<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"><channel><title>Starspace.lv</title><link>http://www.starspace.lv/</link><description>Starspace.lv - viss par un ap astronomiju un saistitam temam latviesu valoda</description><lastBuildDate>Fri, 12 Mar 2010 12:55:00 +0200</lastBuildDate><language>lv</language><atom:link href="http://www.starspace.lv/public/starspace_feed.xml" rel="self" type="application/rss+xml" />
<item><title>Lavas upes uz Marsa</title><link>http://www.starspace.lv/public/lavas_upes_uz_marsa_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lavas_upes_uz_marsa_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 09:05:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Plūstoša lava var izgrauzt sev ceļu ne sliktāk kā ūdens, atstājot aiz sevis kanālus un kanjonus. Iespējams, ka tieši izkusušo iežu upe ir radījusi vienu no līkumotajiem Marsa kanāliem. ]]></description></item><item><title>Lielākais un dziļākais krāteris ļauj ielūkoties Mēness vēsturē</title><link>http://www.starspace.lv/public/lielakais_un_dzilakais_krateris_lauj_ielukoties_meness_vesture_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lielakais_un_dzilakais_krateris_lauj_ielukoties_meness_vesture_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 09:02:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Drīz pēc tam, kad Mēness bija izveidojies, asteroīds ietriecās tā dienvidu puslodē un izsita patiesi milzīgu krāteri, kas pazīstams kā Dienvidpola-Aitkena baseins, kura diametrs ir aptuveni 2500 kilometri, bet dziļums - 13 kilometri. ]]></description></item><item><title>ESO galvenā pārvalde</title><link>http://www.starspace.lv/public/eso_galvena_parvalde_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/eso_galvena_parvalde_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 08:49:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vai ziniet, kur atrodas Eiropas Dienvidu observatorijas galvenā pārvalde? Ja jau Dienvidu, tad noteikti kaut kur dienvidos. Tā šķiet visai loģiski. Vai tā tiešām ir? ]]></description></item><item><title>Kosmiskā stacija varētu darboties līdz 2028. gadam</title><link>http://www.starspace.lv/public/kosmiska_stacija_varetu_darboties_lidz_2028_gadam_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kosmiska_stacija_varetu_darboties_lidz_2028_gadam_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 08:46:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Starptautisko kosmisko staciju (SKS) uzturošās aģentūras apspriež iespēju pagarināt tās darbības laiku līdz pat 2028. gadam. ]]></description></item><item><title>Karsta kritenes uz Titāna</title><link>http://www.starspace.lv/public/karsta_kritenes_uz_titana_11032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/karsta_kritenes_uz_titana_11032010.html</guid><pubDate>Thu, 11 Mar 2010 09:08:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ilgu laiku zinātnieki lauzīja galvu, mēģinot izprast nelīdzeno virsmu un plašās ielejas ar viļņotajām malām, kuras redzamas Saturna pavadoņa Titāna virsmas radara attēlos. Izrādās, ka Titāns ir tāda pati savdabīgu kanjonu zeme kā mūsu pašu planēta, kur šādas virsmas veidojumi tiek saistīti ar karsta topogrāfiju. ]]></description></item><item><title>Mēness spoguļi nolietojas</title><link>http://www.starspace.lv/public/meness_spoguli_nolietojas_11032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/meness_spoguli_nolietojas_11032010.html</guid><pubDate>Thu, 11 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kad Apollo astronauti pabija uz Mēness, viņi tur atstāja ne tikai ASV karogu, bet arī īpašus "spoguļus". Mēness attāluma noteikšanas eksperiments izrādījās īsta dārgumu krātuve šo gadu laikā. ]]></description></item><item><title>Paldies par apsveikumiem!</title><link>http://www.starspace.lv/public/paldies_par_apsveikumiem_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/paldies_par_apsveikumiem_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 15:08:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vai atcerieties, janvārī mēs aicinājām jūs <A href="/public/daudz_laimes_dzimsanas_diena_buzz_12012010.html" target=_self>nosūtīt dzimšanas dienas sveicienus astronautam Bazam Aldrinam</A>, kurš šogad svinēja savu 80. jubileju. Bazs apsveikumus ir saņēmis un sūta paldies! ]]></description></item><item><title>Viena svecīte Kepleram</title><link>http://www.starspace.lv/public/viena_svecite_kepleram_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/viena_svecite_kepleram_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 09:17:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Aptuveni pirms gada, 2009. gada 6. martā&nbsp;no Kanaveralas raga Delta II nesējraķete kosmosā nogādāja NASA Keplera teleskopu, lai tas uzsāktu citu planētu meklējumus ap tālām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā. ]]></description></item><item><title>Marsa ceļojošās un statiskās kāpas</title><link>http://www.starspace.lv/public/marsa_celojosas_kapas_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/marsa_celojosas_kapas_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 09:16:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Jaunākie Marsa vēju veidoto smilšu kāpu pētījumi atklāj sarkanās planētas dažādību. Ir vietas, kur kāpas aktīvi pārvietojas, un ir vietas, kur tās stāv sastingušas vismaz 100 000 gadus. ]]></description></item><item><title>Huligāns terorizē kaimiņus</title><link>http://www.starspace.lv/public/huligans_terorize_kaiminus_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/huligans_terorize_kaiminus_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 09:12:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Tiek uzskatīts, ka galaktikas ir visai "sabiedriskas". Tās mīl atrasties kopā un bieži savstarpēji mijiedarbojas. Jaunākajā Habla teleskopa attēlā redzams, ka atsevišķi indivīdi ir visai izsalkuši vienpatņi. ]]></description></item><item><title>Braucam uz Franču Polinēziju tumsu skatīties!</title><link>http://www.starspace.lv/public/braucam_uz_francu_polineziju_tumsu_skatities_09032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/braucam_uz_francu_polineziju_tumsu_skatities_09032010.html</guid><pubDate>Tue, 09 Mar 2010 19:11:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010. gada 11. jūlijā Kluso okeānu šķērsos pilnā Saules aptumsuma josla. Aicinām pievienoties Saules aptumsumu novērotāju grupai, kura iecerējusi&nbsp;doties uz Franču Polinēziju. ]]></description></item><item><title>Heršela novērojumi Oriona miglājā</title><link>http://www.starspace.lv/public/hersela_noverojumi_oriona_miglaja_09032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/hersela_noverojumi_oriona_miglaja_09032010.html</guid><pubDate>Tue, 09 Mar 2010 09:14:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Heršela kosmiskā observatorija nesen veica Oriona miglāja novērojumus un atklāja tur dzīvības pastāvēšanai&nbsp;svarīgas organiskās molekulas. Oriona miglājs ir viena no tuvākajām zvaigžņu dzimšanas vietām Piena Ceļa galaktikā. ]]></description></item><item><title>Pārmaiņu vēji</title><link>http://www.starspace.lv/public/parmainu_veji_09032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/parmainu_veji_09032010.html</guid><pubDate>Tue, 09 Mar 2010 09:07:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Jaunākie Čandras rentgenstaru observatservatorijas novērojumi liecina par spēcīgiem vējiem, kas plūst no netālu esošās galaktikas supermasīvā melnā cauruma apkārtnes. Šis atklājums liecina, ka "parastam" supermasīvam melnajam caurumam ir liela nozīme galaktikas evolūcijas procesā. ]]></description></item><item><title>100 terabitu jubileja</title><link>http://www.starspace.lv/public/100_terabitu_jubileja_08032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/100_terabitu_jubileja_08032010.html</guid><pubDate>Mon, 08 Mar 2010 09:08:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Šonedēļ&nbsp;jaunākā NASA Marsa zonde, kas atrodas orbītā ap sarkano planētu, svinēs četru gadu jubileju, kopš tā riņķo ap Zemes kaimiņu. Pirms nopūšam četras svecītes uz kādas smilšu kūkas, nosvinēsim kādu citu robežakmeni, kuru šī zonde sasniedza jau pagājušonedēļ - 100 terabitus. ]]></description></item><item><title>Uzmini, kas tas ir</title><link>http://www.starspace.lv/public/uzmini_kas_tas_ir_08032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/uzmini_kas_tas_ir_08032010.html</guid><pubDate>Mon, 08 Mar 2010 09:07:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Nē, konkurss gan neatsākas, bet attēls, kas aplūkojams zemāk, ir ļoti interesants. Jāsaka uzreiz, ka fotogrāfijā redzamais objekts meklējams tepat Saules sistēmā. Tas ir mākslīgas izcelsmes objekts. Fotogrāfija tapusi 2008. gada 13. martā. ]]></description></item><item><title>Foboss tikai 67 kilometru attālumā</title><link>http://www.starspace.lv/public/foboss_tikai_67_kilometru_attaluma_05032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/foboss_tikai_67_kilometru_attaluma_05032010.html</guid><pubDate>Mon, 08 Mar 2010 09:05:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Naktī no 3. uz 4. martu Marsa pavadonim Fobosam tikai 67 kilometru attālumā garām pabrāzās Eiropas kosmosa aģentūras zonde Mars Express. Dati, kas savākti šī pārlidojuma laikā palīdzēs atminēt ne tikai Fobosa noslēpumus, bet arī ieskatīties citu otrās paaudzes pavadoņu izcelsmē. ]]></description></item><item><title>Debess vērotāju salidojums 10. aprīlī jeb StarParty #3</title><link>http://www.starspace.lv/public/debess_verotaju_salidojums_10_aprili_07032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/debess_verotaju_salidojums_10_aprili_07032010.html</guid><pubDate>Sun, 07 Mar 2010 09:52:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ SIA StarSpace sadarbībā ar Latvijas Astronomijas biedrību rīko&nbsp;jau trešo&nbsp;Debess vērotāju salidojumu jeb StarParty, kura ietvaros vērosim&nbsp;Marsu, Saturnu un citus debesu objektus - zvaigžņu kopas, miglājus, galaktikas un miljardiem zvaigžņu. ]]></description></item><item><title>Galaktika vīna glāzē</title><link>http://www.starspace.lv/public/galaktika_vina_glaze_07032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/galaktika_vina_glaze_07032010.html</guid><pubDate>Sun, 07 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Veselas galaktikas tiek izmantotas kā lēcas, lai palūkotos uz tālākām galaktikām. Tas ir veids kā zinātnieki var precīzi noteikt Visuma vecumu un izmērus. Kombinējot šo tehnoloģiju, kas tiek dēvēta par "galaktika vīna glāzē", ar citām metodēm,&nbsp;iespējams noteikt arī citas Visumu raksturojošas īpašības. ]]></description></item><item><title>Adata siena kaudzē</title><link>http://www.starspace.lv/public/adata_siena_kaudze_07032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/adata_siena_kaudze_07032010.html</guid><pubDate>Sun, 07 Mar 2010 08:50:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Pavisam nesen <A href="/public/primitivo_zvaigznu_sleptuve_atklata_20022010.html" target=_self>rakstījām par ekstrēmi metālnabadzīgajām zvaigznēm</A>, kuras tika atklātas vairākās pundurgalaktikās. Maisam gals nu vaļā un ir atrasta vēl viena adata siena kaudzē. Astronomiem ir izdevies atrast vēl vienu agrīnā Visuma reliktu - zvaigzni, kas varētu būt viena no otrās paaudzes zvaigznēm. ]]></description></item><item><title>Kosmiskais sikspārnis</title><link>http://www.starspace.lv/public/kosmiskais_siksparnis_06032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kosmiskais_siksparnis_06032010.html</guid><pubDate>Sat, 06 Mar 2010 09:10:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Miglājs NGC 1788 atrodas tumšā un neievērotā Oriona zvaigznāja nostūrī. Jaunākajā ESO fotogrāfijā tas uzplaukst jaunā gaismā. Lai arī spokainais mākonis ir atrodas nostāk no spožajām Oriona zvaigznēm, to spēcīgais vējš un gaisma tomēr atstāj iespaidu uz miglāju, veidojot tā formu un aizsākot jaunu sauļu dzimšanu. ]]></description></item><item><title>Apslēptais ledus uz Marsa</title><link>http://www.starspace.lv/public/apsleptais_ledus_uz_marsa_06032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/apsleptais_ledus_uz_marsa_06032010.html</guid><pubDate>Sat, 06 Mar 2010 09:07:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ NASA orbitālā stacija Mars Reconnaissance Orbiter ir slavena ne tikai ar augstas izšķirtspējas kameru HiRISE, kas zemiešus apgādā ar sarkanās planētas attēliem, bet arī ar radaru, kas spēj ielūkoties zem Marsa virskārtas, atklājot ievērojamas ledus rezerves vidējos platuma grādos. ]]></description></item><item><title>Kriopulēšana</title><link>http://www.starspace.lv/public/kriopulesana_06032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kriopulesana_06032010.html</guid><pubDate>Sat, 06 Mar 2010 09:04:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Džeimsa Veba teleskops ir sasniedzis nākamo projekta etapu, kad tā pirmais primārā spoguļa segments veiksmīgi pārcieta kriopulēšanu, kas ir nepieciešama, lai sagatavotu teleskopu darbam kosmiskajā aukstumā. Aukstuma apstrādi jāveic arī atlikušajiem 18 segmentiem. ]]></description></item><item><title>Dārta Veidera galaktika</title><link>http://www.starspace.lv/public/darta_veidera_galaktika_05032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/darta_veidera_galaktika_05032010.html</guid><pubDate>Fri, 05 Mar 2010 09:09:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Galaktika NGC 936, kas atrodas aptuveni 50 miljons gaismas gadu attālumā, atgādina Twin Ion Engine (TIE) iznīcinātājus, kurus filmā "Zvaigžņu kari" izmantoja tumsas pavēlnieks, lords Dārts Veiders. ]]></description></item><item><title>Zinātnes simfonija</title><link>http://www.starspace.lv/public/zinatnes_simfonija_05032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/zinatnes_simfonija_05032010.html</guid><pubDate>Fri, 05 Mar 2010 09:04:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Zinātnes simfonija ir muzikāls projekts, kuru vada Džons Bosvells, lai zinātniskās zināšanas un filozofiju pasniegtu pasaulei muzikālā formā.  ]]></description></item><item><title>600 miljoni tonnu ūdens</title><link>http://www.starspace.lv/public/600_miljoni_tonnu_udens_05032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/600_miljoni_tonnu_udens_05032010.html</guid><pubDate>Fri, 05 Mar 2010 08:59:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Chandrayaan-1 jau sen vairs nelido virs Mēness jūrām, kalniem un krāteriem, bet Indijas zondes dati joprojām spēj sagādāt pārsteigumus. NASA Mini-SAR radars, kas atradās uz šīs zondes, palīdzēja atklāt&nbsp;aptuveni 40 nelielus krāterus, kas pildīti ar ūdens ledu. ]]></description></item><item><title>Gorilla nofotografēta uz Marsa</title><link>http://www.starspace.lv/public/gorilla_nofotografets_uz_marsa_05032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/gorilla_nofotografets_uz_marsa_05032010.html</guid><pubDate>Fri, 05 Mar 2010 08:51:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ "Tas noteikti ir kāds dzīvnieks," teica Naidžels Kūpers, kurš izpētījis tūkstošiem NASA Marsa visurgājēju fotogrāfiju. 43 gadus vecais vīrietis ir pārliecināts, ka uz sarkanās planētas ir dzīvība. ]]></description></item><item><title>Jauniešu astronomijas kluba sanāksme - 10.03.2010</title><link>http://www.starspace.lv/public/jak_04032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jak_04032010.html</guid><pubDate>Thu, 04 Mar 2010 10:09:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ja tu domā, ka astronomija ir piemērota tikai mācītiem vīriem ar sirmām galvām, tad tu maldies. Jauniešu astronomijas klubs aicina tevi uz kopēju pasēdēšanu. Šoreiz par parādībām atmosfērā. ]]></description></item><item><title>Sonifikācija</title><link>http://www.starspace.lv/public/sonifikacija_04032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/sonifikacija_04032010.html</guid><pubDate>Thu, 04 Mar 2010 09:11:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Sonifikācija ir datu pārveidošana skaņā. Viens no vislabāk pazīstamajiem sonifikācijas piemēriem ir Geigera skaitītājs, ierīce, kas mēra jonizējošo starojumu un ar tikšķēšanas intensitāti un biežumu pavēsta radiācijas līmeni. Mičiganas universitātes zinātnieki sonificējuši Saules vēju. ]]></description></item><item><title>Ledus kūst, bet Fēnikss klusē</title><link>http://www.starspace.lv/public/ledus_kust_bet_fenikss_kluse_04032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/ledus_kust_bet_fenikss_kluse_04032010.html</guid><pubDate>Thu, 04 Mar 2010 09:09:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ HiRISE kamera, kas atrodas uz Mars Reconnaissance Orbiter, ir nofotografējusi Marsa zondes Phoenix atrašanās vietu. Ledus kūst, bet stacionārā laboratorija turpina klusēt. ]]></description></item><item><title>Avatārs uz Mēness pēc 1000 dienām</title><link>http://www.starspace.lv/public/avatars_uz_meness_pec_1000_dienam_04032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/avatars_uz_meness_pec_1000_dienam_04032010.html</guid><pubDate>Thu, 04 Mar 2010 08:50:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ NASA varētu nogādāt humanoīdus uz Mēness 1000 dienu laikā. Šos avatārus-robotus vadītu zinātnieki, izmantojot īpašus apģērbus, kas ļautu tiem justies tā, it kā viņi paši atrastos uz Zemes pavadoņa. ]]></description></item><item><title>Jauniešiem iespēja piedalīties nometnē ASV Kosmosa un raķešu centrā [jaunākā informācija]</title><link>http://www.starspace.lv/public/jauniesiem_iespeja_piedalities_nometne_asv_kosmosa_un_rakesu_centra_03032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jauniesiem_iespeja_piedalities_nometne_asv_kosmosa_un_rakesu_centra_03032010.html</guid><pubDate>Wed, 03 Mar 2010 11:40:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Pateicoties Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvai, šogad pirmo reizi divi 15 -18 gadus veci Latvijas jaunieši (1 meitene un 1 puisis) no 23. līdz 31.jūlijam varēs piedalīties starptautiskā nometnē ASV Kosmosa un raķešu centrā, Alabamā (U.S. Space &amp; Rocket Center, Huntsville, Alabama). ]]></description></item><item><title>Jauna tipa maiņzvaigznes</title><link>http://www.starspace.lv/public/jauna_tipa_mainzvaigznes_03032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jauna_tipa_mainzvaigznes_03032010.html</guid><pubDate>Wed, 03 Mar 2010 08:50:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Mūsdienu astronomijā atklājumus nereti paveic, izpētot jaunas vietas un tālus Visuma nostūrus, izmantojot teleskopus un instrumentus, kuri ļauj palūkoties tālāk un saskatīt labāk. Bet dažreiz kaut ko jaunu atklāt var, izmantojot modernas tehnoloģijas, lai labāk izpētītu senākus datus. ]]></description></item><item><title>Meteorītu izpēte ar bisi</title><link>http://www.starspace.lv/public/meteoritu_izpete_ar_bisi_03032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/meteoritu_izpete_ar_bisi_03032010.html</guid><pubDate>Wed, 03 Mar 2010 08:47:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Aminoskābes, kas atrastas neskaitāmos meteorītos, liek domāt, ka dzīvībai svarīgās vielas no kosmosa ir atnestas tieši ar šiem akmeņiem. Vai organiskās molekulas spēja izdzīvot sadursmē? Lai to noskaidrotu, zinātnieki nolēma apšaudīt meteorītus. ]]></description></item><item><title>Mēneša debesis : marts</title><link>http://www.starspace.lv/public/menesa_debesis_marts_03032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/menesa_debesis_marts_03032010.html</guid><pubDate>Wed, 03 Mar 2010 08:46:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Nudien, arī februāris nepievīla ziemas prieku mīļotājus. Daļa pat ir sākusi kurnēt, ka ziema ir krietni vien pārsniegusi savas pilnvaras. Debesu vērotājus gan februāris nepriecēja ar pārāk skaidru un novērojumiem derīgu laiku. Sinoptiķi sola, ka arī martā ziema vēl netaisās pamest Latviju. Vai arī debesis būs tikpat nelietojamas, lai pavērotu spožo Venēru un gredzenoto Saturnu? ]]></description></item><item><title>Diena tika saīsināta</title><link>http://www.starspace.lv/public/diena_tika_saisinata_02032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/diena_tika_saisinata_02032010.html</guid><pubDate>Tue, 02 Mar 2010 12:46:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 8,8 baļļu spēcīgā zemestrīce, kas 27. februārī satricināja Čīli, iespējams, ir saīsinājusi Zemes dienu par 1,26 mikrosekundēm. ]]></description></item><item><title>Roberts Makkols (1919-2010)</title><link>http://www.starspace.lv/public/roberts_makkols_1919-2010_02032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/roberts_makkols_1919-2010_02032010.html</guid><pubDate>Tue, 02 Mar 2010 09:09:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010. gada 26. februārī 90 gadu vecumā ar sirdstrieku mira mākslinieks Roberts Makkols, kas savos darbos iemūžinājis kosmosa izpētes vēsturi, tagadni un nākotni. Pastmarkas, NASA misiju emblēmas, muzeju sienas un gleznas atgādinās par šī vīra nenogurdināmo darba sparu. ]]></description></item><item><title>Noteikts komētas Wild 2 sastāva vecums</title><link>http://www.starspace.lv/public/noteikts_kometas_wild2_sastava_vecums_02032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/noteikts_kometas_wild2_sastava_vecums_02032010.html</guid><pubDate>Tue, 02 Mar 2010 09:08:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Tiek uzskatīts, ka komētas ir vecākie un primitīvākie objekti Saules sistēmā. Wild 2 komētas sastāva izpēte liecina, ka materiāls no Saules sistēmas iekšējiem reģioniem pārvietojās uz komētu veidošanās apgabalu vismaz 1,7 miljonus gadus pēc vecāko Saules sistēmas cieto objektu izveides. ]]></description></item><item><title>Iznīcībai nolemtā planēta</title><link>http://www.starspace.lv/public/iznicibai_nolemta_planeta_02032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/iznicibai_nolemta_planeta_02032010.html</guid><pubDate>Tue, 02 Mar 2010 08:39:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Starptautiska astrofiziķu grupa noskaidrojusi, ka masīvu planētu, kura atrodas ārpus Saules sistēmas, iznīcina zvaigzne, ap kuru tā riņķo. Šis atklājums ne tikai izskaidro planētas milzīgo masu un to, kas notiek ar planētu, bet tā ir unikāla iespēja vērot kā planēta izdzīvo savas dzīves pēdējo posmu. ]]></description></item><item><title>Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē</title><link>http://www.starspace.lv/public/saules_pulksteni_udens_un_maksla_arvide_01032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/saules_pulksteni_udens_un_maksla_arvide_01032010.html</guid><pubDate>Mon, 01 Mar 2010 15:59:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010.gada 26. martā Jelgavā, &nbsp;LLU Lauku inženieru fakultātes konferenču zālē Akadēmijas ielā Nr. 19 notiks seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”. ]]></description></item><item><title>Cik zvaigznes tu redzi?</title><link>http://www.starspace.lv/public/cik_zvaigznes_tu_redzi_01032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/cik_zvaigznes_tu_redzi_01032010.html</guid><pubDate>Mon, 01 Mar 2010 12:29:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ir pienākusi kārta ikgadējai zvaigžņu vērošanas kampaņai - GLOBE at Night 2010. Tā noritēs no 3. līdz 16. martam. Cilvēki visā pasaulē vēros&nbsp;Oriona zvaigznāju un reģistrēs cik tumšas ir debesis novērošanas vietā. Aicinām pievienoties arī jūs! ]]></description></item>
</channel></rss>