 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | 29.12.2009 (1368/10) | | | Jaunais gads tuvojas, bet NASA zonde New Horizons arvien vairāk attālinās no Zemes. Šobrīd ir sasniegts būtisks etaps, kad kosmosa kuģis atrodas tuvāk Plutonam, bet tālāk no Zemes. Pusceļš ir nolidots!  "Šis ir pirmais robežakmens turpmāko 10 mēnešu laikā, kas iezīmē pusi no nolidotā ceļa cauri Saules sistēmai uz nomali, kur atrodas misijas galamērķis Plutons. Mums priekšā ir vēl garš ceļš, bet mēs esam lepni, ka ir izdevies sasniegt tik nozīmīgu brīdi," teica New Horizons misijas zinātnieks Alans Šterns.
Aptuveni četrus gadus pēc starta 2006. gada 19. janvārī zonde atrodas 2,4 miljards kilometru attālumā no Zemes. Kosmosa kuģis ir nedaudz tālāk par pusceļu starp Zemi un Plutonu. New Horizons šobrīd atrodas starp Saturna un Urāna orbītām un katru dienu pietuvojas Plutonam par aptuveni 1,2 miljons kilometriem. Vistuvāk Plutonam New Horizons zonde atradīsies pēc aptuveni piecarpus gadiem - 2015. gada 14. jūlijā.  2010. gada 25. februārī zonde būs pusceļā no Plutona heliocentriskās orbītas kopš tās starta brīža. Savukārt 2010. gada 20. aprīlī zonde būs pusceļā starp Plutonu un Sauli. 2010. gada 17. oktobrī New Horizons būs nolidojis pusi no lidojumam paredzētā laika.
Zonde turpina atrasties "snaudā", veicot minimālu zinātnisko darbu. 2010. gada 5. janvārī plānots pamodināt zondi, lai veiktu 10 dienu ilgu apkopi. Jau nākamajā vasarā plānota intensīvāka un ilgstošāka nomoda fāze. NASA | | |
|
| | | Māris tieši 29/12/2009 23:32 domāja šādi: | | | Vai šis aparāts attāluma ziņā varēs panākt voyagerus, vai tomēr līdz tiem neaizsniegsies? Wikipēdijā rakstīts ka pēc Plutona sasniegšanas to novirzīs uz kādu no Koipera joslas objektiem, bet cik tālu ar viņu vispār ir plānots darboties? | | |
| | rupucis tieši 30/12/2009 07:06 domāja šādi: | | | New Horizons nekad nepanaaks Voyager 1 vai 2, jo tie ieguva ljoti lielu aatrumu no milzu planeetu paarlidojumiem. | | |
| | miesa tieši 30/12/2009 13:20 domāja šādi: | | | 13 km/s mjaa, kā no Bolderājas līdz centram! | | |
| | poseidons tieši 30/12/2009 16:24 domāja šādi: | | tālāk nekur konkrēti šie nedodas - vojager 1 - šķiet iznāca pēc 75'000 gadiem ~gaismas gada attālumā no kādas tur zvaigznes.
New Horizons - viņam šobrīd ir lielāks ātrums, bet, ja nemaldos, tad jau brīdī, kad tiks aiz plutona orbītas, lidos lēnāk nekā Voyager 1 šobrīd. | | |
| | elmurcis tieši 01/01/2010 03:16 domāja šādi: | | Uznāca iedvesma parēķināt :)
Man sanāca, ka New Horizons tuvojas Plutonam ar apmēram 13,8 km/s ātrumu...
Voyager 1 pēc NASA datiem 17 km/s, šobrīd aptuveni 17,5 miljardus km no Zemes.
Voyager 2 - virs 15,5 km/s, šobrīd aptuveni 14,5 miljardus km no Zemes | | |
| | elmurcis tieši 01/01/2010 03:26 domāja šādi: | | Mazliet pameklēju...
Lielākais ātrums, ko ir sasniedzis cilvēka radīts objekts ir gandrīz 50 km/s, kad Galileo, beidzot savu misiju tika ievadīts Jupitera atmosfērā, lai izslēgtu iespēju, ka uz kāda no Jupitera pavadoņiem varētu nokļūt Zemes baktērijas.... interesanti... | | |
| | poseidons tieši 01/01/2010 12:40 domāja šādi: | | "Pareizāk" tomēr būtu mērīt "derīgo" ātrumu, nevis, ko sasniedzis kāds [katastrofāli] krītošs objekts.
Tādējādi ātrākais tomēr ir New Horizons ar saviem 16.26 km/s palaišanas laikā. | | |
| | Māris tieši 01/01/2010 14:59 domāja šādi: | | Tīri interesanti palika, cik tad īsti var izspiest tādi aparāti kā deep space one, bet konkrētu skaitli tā arī nesanāca atrast.
http://nmp.nasa.gov/ds1/tech/sep.html
Pēc šī izriet ka viņš ir sasniedzis augstāko ātruma palielinājumu, bet cik tad viņš ātri lidojis ar šo palielināto ātrumu tā arī neatradu uz ātro. Tīri interesanti cik tad liels potenciāls ir jonu dzinējiem... | | |
| | poseidons tieši 01/01/2010 17:10 domāja šādi: | | jonu dzinējiem ir tāda "laba" lieta, ka viņus var kaut nedēļu darbināt.
(atšķirībā no pašlaik plaši lietotajiem ķīmiskajiem - degvielu sadedzina - liels thrust, bet darbojas vien pāris minūtes).
Toties liels mīnuss, ka thrust ir ļoti zems, tādējā, lai paātrinātos vai pagrieztos vajag ilgu laiku - neder, lai paceltos kosmosā no zemes virsmas
Protams, kravu pārvadāšanai [ilgstošā laika posmā] ātrumu var sasniegt milzīgu.
Nezinu vai pareizi sarēķināju, bet sanāca 15.5 km/s | | |
| | asgard tieši 01/01/2010 23:54 domāja šādi: | | Man šķiet ka perspektīvākais varetu būt VASIMR tipa plazmas raķēšdzinējs jo tam var pēc vajadzības mainīt vilkmi un specifisko impulsu atkarībā kura īpašība vairāk vajadzīga konkrētam manevram. Arī vilkme salīdzinot ar jonu dzinējiem krietni lielāka, Nav arī nolietošanās problēmas jo neviena dzinēja daļā nenonāk kontaktā ar plazmu - to notur magnētiskais lauks. Teorētiski atklātā kosmosā varētu sasniegt vairākus simtus km/s ātrumu. Bija arī sarēķināts ka pilotējamas Marsa misijas tranzīta laiku varētu samazināt līdz nepilniem 2 mēnešiem. Vienīgā problēma ka vajadzīgs jaudīgs elektroenerģijas avots milzu saules baterija vai kodolreaktors.
http://en.wikipedia.org/wiki/Variable_specific_impulse_magnetoplasma_rocket
Tuvākajos gados to ir paredzēts uzmontēt un testēt uz ISS. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
