatūru un paraugu šķīdināšanu, lai meklētu organisko vielu klātbūtni. Viens no iemesliem, kādēļ 1970. gadu rezultāti tika interpretēti kā piesārņojums, ir tas, ka hlora izotopu attiecība šajos paraugos sakrīt ar attiecību, kādā šie izotopi sastopami uz Zemes. Līdz šim nav izdevies noteikt precīzu hlora izotopu attiecību uz Marsa. Ja tā izrādīsies savādāka nekā uz Zemes, tad 1970. gadu skaidrojums būs patiess. 
Ja organiskās sastāvdaļas tiešām var pastāvēt Marsa virskārtā, tad viens no veidiem, kā atrast pierādījumus dzīvības pastāvēšanai uz sarkanās planētas, ir meklēt lielas, sarežģītas organiskās molekulas, piemēram, DNS, kas liecinātu par bioloģisko aktivitāti. "Ja organiskās vielas nevar pastāvēt uz virsmas, tad šī pieeja nebūs pareiza, bet ja var, tad tas būs pavisam cits stāsts," teica Makejs. NASA JPL |
