| Starptautiska zinātnieku grupa ir atklājusi potenciāli apdzīvojamu superzemi, kas riņķo ap netālu esošu zvaigzni. Tās masa 4,5 reizes pārsniedz Zemes masu, bet orbitālais periods ir 28 Zemes dienas. Planēta atrodas tā dēvētajā dzīvībai labvēlīgajā zonā, kurā ūdens uz planētas virsmas būtu sastopams šķidrā veidā. Stīvens Vogts un Eižēnijs Rivjera no Kalifornijas universitātes Žiljēma Angladasa-Eskudē un Paula Batlera (Kārnegī Zinātnes institūts) vadībā ir noskaidrojuši, ka ap šo zvaigzni, kas atrodas nieka 22 gaismas gadu attālumā, varētu riņķot vēl divas vai pat trīs planētas. 
Zvaigzne GJ 667C (Gliese 667 C) ir viena no zvaigznēm trīs zvaigžņu sistēmā. Tā atšķiras no Saules. GJ 667C sastāvā ir mazāk smago elementu, kas smagāki par hēliju un ūdeņradi. Tas nozīmē, ka dzīvībai derīgas planētas var izveidoties visdažādākajos apstākļos. Zinātnieki izmantoja Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) publiski pieejamos datus un izanalizēja tos ar uzlabotu metodi. Papildus tika izmantoti Keka observatorijas augstas izšķirtspēja spektrogrāfa mērījumi un uz Magellan II teleskopa uzmontētā Kārnegī planētu meklēšanas spektrogrāfa iegūtie dati. GJ 667C ir M tipa pundurzvaigzne. Pārējās divas zvaigznes šajā sistēmā GJ 667A un GJ 667B ir oranžie K punduri, kuros smago elementu koncentrācija ir aptuveni 25% no Saulē reģistrētā. Tā kā šie elementi ir Zemei līdzīgo planētu pamatsastāvdaļas, tad agrāk tika uzskatīts, ka ap šāda tipa zvaigznēm Zemei līdzīgas planētas ir praktiski neiespējamas. "Nebija sagaidāms, ka ap šo zvaigzni varētu riņķot planētas. Tomēr tās tur ir, ap ļoti tuvu, metālnabadzīgu visbiežāk Piena Ceļā sastopamo zvaigznes tipa paraugu," teica astronomijas un astrofizikas profesors stīvs Vogts. "Šīs planētas, tik tuvas un tik drīzs atklājums liecina, ka mūsu galaktikā čum un mudž potenciāli apdzīvojamas Zemei līdzīga izmēra planētas." Jau agrāk zvaigznei GJ 667C bija konstatēta planēta - superzeme GJ 667Cb, kuras orbitālais periods ir 7,2 dienas. Attiecīgi planēta atrodas pārāk tuvu zvaigznei, lai uz tās pastāvētu ūdens šķidrā formā. Interesanti, ka šī pētījuma mērķis bija noskaidrot tieši GJ 667Cb orbitālos parametrus. Papildus pirmajai kandidātei zinātnieki reģistrēja skaidru planētas GJ 667Cc signālu. Tās minimālā masa 4,5 reizes pārsniedz Zemes masu. Planēta, kuras orbitālais periods ir 28,15 Zemes dienas, saņem aptuveni 90% no starojuma devas, kādu mūsdienās saņem Zeme. Tā kā pārsvarā zvaigznes starojums atrodas infrasarkanajā diapazonā, visticamāk, ka lielu daļu no krītošās enerģijas planēta absorbē. Ņemot vērā šo informāciju, iznāk, ka planēta absorbē aptuveni tādu pašu enerģijas daudzumu kā Zeme no Saules. "Planēta ir šobrīd labākā kandidāte, uz kuras var pastāvēt šķidrs ūdens un, iespējams, arī dzīvība," piebilda Angladass-Eskudē. Zinātnieki secināja, ka sistēmā varētu eksistēt vēl viena milzu planēta, kā arī superzeme, kuras orbitālais periods ir 75 dienas. To apstiprināšanai novērojumus nāksies turpināt. "Ar jaunu instrumentu parādīšanos, zinātnieki varēs analizēt daudzus M tipa pundurus un pat meklēt dzīvības pazīmes uz kādas no šīm pasaulēm," noslēdza Angladass-Eskudē. University of California Santa Cruz |
