| Jaunākajos pētījumos, kuros izmantoti arī NASA zondes Cassini dati, ir izdevies noskaidrot jaunu informāciju par gadalaiku maiņu uz Saturna pavadoņa Titāna un izmaiņām, kādas novērojamas pat vienas dienas laikā, atklājot, ka Titāns ir ļoti neparasts Zemes "brālēns". "Šie pētījumi palīdz izprast Titāna noslēpumus," teica Konors Niksons no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra. "Tajos visai detalizēti redzams cik ļoti Titāna virsma un atmosfēra uzvedas līdzīgi kā uz Zemes - ar mākoņiem, lietu, upes ielejām un ezeriem. Mēs redzam, ka arī uz Titāna mainās gadalaiki, lai gan pavisam negaidītā veidā." Vienā no pētījumiem zinātnieki analizēja ar gadalaiku maiņu saistītās izmaiņas, kādas tika novērotas milzīgajā ziemeļpola mākonī. Piecu gadu laikā redzamās gaismas un infrasarkano staru diapazonā fotografētajos attēlos pamanāms, ka, ziemeļu puslodē ziemu nomainot pavasarim, mākonis ir kļuvis plānāks un samazinājies izmēros. 
Pirmo reizi šo mākoni, kurš, kā uzskata zinātnieki, ir veidots no etāna, Cassini atklāja īsu brīdi pēc ierašanās Saturna sistēmā 2004. gadā. Labus novērojumus ar spektrometru varēja veikt tikai 2006. gada decembrī. Tobrīd ziemeļpola mākonis klāja visu polāro reģionu līdz pat 55 platuma grādam. Savukārt 2009. gada attēlos bija jau tik daudz spraugu, ka Cassini varēja pamanīt milzīgo ezeru Kraken Mare un arī apkārtējos ezerus. "Soli pa solim šie attēli sniedz neapgāžamus pierādījumus, ka Titāna atmosfēra mainās atkarībā no gadalaika," teica Stefans Le Mueliks no Nantes universitātes Francijas Nacionālā zinātnes izpētes centra. "Mēs ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim ieraudzīt vēl vairāk virsmas, jo īpaši ziemeļos esošos ezerus un jūras." Cassini infrasarkano staru uztvērēju reģistrētajos datos zinātniekiem ir izdevies ieraudzīt ne tikai ar gadalaikiem saistītas izmaiņas, bet arī virsmas temperatūras svārstības diennakts laikā. Pētījumā, kuru vadīja Valērija Cottīnī, iegūtie rezultāti atklāja, ka Titāna virsma, kuras vidējā temperatūra ir 90 grādi pēc Kelvina (-177oC), kļūst siltāka vēlā pēcpusdienā un rieta stundās. 
"Lai arī šī atšķirība, kas ir 1,5 grādi pēc Kelvina, ir mazāka nekā mēs esam pieraduši redzēt uz Zemes, rezultāti liecina, ka Titāna virsma uzvedas līdzīgi kā mūsu planēta," teica Kottīnī. "Tagad mēs redzam, kā garā Titāna diena, kas ir aptuveni 16 Zemes dienas gara, atklāj sevi cauri mākoņiem." Trešajā pētījumā, kuru vadīja Dominiks Fortess, zinātnieki analizēja Titāna iekšējo uzbūvi, lai noskaidrotu daudzo Zemei līdzīgo virsmas veidojumu esamību uz šī objekta. Fortesa vadībā tika izveidoti vairāki Titāna modeļi, kuri tika salīdzināti ar jaunākajiem Cassini radiozinātnes eksperimenta datiem. Iegūtie rezultāti norāda, ka pavadoņa iekšējā struktūra varētu būt daļēji vai pat pilnībā noslāņojusies. Tas nozīmē, ka kodols ir blīvāks nekā Titāna ārējie slāņi, lai gan ne tik blīvs, cik prognozēts. Iespējams kodolā joprojām ir daudz ledus vai arī tādēļ, ka ieži ir reaģējuši ar ūdeni, veidojot zema blīvuma minerālus. 
Zeme un citas tai līdzīgās planētas ir pilnībā noslāņojušās un to kodols ir veidots no dzelzs. Saskaņā ar Fortesa modeli redzams, ka Titāna kodols nav veidots no metāla, bet tas visticamāk ir atdzisis, mitrs iežu veidojums. Joprojām ir grūti izskaidrot tādu gāzu kā metāna un argona-40 esamību atmosfērā, jo šīs gāzes nevar izdalīties no kodola. NASA JPL |
