| Vai vēl atcerieties milzīgas planētas pavadoni, uz kuras valdīja ne tikai dzīvībai labvēlīgi apstākļi, bet arī visdažādākās dzīvības formas? Lai arī Pandora šobrīd ir tikai bagātas iztēles auglis, nav izslēgts, ka kaut kur tepat mūsu Piena Ceļa galaktikā atrodas šādi "mēneši", kas kopā ar savām planētām atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā. Kā gan tādus atrast, ja jau Zemes izmēra planētu ieraudzīt ir ārkārtīgi grūti? Keplera teleskops turpina caurlūkot nelielo apgabalu Gulbja zvaigznājā, meklējot dzīvībai piemērotas un potenciāli apdzīvotas planētas. Iespējams, ka šis jutīgais instruments varētu palīdzēt ieraudzīt arī pavadoņus, uz kuriem varētu pastāvēt kādas dzīvības formas. Trīs nesen realizētas datorsimulācijas palīdzēs astronomiem identificēt cietos pavadoņus, uz kuru virsmas varētu atrasties šķidrs ūdens, ja planēta atrodas pietiekami tuvu zvaigznei. Kad Keplera komanda izziņoja 1235 planētu kandidātes, to skaitā bija arī 37 Neptūna izmēra un 10 Jupitera izmēra planētas, kuras riņķoja ap zvaigznēm reģionā, kurā ūdens var pastāvēt šķidrā veidā. Lai arī uz milzu planētām ūdens šādā formā nav sastopams, nevar izslēgt iespēju, ka tām ir kāds pavadonis, uz kura ūdens ir tekošs. 
Kā pastāstīja Deivids Kippings no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra, tad pareiza izmēra cietais pavadonis pilnībā apmierinātu prasības, kādas ir izvirzītas dzīvībai labvēlīgiem apstākļiem. Keplers un tam līdzīgie teleskopi meklē planētas, izmantojot tranzīta metodi, kad planēta šķērso zvaigznes disku. Kippings palīdzēja izveidot simulāciju, kuras ietvaros tiek atveidota situācija, kad ap planētu, kas šķērso zvaigzni, riņķo pavadonis. "Kad pavadonis šķērso zvaigznes disku, tā uz īsu mirkli kļūst tumšāka," skaidroja Kippings. Kad zvaigznes disku šķērso planēta, ietekme ir daudz jūtamāka. Pavadonis, lai arī niecīgs, arī izraisa zvaigznes izstarotās gaismas daudzuma samazināšanos. Kad pavadonis atrodas vienā vai otrā pusē planētai un neaizsedz zvaigznes disku, spīdeklis atkal kļūst nedaudz spožāks. Kippinga modelī tika aplūkots scenārijs, kad viens pavadonis šķērsotu Saulei līdzīgu zvaigzni, ap kuru riņķotu Zemei līdzīga planēta. Šis signāls astronomiem varētu palīdzēt atklāt pat tos pavadoņus, kuru rotācijas plakne nesakrīt ar planētas rotācijas plakni. "Ja jūs aplūkojat Tritonu, kas riņķo ap Neptūnu, tad pamanīsiet, ka tam ir slīpa orbīta," teica Kippings. "Mēs spētu reģistrēt kaut ko līdzīgu." Citu simulāciju izveidoja Luiss Tusnskis un Adriāna Valio. Ar šo datu palīdzību varētu meklēt pavadoņus, kas rotē tajā pašā plaknē, kur planēta. Kā uzskata abi autori, šo metodi varētu pielāgot arī savādāk novietotiem pavadoņiem. "Mūsu pieņēmuma pamatā ir ideja, ka planēta un tās pavadoņi ir veidojušies vienlaicīgi," skaidroja Valio. Interesanti, ka viņu metode varētu palīdzēt identificēt arī Saturnam līdzīgas planētas, kuru gredzeni radītu unikālu signālu. Tā ņem vērā arī iespējamos plankumus uz zvaigznes, kas var sajaukt galvu, imitējot ne tikai pašas planētas, bet arī pavadoņu esamību. "Zvaigznes plankums varētu izskatīties ļoti līdzīgs," teica Kippings. Izmantojot Kippinga metodi, astronomiem nāktos analizēt zvaigznes gaismas svārstības, lai noteiktu, vai satumsuma iemesls ir plankums vai pavadonis, kurš, atšķirībā no plankuma, ar savu gravitāciju var izraisīt zvaigznes gaismas nobīdi. Abi šie pētījumi pievērsās gadījumiem, kad planētai ir tikai viens pavadonis. Kā mēs varam vērot mūsu pašu Saules sistēmā, milzu planētām raksturīga krietni vien plašāka pavadoņu saime. Andrass Pāls no Ungārijas Konkoli observatorijas izveidoja metodi, ar kuras palīdzību var analizēt planētu sistēmas ar vairākiem tranzītiem. "Andrasa modelis ir matemātiski skaists, jo tas var tikt galā ar jebkādu skaitu planētu un pavadoņu," piebilda Kippings. Tomēr tai pašā laikā šī metode pagaidām der tikai cirkulārām orbītām. "Katrs atrod savu pieeju problēmas atrisināšanai, un es domāju, ka tās viena otru papildina," secināja Kippings. Tusnskis uzskata, ka Francijas CoRoT misijas ietvaros varētu atklāt pavadoni, kura rādiuss 1,3 reizes pārsniedz Zemes izmērus, bet Keplers varētu ieraudzīt tādu, kura rādiuss ir aptuveni 1/3 daļa no Zemes rādiusa. "Tiklīdz pavadonis ir pamanīts, tā pamatīpašības, tādas kā izmērs, ir nosakāmas tieši tādā pašā veidā kā planētām," teica Pāls. Protams, lai izmēģinātu parametru aprēķināšanu, nāksies atrast šādu pavadoni. "Jautājums ir, vai tādi patiešām pastāv," piebilda Kippings. Jupitera pavadoņa Ganimēda rādiuss ir 2/5 daļas no Zemes rādiusa, bet masa ir tikai 2% no mūsu planētas masas. Lai tas būtu piemērots dzīvībai, tā masai būtu jābūt vismaz 1/3 daļai no Zemes masas. "Nedaudz mazāks un tas jau līdzināsies Marsam," Kippings paskaidroja, ka mazāk masīvs objekts nespēs noturēt atmosfēru. Uz mūsu sistēmas milzu planētu pavadoņiem varētu pastāvēt dzīvība, bet tikai tādēļ, ka tie atrodas tik tālu. Ganimēda ledus garoza izkustu un ūdens iztvaikotu kosmosā, ja tas atrastos tuvāk Saulei. Ja Saturna pavadonis Titāns atrastos Zemes tuvumā, tas pazaudētu biezo metāna atmosfēru, kura ir viens no faktoriem, kas varētu nodrošināt dzīvības esamību uz šī objekta. Tomēr, ja apdzīvojams pavadonis nav atrodams mūsu sistēmā, tas nenozīmē, ka tāda nav vispār. Fakts, ka tik daudz milzu planētu ir atklāts ap zvaigznēm daudz tuvāk nekā Saules sistēmas milzeņi, liecina, ka apdzīvojami pavadoņi varētu būt visai reāli. Kippings atgādināja par Simona Portera veiktajiem pētījumiem milzu planētu migrācijas sfērā. Lovela observatorijas astronoms analizēja šos procesus un secināja, ka aptuveni puse no Jupitera izmēra planētām, migrējot zvaigznes virzienā, spēj sev kā pavadoni piesaistīt Zemes izmēra planētas. Šis mehānisms varētu būt visticamākais, kā milzu planētas iegūst tik iespaidīga izmēra pavadoņus. "Ir maz ticams, ka tik liels pavadonis izveidosies ap planētu dabīgi," savā pētījumā rakstīja Porters. Tagad atliek tikai sagaidīt, ka dzīvībai labvēlīgās zonas planētām pievienosies arī kāds vērā ņemams pavadonis. Lai gan šobrīd tā atrašana šķiet gandrīz neiespējama, vēl pirms dažiem gadiem arī Zemes izmēra planētu ieraudzīšana šķita gandrīz vai zinātniskā fantastika. Astrobiology Magazine | 
