| NASA zondes Cassini "deguns" ap Saturna pavadoni Dioni pirmo reizi ir uztvēris molekulārā skābekļa jonus, apstiprinot tikko jaušamas atmosfēras esamību. Skābekļa jonu koncentrācija ir niecīga - 1 jons uz katriem 11 cm3 jeb aptuveni 2550 uz m3. Uz Dionas virsmas atmosfēras blīvums ir tāds pats kā virs Zemes 480 kilometru augstumā. Šāda atmosfēra tiek dēvēta par eksosfēru. 
"Tagad mēs zinām, ka Diona kopā ar Saturna gredzeniem un pavadoni Reju ir skābekļa molekulu avots," teica Roberts Tokars no Losalamosas Nacionālās laboratorijas. "Tas nozīmē, ka molekulārais skābeklis ir bieži sastopams Saturna sistēmā, kā arī nostiprina ideju, ka šāds skābeklis var veidoties procesos, kas nav saistīti ar dzīvību." Dionas skābeklis veidojas Saules fotoniem vai lādētām daļiņām bombardējot pavadoņa virsmu, kuru klāj ūdens ledus, tādejādi atbrīvojot skābekļa molekulas. Kā paskaidroja Tokars, pētījumi tiks turpināti, lai noskaidrotu, vai skābekļa esamību nevar izskaidrot ar citiem mehānismiem, ieskaitot ģeoloģiskiem. "Zinātnieki nebija pārliecināti, vai Diona ir pietiekami liela, lai noturētu eksosfēru, bet jaunākais pētījums liecina, ka šis pavadonis ir daudz interesantāks nekā mēs agrāk uzskatījām," piebilda Amanda Hendriksa no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas. "Zinātnieki tagad ir ķērušies klāt Cassini arhīviem, lai aplūkotu detalizētāk šo pavadoni." Vairākiem cietas virsmas objektiem Saules sistēmā - Zemei, Venērai, Marsam un Saturna pavadonim Titānam - ir atmosfēra. Tās gan ir daudz blīvākas nekā uz Dionas. 2010. gadā ap Reju zinātnieki atklāja līdzīga blīvuma atmosfēru. Skābekļa blīvums uz Dionas un Rejas ir aptuveni 5 triljonus reižu mazāks nekā uz Zemes virsmas. Tokars pastāstīja, ka zinātniekiem bija aizdomas par skābekļa klātbūtni uz Dionas, jo ar Habla teleskopu bija reģistrēts ozons. Bet līdz 2010. gada 7. aprīlim nebija pietiekami daudz datu, lai apstiprinātu šo pieņēmumu. Šajā datumā NASA zonde Cassini palidoja garām Dionai, tuvākajā punktā atrodoties 503 kilometru attālumā. Cassini zinātnieku grupa turpina pētījumus, analizējot jonu un neitrālās masas spektrometra datus, kas iegūti 2011. gada 12. decembra pārlidojuma laikā. Tieši ar šo instrumentu tika atklāta Rejas atmosfēra, tādēļ zinātnieki cer, ka viņiem izdosies salīdzināt abu pavadoņu atmosfēras un noteikt, kādi vēl joni sastopami Dionas eksosfērā. NASA JPL |
