<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"><channel><title>Starspace.lv</title><link>http://www.starspace.lv/</link><description>Starspace.lv - viss par un ap astronomiju un saistitam temam latviesu valoda</description><lastBuildDate>Fri, 3 Sep 2010 10:55:00 +0200</lastBuildDate><language>lv</language><atom:link href="http://www.starspace.lv/public/starspace_feed.xml" rel="self" type="application/rss+xml" />
<item><title>Planētu putekļi konstatēti ap dubultzvaigznēm</title><link>http://www.starspace.lv/public/planetu_putekli_konstateti_ap_dubultzvaigznem_02092010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/planetu_putekli_konstateti_ap_dubultzvaigznem_02092010.html</guid><pubDate>Thu, 02 Sep 2010 09:00:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ciešas dubultzvaigžņu sistēmas varētu nebūt labākās vietas, kur rasties un attīstīties dzīvībai. Par to liecina NASA Spitzer teleskopa dati, kuros redzams, ka ap šādām sistēmām atrodas pāsteidzoši daudz putekļu. No kurienes tie varētu būt radušies? ]]></description></item><item><title>Balsojums: fotokonkurss 2010</title><link>http://www.starspace.lv/public/fotokonkurs_balsojums_01092010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/fotokonkurs_balsojums_01092010.html</guid><pubDate>Thu, 02 Sep 2010 00:01:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010. gada fotokonkursa darbu pieteikšanas termiņš ir noslēdzies.&nbsp;Mēs priecājamies&nbsp;par jūsu aktivitāti, drosmi un lieliskajiem darbiem.&nbsp;Balsošana ir&nbsp;sākusies un šī gada fotokonkursa četru kategoriju uzvarētāju liktenis ir jūsu rokās! ]]></description></item><item><title>Mataiva atols</title><link>http://www.starspace.lv/public/mataiva_atols_01092010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/mataiva_atols_01092010.html</guid><pubDate>Wed, 01 Sep 2010 09:03:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Tuamotu arhipelāgs ir daļa no Franču Polinēzijas. Tajā ietilpstošās salas veido vienu no lielākajām atolu virknēm pasaulē. Šajā fotogrāfijā, kura fotografēta no Starptautiskās kosmiskās stacijas, redzams Mataiva atols, kas atrodas vistālāk uz rietumiem. ]]></description></item><item><title>Indija atkal dosies uz Mēnesi</title><link>http://www.starspace.lv/public/indija_atkal_dosies_uz_menesi_01092010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/indija_atkal_dosies_uz_menesi_01092010.html</guid><pubDate>Wed, 01 Sep 2010 08:58:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Indijas Kosmosa izpētes organizācijas (ISRO) Nacionālā ekspertu komiteja ir apstiprinājusi instrumentus, kādi tiks&nbsp;izmantoti Mēness izpētei Chandrayaan-2 misijas ietvaros. ]]></description></item><item><title>NASA un ATK veiksmīgi izmēģina piecu segmentu cietās degvielas raķetes dzinēju</title><link>http://www.starspace.lv/public/nasa_un_atk_veiksmigi_izmegina_piecu_segmentu_cietas_degvielas_raketes_dzineju_01092010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/nasa_un_atk_veiksmigi_izmegina_piecu_segmentu_cietas_degvielas_raketes_dzineju_01092010.html</guid><pubDate>Wed, 01 Sep 2010 08:47:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Spēcīga rēkoņa un uguns pavadīja NASA un ATK Aerospace Systems lielākās un jaudīgākās nesējraķetes dzinēja pārbaudi. Ar&nbsp;to nākotnē varētu aprīkot samagsvara nesējraķetes. ]]></description></item><item><title>Saule un radioaktīvie elementi uz Zemes</title><link>http://www.starspace.lv/public/saule_un_radioaktivie_elementi_uz_zemes_31082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/saule_un_radioaktivie_elementi_uz_zemes_31082010.html</guid><pubDate>Wed, 01 Sep 2010 08:41:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Zinātnieki pavisam negaidīti atklāja neparastu saistību starp uzliesmojumiem uz Saules un Zemes radioaktīvo elementu uzvedību. Iespējams, ka šis atradums ļaus veiksmīgāk aizsargāt astronautus kosmosā. ]]></description></item><item><title>Abell 1758 - galaktiku kopu sadursme</title><link>http://www.starspace.lv/public/abell1758_galaktiku_kopu_sadursme_01092010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/abell1758_galaktiku_kopu_sadursme_01092010.html</guid><pubDate>Wed, 01 Sep 2010 08:34:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Attēlā, kas veidots no vairāku teleskopu datiem, redzama galaktiku kopa Abell 1758, kas atrodas 3,2 miljardu gaismas gadu attālumā Medību suņu zvaigznājā. ]]></description></item><item><title>Daniēla un Ērls dodas uz Ameriku</title><link>http://www.starspace.lv/public/daniela_un_erls_dodas_uz_ameriku_01092010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/daniela_un_erls_dodas_uz_ameriku_01092010.html</guid><pubDate>Wed, 01 Sep 2010 07:39:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Daniēla un Ērls griežas virs Atlantijas okeāna. NASA mākslīgajam pavadonim Terra ir izdevies iemūžināt abas viesuļvētras vienā fotogrāfijā. ]]></description></item><item><title>Starptautiskā Mēness vērotāju nakts</title><link>http://www.starspace.lv/public/starptautiska_meness_verotaju_nakts_31082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/starptautiska_meness_verotaju_nakts_31082010.html</guid><pubDate>Tue, 31 Aug 2010 10:19:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010. gada 18. septembrī cilvēki visā pasaulē pulcēsies, lai piedalītos pirmās Starptautiskās Mēness novērotāju nakts pasākumos. Rīkotāju mērķis ir atgādināt cilvēkiem par Zemei tuvo kaimiņu un tā izpēti. Arī StarSpace aicina jūs pievērsties Mēnesim. ]]></description></item><item><title>Apokalipse filmās un grāmatās</title><link>http://www.starspace.lv/public/apokalipse_filmas_un_gramatas_31082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/apokalipse_filmas_un_gramatas_31082010.html</guid><pubDate>Tue, 31 Aug 2010 09:09:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Viss, kas ir reiz sācies, reiz arī beigsies. Tas ir skaidrs. Tomēr cilvēkiem.patīk tīksmināties par nenovēršamo un briesmīgo. Žurnāla Scientific Amerikan septembra numurs ir veltīts dažādiem pasaules gala scenārijiem un ar to saistītām tēmām. Viena no tādām ir pasaules galu atainojums dažādās filmās un grāmatās. ]]></description></item><item><title>Kad galaktikas saduras</title><link>http://www.starspace.lv/public/kad_galaktikas_saduras_31082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kad_galaktikas_saduras_31082010.html</guid><pubDate>Tue, 31 Aug 2010 09:04:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Astronomi uzskata, ka viņiem ir izdevies atklāt, kā radušies pirmie supermasīvie melnie caurumi Visumā, tādejāji aizpildot vēl vienu balto plankumu Visuma attīstības vēsturē. ]]></description></item><item><title>Marss tik liels kā Mēness?</title><link>http://www.starspace.lv/public/marss_tik_liels_ka_meness_31082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/marss_tik_liels_ka_meness_31082010.html</guid><pubDate>Tue, 31 Aug 2010 08:49:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Sarkanā planēta būs fantastiska! Šajā un nākamajā mēnesī Zeme pietuvosies Marsam neiedomājami tuvu. Nākamā reize, kad Marss Zemei atradīsies tik tuvu būs tikai 2287. gadā. Marss būs spožākais objekts debesīs. Marss izskatīsies kā pilns Mēness ar neapbruņotu aci. Paziņojiet to ikvienam, jo tas ir jāredz katram! ]]></description></item><item><title>Arp 271</title><link>http://www.starspace.lv/public/arp271_31082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/arp271_31082010.html</guid><pubDate>Tue, 31 Aug 2010 08:31:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ NGC 5426 un NGC 5427 ir divas līdzīga izmēra spirālveida galaktikas, kuras savstarpēji mijiedarbojas. Nav&nbsp;zināms vai tās sadursies un apvienosies, bet to mežonīgās dejas sekas jau ir redzamas. ]]></description></item><item><title>Alfa magnētiskais spektrometrs ierodas Kenedija kosmodromā</title><link>http://www.starspace.lv/public/alfa_magnetiskais_spektrometrs_ierodas_kenedija_kosmodroma_30082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/alfa_magnetiskais_spektrometrs_ierodas_kenedija_kosmodroma_30082010.html</guid><pubDate>Mon, 30 Aug 2010 08:59:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Viens no sarežģītākajiem zinātniskajiem instrumentiem, kādi jebkad ir darbojušies kosmosā, ir ieradies Kenedija kosmosa centrā Floridā. Alfa magnētiskais spektrometrs (AMS-02) 2011. gada februārī dosies uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). ]]></description></item><item><title>Orcus Patera</title><link>http://www.starspace.lv/public/orcus_patera_30082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/orcus_patera_30082010.html</guid><pubDate>Mon, 30 Aug 2010 08:53:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Orcus Patera ir noslēpumains, elipsveida&nbsp;padziļinājums netālu no Marsa ekvatora planētas austrumu puslodē. Šī "orka pēda" atrodas&nbsp;starp Elysium Mons un Olympus Mons. ]]></description></item><item><title>Asteroīdu dalīšanās</title><link>http://www.starspace.lv/public/asteroidu_dalisanas_30082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/asteroidu_dalisanas_30082010.html</guid><pubDate>Mon, 30 Aug 2010 08:52:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Parasti cilvēki iedomājas asteroīdus kā milzīgus klints bluķus, kuri riņķo apkārt Saulei. Tomēr šie objekti nav tik vienmuļi. Tie griežas, saduras un vienkārši sadalās. ]]></description></item><item><title>Copnhagen Suborbitals ir atraduši brīvprātīgo!</title><link>http://www.starspace.lv/public/copnhagen_suborbitals_ir_atradusi_brivpratigo_30082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/copnhagen_suborbitals_ir_atradusi_brivpratigo_30082010.html</guid><pubDate>Mon, 30 Aug 2010 08:18:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2009. gadā kompānija Copenhagen Suborbitals veica HATV nesējraķetes dzinēja izmēģinājumus un meklēja brīvprātīgo manekenu, kurš gribēti lidot kosmosā. Nu jau uzņēmīgie eiropieši ne tikai ir sameklējuši kosmonautu, bet gatavojas pirmajam raķetes startam. ]]></description></item><item><title>Astronauti, kas atklātā kosmosā pavadīja 553 dienas</title><link>http://www.starspace.lv/public/astronauti_kas_atklata_kosmosa_pavadija_553_dienas_29082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/astronauti_kas_atklata_kosmosa_pavadija_553_dienas_29082010.html</guid><pubDate>Sun, 29 Aug 2010 09:14:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Neliels Lielbritānijas ciematiņš, kura galvenā nodarbošanās nozare ir zvejošana, nosūtīja kosmosā astronautus. Starptautiskās kosmiskās stacijas pastāvīgie iemītnieki ciemiņus izlika "aiz borta", kur tie atklātā kosmosā pavadīja 553 dienas. Dīvaini, bet tie izdzīvoja. ]]></description></item><item><title>Gredzens ar mežģīnēm</title><link>http://www.starspace.lv/public/gredzens_ar_mezginem_29082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/gredzens_ar_mezginem_29082010.html</guid><pubDate>Sun, 29 Aug 2010 08:24:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ M57 ir Gredzena miglājs, kas atrodas Liras zvaigznājā. Teleskopā vai fotogrāfijās ar īsu ekspozīciju ir redzama tipiskā gredzena forma. Attēlā, kas iegūts ar 2,5 metru Īzaka Ņūtona teleskopu un vairākiem filtriem,&nbsp;saskatāma daudz detalizētāka miglāja uzbūve. ]]></description></item><item><title>Keplers atklāj divas planētas, kuras riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni</title><link>http://www.starspace.lv/public/keplers_atklaj_divas_planetas_kuras_rinko_ap_saulei_lidzigu_zvaigzni_29082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/keplers_atklaj_divas_planetas_kuras_rinko_ap_saulei_lidzigu_zvaigzni_29082010.html</guid><pubDate>Sun, 29 Aug 2010 08:23:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ NASA Keeplera teleskopa misijas zinātnieku grupa ir apstiprinājusi pirmās planētu sistēmas atklājumu. Tajā ap Saulei līdzīgu zvaigzni riņķo vismaz divas planētas. ]]></description></item><item><title>Rozetes miglājs no WISE</title><link>http://www.starspace.lv/public/rozetes_miglajs_no_wise_28082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/rozetes_miglajs_no_wise_28082010.html</guid><pubDate>Sat, 28 Aug 2010 09:10:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Jaunākajā NASA Plaša lauka infrasarkano staru spektra teleskopa WISE fotogrāfijā redzams Rozetes miglājs Vienradža zvaigznājā. ]]></description></item><item><title>Kā nosvērt Saturnu ar visiem pavadoņiem un gredzeniem</title><link>http://www.starspace.lv/public/ka_nosvert_saturnu_ar_visiem_pavadoniem_un_gredzeniem_28082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/ka_nosvert_saturnu_ar_visiem_pavadoniem_un_gredzeniem_28082010.html</guid><pubDate>Sat, 28 Aug 2010 08:46:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kā jūs nosvērtu Saturnu ar visiem gredzeniem un pavadoņiem? Skaidrs, ka šeit nederētu pat vislielākie svari, kādi vien atrodami uz Zemes. Ne mazāk grūti būtu nosvērt milzeni Jupiteru ar tā daudzajiem pavadoņiem. Starptautiskai zinātnieku grupai Deivida Čempiona no Maksa Planka Radioastronomijas institūta vadībā ir izdevies atrast jaunu un ļoti precīzu svēršanas metodi. ]]></description></item><item><title>NASA izstrādā Autonomās nosēšanās un briesmu izvairīšanās sistēmu</title><link>http://www.starspace.lv/public/nasa_izstrada_autonomas_nosesanas_un_briesmu_izvairisanas_sistemu_28082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/nasa_izstrada_autonomas_nosesanas_un_briesmu_izvairisanas_sistemu_28082010.html</guid><pubDate>Sat, 28 Aug 2010 08:40:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P>NASA&nbsp;turpina izstrādāt tehnoloģijas, kuras ļaus nosēšanās ierīcēm automātiski analizēt virsmu, konstatēt iespējamos šķēršļus un veikt nepieciešamās korekcijas. Tas ir īpaši svarīgs priekšnoteikums nākotnē iecerētajām misijām, kur kosmosa kuģim vajadzēs nolaisties netālu no specifiskiem resursiem, kas varētu atrasties bīstamā vietā.</P> ]]></description></item><item><title>Saturna tumšajā pusē</title><link>http://www.starspace.lv/public/saturna_tumsaja_puse_28082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/saturna_tumsaja_puse_28082010.html</guid><pubDate>Sat, 28 Aug 2010 08:14:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Aiz planētas nakts puses redzams Saturna pavadonis Encelads, kura dienvidpola apkaimē&nbsp;izverd ledus geizeri. ]]></description></item><item><title>Kosmiskais supervulkāns</title><link>http://www.starspace.lv/public/kosmiskais_supervulkans_27082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kosmiskais_supervulkans_27082010.html</guid><pubDate>Fri, 27 Aug 2010 09:01:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Čandras rentgenstaru observatorijas un Ļoti lielā masīva datos redzams masīvās galaktikas M87 "supervulkāns", kurš izverd gāzu mutuļus. To darbina galaktikas centrā mājojošais supermasīvais melnais caurums, tādejādi neļaujot veidoties simtiem miljoniem jaunu zvaigžņu. ]]></description></item><item><title>Lielā Lāča observatorijas spoguļa pirmā gaisma</title><link>http://www.starspace.lv/public/liela_laca_observatorijas_spogula_pirma_gaisma_27082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/liela_laca_observatorijas_spogula_pirma_gaisma_27082010.html</guid><pubDate>Fri, 27 Aug 2010 08:47:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūta profesors Filips Gūde un Lielā Lāča Saules observatorijas (BBSO) komanda ir ieguvuši "pirmo gaismu", izmantojot deformējamo spoguli. ]]></description></item><item><title>Sena galaktiku kopa aktīvi ražo zvaigznes</title><link>http://www.starspace.lv/public/sena_galaktiku_kopa_joprojam_razo_zvaigznes_27082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/sena_galaktiku_kopa_joprojam_razo_zvaigznes_27082010.html</guid><pubDate>Fri, 27 Aug 2010 08:47:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Novērojot vienu no senākajām un tālākajām galaktiku kopām ar NASA Spitzer teleskopu, starptautiska zinātnieku komanda doktores Kimas-Vī Tranas vadībā atklāja, ka daļā no šīm senajām galaktikām notiek aktīva zvaigžņu veidošanās. ]]></description></item><item><title>Lai tu nejustos vientuļi...</title><link>http://www.starspace.lv/public/lai_tu_nejustos_vientuli_27082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lai_tu_nejustos_vientuli_27082010.html</guid><pubDate>Fri, 27 Aug 2010 08:12:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Skatoties uz slaveno Zemes fotogrāfiju, kas uzņemta no Mēness, šķiet, ka mūsu planēta ir visai vientuļa melnajā Visumā. Dažreiz tai garām aizlido kāda komēta, kāds asteroīds. Vienīgie sabiedrotie ir pašu taisītie pavadoņi. Noskatoties video, kas ievietots šajā ziņā, jūs jutīsīties atvieglots. Nav pamata justies vientuļiem. ]]></description></item><item><title>Brilles astronautiem</title><link>http://www.starspace.lv/public/brilles_astronautiem_26082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/brilles_astronautiem_26082010.html</guid><pubDate>Thu, 26 Aug 2010 08:59:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vecums nenāk viens.&nbsp;Bieži to pavada vecuma tālredzība, kad cilvēka acs lēca zaudē savu elastību un spēju labi fokusēties uz tuviem objektiem. Nu un tad ieviešas "lasīšanas brilles" vai bifokālās, ja agrāk jau nesājāt brilles. Arī astronauti ir tikai cilvēki, un daļa no viņiem jau ir sasnieguši&nbsp;cienījamu vecumu. ]]></description></item><item><title>Paranālas zvaigžņu ceļi</title><link>http://www.starspace.lv/public/paranalas_zvaigznu_celi_26082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/paranalas_zvaigznu_celi_26082010.html</guid><pubDate>Thu, 26 Aug 2010 08:40:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ja jūs nakti pavadītu pie ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT), tad pamanītu, ka zvaigznes it kā griežas ap debesu dienvidpolu. Debesis virs Paranālas nodrošina lieliskus apstākļus astronomiskajiem novērojumiem. ]]></description></item><item><title>Kādēļ mākslīgajiem pavadoņiem vajadzīga sāls</title><link>http://www.starspace.lv/public/kadel_maksligajiem_pavadoniem_vajadziga_sals_26082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kadel_maksligajiem_pavadoniem_vajadziga_sals_26082010.html</guid><pubDate>Thu, 26 Aug 2010 08:23:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Desmit mēnešus gadā Tuza ezers Turcijas dienvidos (Tuz Gölü) izskatās tāds pats kā daudzi citi ezeri. Jūlijā un augustā tas kļūst spožs, balts un tīrs. Šāda virsma ir ideāla Zemi novērojošo pavadoņu kalibrēšanai. ]]></description></item><item><title>Omega Centauri no WISE</title><link>http://www.starspace.lv/public/omega_centauri_no_wise_25082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/omega_centauri_no_wise_25082010.html</guid><pubDate>Wed, 25 Aug 2010 09:05:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ NASA Plaša lauka infrasarkano staru diapazona teleskopa WISE attēlā&nbsp;redzams viens no populārākajiem vaļasprieka astronomu objektiem - Omega Centauri. ]]></description></item><item><title>Atklāts aptumsuma pulsārs</title><link>http://www.starspace.lv/public/atklats_aptumsuma_pulsars_25082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/atklats_aptumsuma_pulsars_25082010.html</guid><pubDate>Wed, 25 Aug 2010 08:34:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Izmantojot NASA zondi RXTE, astronomiem ir izdevies atklāt pirmo ātro rentgenstaru pulsāru, kuru regulāri aptumšo otra sistēmas zvaigzne. Turpmākie šīs sistēmas novērojumi varētu palīdzēt izpētīt vienu no visblīvākajiem objektiem Visumā, kā arī pārbaudīt Einšteina relativitātes teoriju. ]]></description></item><item><title>Saules sistēmas māsa</title><link>http://www.starspace.lv/public/saules_sistemas_masa_26082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/saules_sistemas_masa_26082010.html</guid><pubDate>Wed, 25 Aug 2010 08:24:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Izmantojot ESO HARPS instrumentu, astronomiem ir izdevies atklāt vismaz piecu planētu sistēmu, kuras centrā atrodas Saulei līdzīga zvaigzne HD 10180. Iespējams, ka šajā sistēmā atrodas vēl divas planētas, vienai no kurām būtu vismazākā masa, kādu līdz šim izdevies atklāt. ]]></description></item><item><title>Ūdens attīrīšanas iekārtās izmantos raķešu dzinēju tehnoloģijas</title><link>http://www.starspace.lv/public/udens_attirisanas_iekartas_izmantos_rakesu_dzineju_24082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/udens_attirisanas_iekartas_izmantos_rakesu_dzineju_24082010.html</guid><pubDate>Tue, 24 Aug 2010 08:43:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Nav īpaši viegli iztēloties, kā ūdens attīrīšanā varētu pielietot raķešu dzinēju tehnoloģijas, jo tās&nbsp;nav videi draudzīgas. Tomēr aeronautikas un astronautikas profesors Braiens Kentvels no Stenfordas universitātes ir radījis tehnoloģiju, kuru varētu izmantot ūdens attīrīšanas iekārtās. ]]></description></item><item><title>Petermana ledāja aisbergs turpina peldēt</title><link>http://www.starspace.lv/public/petermana_ledaja_aisbergs_turpina_peldet_24082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/petermana_ledaja_aisbergs_turpina_peldet_24082010.html</guid><pubDate>Tue, 24 Aug 2010 08:40:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ledus sala, kura 2010. gada 5. augustā atšķēlās no Petermana ledāja Grenlandē, turpina lēnām virzīties tālāk pa fjordu. Augstas izšķirtspējas attēlā, kas 16. augustā fotografēts ar ALI kameru, kura atrodas uz NASA mākslīgā pavadoņa EO-1,&nbsp;redzams milzīgais aisbergs. ]]></description></item><item><title>Inflatons</title><link>http://www.starspace.lv/public/inflatons_24082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/inflatons_24082010.html</guid><pubDate>Tue, 24 Aug 2010 08:31:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Teorētiskajai inflatona daļiņai tiek piedēvēta liela loma Visuma radīšanas procesā. Zinātnieki uzskata, ka supersimetrijas teorija varētu palīdzēt noskaidrot, vai šī daļiņa tiešām eksistēja un vai tā nodrošināja Visuma sākotnējo izplešanos jeb inflāciju. ]]></description></item><item><title>Veikta SKS orbītas korekcija</title><link>http://www.starspace.lv/public/veikta_sks_orbitas_korekcija_23082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/veikta_sks_orbitas_korekcija_23082010.html</guid><pubDate>Mon, 23 Aug 2010 09:14:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kā ziņo Krievijas kosmisko lidojumu vadības centrs, 2010. gada 16. augustā veiksmīgi tika veikta Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS)&nbsp;orbītas korekcija. ]]></description></item><item><title>iPhone 4 un Mēness</title><link>http://www.starspace.lv/public/iphone4_un_meness_23082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/iphone4_un_meness_23082010.html</guid><pubDate>Mon, 23 Aug 2010 08:48:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Šoreiz nestāstīsim par aplikācijām, kuras var uzinstalēt uz jūsu iPhone 4, lai pētītu Mēnesi. Mūsu redzeslokā ir nonākusi interesanta fotogrāfija, kurā redzams, ko var panākt ar iPhone 4. ]]></description></item><item><title>Skaitļu, līkņu un otas meistari</title><link>http://www.starspace.lv/public/skaitlu_liknu_un_otas_meistari_23082010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/skaitlu_liknu_un_otas_meistari_23082010.html</guid><pubDate>Mon, 23 Aug 2010 08:39:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kalifornijas tehnoloģiju institūta teritorijā kādā birojā Roberts Hārts un Tims Pīls "taisa mākslu no zinātnes". Viņu darbarīki ir Photoshop, Illustrator, After Effects un citas programmas. Viņu uzdevums ir pārvērst&nbsp;Spitzera teleskopa sarežģītos datus skaistos un saprotamos attēlos. Viņu uzdevums ir unikāls: uzzīmēt to, ko cilvēka acs nekad nav redzējusi. ]]></description></item>
</channel></rss>