LV | RU

		Observatorija

		forums

		Vēsture

		Saules sistēma

		Visums

		Vērojam debesis

		Tehnoloģijas

		Astro[zinātne]

		Interesanti

NENOKAVĒ!

* Astronomijas kurss ANNAS 2

* Dzīvība Visumā

* Astrofest 2012

* Asteroīdi un meteorīti zinātnes kafejnīcā

* Zemes stunda 2012

* 07.04.2012 - Cilvēks ceļā uz zvaigznēm jeb StarParty #7

* StarSpace cepurīte apceļo pasauli

* Pievienojies SETIQuest!

Šodien vēsturē

* 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 16⁰ attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī.

* 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi.

* 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3.

* 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi.

* 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru.

* 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus.

* 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā.


	Strīpainais Marss

16.01.2010 (1905/3)

Smilšu kāpas atrodamas daudzu Marsa krāteru iekšienē. Vienā no jaunākajiem Mars Orbiter HiRISE kameras fotouzņēmumiem redzamas kāpas Noachis Terra krāterī, kas atrodas uz austrumiem no Hellas baseina sarkanās planētas dienvidu puslodē.

HiRISE kamera šo ainu nofotografēja 2009. gada 28. decembrī. Orbitālā stacija atsāka zinātnisko darbu pēc trīs mēnešu ilgušā pārtraukuma.

Attēlā redzamās kāpas ir lineāras. Visticamāk šādas formas kāpas radušās pateicoties mainīgajam vēja virzienam. Kāpas ir ļoti līdzīgas viena otrai, ieskaitot sarkanīgo joslu uz ziemļiem vērstajā nogāzes pusē. Pamatni starp kāpām klāj lieli klintsbluķi.

Vislielākie lineāro kāpu lauki Saules sistēmā ir novēroti uz Saturna pavadoņa Titāna.

NASA JPL

Citi jaunumi

Komentāri

andrisp tieši 16/01/2010 11:27 domāja šādi:

Šāda veida bildēm baigi prasās klāt arī mērogs.

Redaktors tieši 16/01/2010 12:18 domāja šādi:

This image covers a swath of ground about 1.2 kilometers (three-fourth of a mile) wide, centered at 42.7 degrees south latitude, 38.0 degrees east longitude.

cydonia tieši 16/01/2010 14:28 domāja šādi:

tad man sanāk...
lielākais akmens (augšpusē) ~10 metri
attālums starp kāpām 2-3 metri
oranžās līnijas ~6 metri platas

hm

Identificē sevi!

E-pasts (netiks publicēts)

Manas domas

Saturns Zeme Jupiters zonde palīdzība satelīts teleskops Saule kosmosa kuģis Starptautiskā kosmiskā stacija pārnova kosmoss Marss planēta Piena Ceļš astronomija pavadonis zvaigzne komēta astronauts Mēness StarSpace Visums atmosfēra orbīta krāteris ziedojums galaktika asteroīds observatorija

		Ziņas īsumā

Paranālas observatorija ir perfekta vieta (159/0)

Zvaigžņu fabrikas profils (176/0)

Krievijas zinātnieki uzsāks citplanētu meklēšanu (164/0)

Hayabusa 2 būs! (240/0)

Erots tuvojas (569/0)

Jūties zinošs? Pārbaudi sevi! (196/0)

Ķēniņa dārgakmeņu kolekcija (341/0)

Ēna saullēktā (325/0)

X2 kategorijas uzliesmojums uz Saules (597/5)

Novēro, pēti, izzini... astronomijā (3655/2)

		Jaunākais forumā

Krītošā zvaigzne, meteors (30.01.2012) (bluminsb9)

ideja Par rocket sled launch assist (Epis)

Pasaules galu 20012. gadā gaidam šeit (Lāsēns)

Mēness gaismā (Andris R)

Nibiru / Planēta X (Spam)

Pārnova galaktikā M 101 (Andris R)

Ēnu diena 2012 (Redaktors)

Anekdotes. (cydonia)

Saules kolonna (Redaktors)

Rasas sildītāji (vai kā nu tos sauc) (x-f)

		Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.

Strīpainais Marss

Komentāri