STARSPACE.LV

Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Teleskops, kas aizbēgtu no gaismas piesārņojuma

05.01.2012 (1970/0)
Izrādās, ka gaismas piesārņojums satrauc ne tikai teleskopu īpašniekus lielās pilsētās un to tuvumā, bet arī kosmologus, kuru teleskopi atrodas augstu kalnos un pat tuvējā kosmosā. Kāds gan piesārņojums tur traucē? Lai arī šķiet, ka kosmoss ir tumša vieta, Saules sistēmas iekšējos reģionus izgaismo gan tiešā Saules gaisma, gan zodiakālais mirdzums, kuru rada gaismas atstarošanās asteroīdu joslas putekļos.

Tas viss traucē iegūt vēl skaidrāku agrīnā Visuma ainu. Tādēļ NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL) un Kalifornijas tehnoloģiju institūta speciālistu komanda apsver iespēju aizvest teleskopu uz Saules sistēmas ārējiem reģioniem, vismaz 5 astronomisko vienību (AV) attālumā no Saules, kur zodiakālā gaisma ir vismaz 30 reizes vājāka nekā uz Zemes.

Tādejādi varētu daudz labāk reģistrēt ārpusgalaktiku vides fona starojumu, kas ļautu izprast, vai patlaban izstrādātās teorijas par galaktiku veidošanos, ir korektas.

Viens no šāda teleskopa uzdevumiem būtu izgaismot rejonizācijas ēru, kad pirmo zvaigžņu ultravioletais starojums jonizēja starpgalaktisko vidi. Šis periods iestājās ne vēlāk kā 450 miljons gadus pēc Lielā sprādziena. Pirmo zvaigžņu spektra pīķis starpgalaktiku vides fona starojumā atrastos tuvajā infrasarkanajā diapazonā. To analizējot, varētu noteikt, cik spožs un cik ilgs bija pirmo zvaigžņu veidošanās periods.

Tā kā teleskops būtu veidots tā, lai efektīvi uztvertu vāju starojumu, to varētu izmantot arī Koipera joslas izpētei.

ZEBRA jeb Zodiakālo putekļu, ārpusgalaktikas fona un rejonizācijas aparāts ir NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL) koncepts, kura izmaksas būtu ne mazākas kā 40 miljoni USD. Tas sastāvētu no trijiem redzamās gaismas/tuvā infrasarkanā starojuma instrumentiem. Teleskopa galvenā optiskā elementa diametrs varētu būt 15 centimetri.

ZEBRA nelidotu kā atsevišķs teleskops, bet tiktu uzsēdināta uz kādas citas misijas, kurs galamērķis atrastos vēlamajā attālumā. Tiek aspvērta sadarbības iespēja arī ar citām kosmosa izpētes aģentūrām, piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūru.

Universe Today

Vidējais vērtējums: raksts vēl nav novērtēts
Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
planēta zvaigzne astronomija Saule krāteris konkurss astronauts melnais caurums Piena Ceļš asteroīds Starptautiskā kosmiskā stacija observatorija komēta Visums pavadonis ziedojums teleskops atmosfēra StarSpace Mēness Starparty Marss kosmosa kuģis Zeme Saturns galaktika satelīts kosmoss palīdzība Jupiters
Ziņas īsumā
Eiropas ziņojums jau drīzumā uz ekrāniem (197/2)
ESTCube-1 kameras pirmā gaisma (232/1)
Pavlova vulkāna izvirdums (218/0)
Galaktiku kopas, kvazāri un E-ELT (16380/6)
Jūdžina Sernana un Harisona Šmita rekords pārspēts! (259/1)
Jaunākais forumā
Statīva montējuma stabs. (Redaktors)
Zvaigžņu kari pret Zvaigžņu ceļu (Lāsēns)
Bolīdi (ctrnz)
Ziimeejam zvaigznes! (Ortsa)
Anekdotes. (Ortsa)
Astrofoto ar pieticīgu aprīkojumu (Andris R)
Novēliet Hedfīldam veiksmīgu mājupceļu! (x-f)
Some Strange Things Are Happening To Astronauts (Redaktors)
Meeness , planeetas, u.c... (Ortsa)
audi for star trek (cydonia)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.