| Pirms astoņiem gadiem Marsa visurgājējs Opportunity nolaidās uz Marsa, lai aizsāktu trīs mēnešu misiju. Šobrīd nelielo robotu var uzskatīt par vienu no veiksmīgākajiem projektiem, kas pirms aptuveni pieciem mēnešiem aizsāka jaunu posmu sarkanās planētas izpētē. 2011. gada augustā Opportunity pēc vairāku gadu ilgušā pārbrauciena beidzot sasniedza Pūļu krāteri, kur tas piekļūs ģeoloģiski daudz senākiem iežiem nekā iepriekšējo septiņu gadu laikā ir nācies pētīt. Tuvojošos ziemu visurgājējs pavadīs Grīlija ostā, lai pievērstos Marsa dzīļu izpētei. 
2004. gada 25. janvārī Opportunity nolaidās Ērgļa (Eagle) krāterī, kur arī tika atrasti pirmie pierādījumi, ka savulaik uz Marsa ir pastāvējuši mitrāki apstākļi. Misija, kura bija plānota trīs mēnešu garumā, šobrīd jau ir krietni vien ieilgusi. Tās laikā robots ir izpētījis vairākus citus krāterus, atrodot arvien jaunas un jaunas norādes par ūdens darbību uz Marsa. 2008. gadā misijas "stūrmaņi" izveda Opportunity no Viktorijas krātera. Tā diametrs bija 800 metri. Nākamais mērķis bija Pūļu krāteris, kura diametrs ir 22 kilometri. "Pūļu krāteris ir logs uz vēl senāku Marsa pagātni," teica Marsa izpētes programmas vadītājs Džons Kallass. Ceļojums ilga trīs gadus un 2011. gada augustā Opportunity beidzot sasniedza Jorkas ragu. Pirmie paraugi, kurus Jorkas ragā izpētīja visurgājējs, atšķīrās no agrāk redzētajiem. Tajos bija augsts cinka saturs, kas liecina par ūdens iedarbību. Neilgi pēc tam tika veikta analīze gaišai minerālu dzīslai, kura, kā izrādījās, sastāv no kalcija sulfāta, kas, kā pastāstīja Stīvs Skvairs no Kornela universitātes, ir labākais pierādījums, ka uz Marsa ir pastāvējis šķidrs ūdens. Marsa gads ir gandrīz divas reizes ilgāks nekā gads uz Zemes. Tas nozīmē, ka šogad Opportunity piedzīvos jau piekto ziemu uz sarkanās planētas. Tā kā uz visurgājēja Saules paneļiem ir uzkrājušies īpaši daudz putekļu kopš Marsa vēji tos pēdējo reizi notīrīja, robotam nāksies ziemu pavadīt nogāzē, kura vērsta Saules virzienā. Iepriekšējās ziemās šo stratēģiju nevajadzēja pielietot Oportunity gadījumā. Savukārt Spirit, kas atradās tālāk uz ziemeļiem no ekvatora, katru ziemu pārlaida šādā veidā. Dažādu apstākļu sakritības rezultātā Spirit nepārdzīvoja ceturto ziemu un beidza darbu 2010. gada martā. Plānots, ka Grīlija ostas nogāzē Opportunity atradīsies līdz 2012. gada vidum vai līdz brīdim, kad vēji nopūtīs smiltis agrāk. Tad visurgājējs dosies tālāk, lai analizētu krātera malās sastopamos mālus. "Grīlija ostas galvenais uzdevums ir radio zinātnes sesija, kas sniegs ieskatu Marsa dzīlēs," teica Diāna Blenija, paskaidrojot, ka tiks analizēta statiskā visurgājēja radiosignāla novirzes, lai reģistrētu planētas svārstības. Šī informācija palīdzēs noskaidrot, vai Marsa kodols ir izkusis. Līdzīgi pēc olas kustības iespējams noteikt, vai tās dzeltenums ir šķidrs, vai cieti novārīts. Papildus radio novērojumiem, Opportunity veiks iežu izpēti. Moesbauera spektrometrs, kas identificē dzelzi saturošus minerālus, izmanto kobalta radioaktīvā izotopa 57 starojumu. Co-57 pussabrukšanas periods ir tikai deviņi mēneši, tādēļ instruments vairs nav tik efektīvs kā misijas sākumā. Ja mērījumu misijas sākumā varēja veikt stundas laikā, tad tagad tas aizņem vairākas nedēļas. Tā kā Opportunity komanda ar nepacietību gaidīs vēja parādīšanos, tad tiks veikti arī vēja darbības novērojumi, analizējot gan tālumā redzamo kāpu pārvietošanos, gan tuvumā esošo graudiņu kustību. "Vējš ir aktīvākais process uz Marsa mūsdienās," teica Blenija. "Ir grūtāk novērot izmaiņas, ja visurgājējs katru dienu brauc. Mēs izmantosim izdevību, atrodoties ilgstošāk vienā vietā." NASA | 
