<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"><channel><title>Starspace.lv</title><link>http://www.starspace.lv/</link><description>Starspace.lv - viss par un ap astronomiju un saistitam temam latviesu valoda</description><lastBuildDate>Sat, 20 Mar 2010 2:55:00 +0200</lastBuildDate><language>lv</language><atom:link href="http://www.starspace.lv/public/starspace_feed.xml" rel="self" type="application/rss+xml" />
<item><title>Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē [papildināts]</title><link>http://www.starspace.lv/public/saules_pulksteni_udens_un_maksla_arvide_01032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/saules_pulksteni_udens_un_maksla_arvide_01032010.html</guid><pubDate>Fri, 19 Mar 2010 15:59:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010.gada 26. martā Jelgavā, &nbsp;LLU Lauku inženieru fakultātes konferenču zālē Akadēmijas ielā Nr. 19 notiks seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”. ]]></description></item><item><title>Hjūstona</title><link>http://www.starspace.lv/public/hjustona_19032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/hjustona_19032010.html</guid><pubDate>Fri, 19 Mar 2010 13:18:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Attēlā, kuru fotografējis 22. ekspedīcijas astronauts no Starptautiskās kosmiskās stacijas, redzama ASV pilsēta Hjūstona, kas tiek dēvēta par "pasaules enerģijas galvaspilsētu", jo tur ir milzīgi naftas un citu enerģijas resursu industrijas pārstrādes centri. ]]></description></item><item><title>Kosmiskā roze</title><link>http://www.starspace.lv/public/kosmiska_roze_19032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kosmiska_roze_19032010.html</guid><pubDate>Fri, 19 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Jaunākajā WISE teleskopa attēlā redzams kosmisks rožu pumpurs, kurā plaukst jaunas zvaigznes. Šīs zvaigznes veido zvaigžņu kopu Berkeley 59 un attēlā redzamas pa labi no centra.&nbsp;Zvaigznes, kuras ir tikai dažus miljonus gadu vecas,&nbsp;palēnām atbrīvojas no putekļu mākoņa, kurā tās piedzimušas. ]]></description></item><item><title>Laika kapsula 1999 RQ36</title><link>http://www.starspace.lv/public/laika_kapsula_1999_rq36_19032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/laika_kapsula_1999_rq36_19032010.html</guid><pubDate>Fri, 19 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Laika kapsula 1999 RQ36 ir asteroīds, kura diametrs ir aptuveni 600 metri. Šis akmens bluķis varētu mums pastāstīt par to, kā veidojās Saules sistēma un, iespējams, kā radās dzīvība. Un ne tikai... Asteroīds 1999 RQ36 varētu ietriekties Zemē. ]]></description></item><item><title>Nāvējošo elektronu recepte</title><link>http://www.starspace.lv/public/navejoso_elektronu_recepte_19032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/navejoso_elektronu_recepte_19032010.html</guid><pubDate>Fri, 19 Mar 2010 08:37:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ņemam sauju elektronus, kuriem piešķirts liels ātrums, un novietojam orbītā ap Zemi. Tad trāpam tiem ar Saules vētras triecinvilni. Jūsu rīcībā ir nāvējoši elektroni! Šo recepti jums piedāvā Eiropas kosmosa aģentūras Cluster misija. ]]></description></item><item><title>Mars 3 meklējumos</title><link>http://www.starspace.lv/public/mars-3_meklejumos_18032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/mars-3_meklejumos_18032010.html</guid><pubDate>Thu, 18 Mar 2010 16:31:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ar Nelabojams laipnu atļauju publicējam šo fotogrāfiju, kurā redzami objekti, kas potenciāli varētu būt zondes&nbsp;Mars 3 nolaišanās modulis. ]]></description></item><item><title>Soyuz nolaidies</title><link>http://www.starspace.lv/public/soyuz_nolaidies_18032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/soyuz_nolaidies_18032010.html</guid><pubDate>Thu, 18 Mar 2010 15:29:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kazahstānā nolaidies Soyuz, ar kuru uz Zemes atgriezās 22. ekspedīcijas astronauti - komandieris Džefs Viljams un lidojuma inženieris Maksims Surajevs. Foto tieši no notikumu epicentra. ]]></description></item><item><title>Jupitera kvēlojošais plankums</title><link>http://www.starspace.lv/public/jupitera_kvelojosais_plankums_18032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jupitera_kvelojosais_plankums_18032010.html</guid><pubDate>Thu, 18 Mar 2010 09:19:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT) un citus jaudīgus teleskopus, zinātniekiem ir izdevies ielūkoties Saules sistēmas lielākās vētras dzīlēs, atklājot karstākus un aukstākus gāzes virpuļus, kādi agrāk nebija redzēti Jupitera Sarkanajā plankumā. ]]></description></item><item><title>Sorbets Titāna gaumē</title><link>http://www.starspace.lv/public/sorbets_titana_gaume_18032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/sorbets_titana_gaume_18032010.html</guid><pubDate>Thu, 18 Mar 2010 09:02:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Saturna lielākais pavadonis Titāns sastāv no ledus un cietajiem iežiem. Izmantojot NASA zondes Cassini datus, zinātnieki ir izskaitļojuši, ka Titāna iekšējo daļu veido ledus sorbets sajaukts ar cieto iežu gabaliem. Tikai ārējie 500 kilometri ir praktiski tīrs ledus. ]]></description></item><item><title>Asteroīds-terminātors</title><link>http://www.starspace.lv/public/asteroids-terminators_18032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/asteroids-terminators_18032010.html</guid><pubDate>Thu, 18 Mar 2010 08:55:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vai atcerieties pašreģenerējošos robotus, kādi bija sastopami dažās "Terminātora" filmās? Izrādās, ka kosmosā ir sastopami to līdzinieki - asteroīdi, kas spēj ātri atjaunoties pēc kodolsprādziena. ]]></description></item><item><title>Oranžais punduris satiksies ar Sauli</title><link>http://www.starspace.lv/public/oranzais_punduris_satiksies_ar_sauli_18032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/oranzais_punduris_satiksies_ar_sauli_18032010.html</guid><pubDate>Thu, 18 Mar 2010 08:49:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Saules sistēmas apkaimē atrodas tūkstošiem zvaigžņu. Ne visām ir zināms virziens, kurp tās dodas. Zvaigznes Gliese 710 mērķis ir zināms. Pastāv 86% iespējamība, ka oranžais punduris Gliese 710 ielidos Saules sistēmā. ]]></description></item><item><title>Lunakhod 1 un Luna 17 atrasti!</title><link>http://www.starspace.lv/public/lunakhod_1_un_luna_17_atrasti_18032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lunakhod_1_un_luna_17_atrasti_18032010.html</guid><pubDate>Thu, 18 Mar 2010 00:09:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vakar <A href="/public/atradies_lunahods_2_17032010.html" target=_self>atradās Ričarda Geriota auto Lunakhod 2</A>, šodien pienāca kārta Lunakhod 1 un Luna 17. Izcilās NASA zondes Lunar Reconnaissance Orbiter fotogrāfijas ļauj saskatīt un pārliecināties par Mēness izpētes vēsturi. ]]></description></item><item><title>Kongo gredzens</title><link>http://www.starspace.lv/public/kongo_gredzens_17032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kongo_gredzens_17032010.html</guid><pubDate>Wed, 17 Mar 2010 09:05:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Mežu izciršana Centrālāfrikā ir atklājusi milzu gredzenveida struktūru, kas varētu būt meteorīta krāteris. 36-46 kilometrus lielais veidojums, kas atrodas Kongo demokrātiskajā republikā, varētu būt viena no lielākajām šāda veida struktūrām, kas atklāta pēdējos desmit gados. ]]></description></item><item><title>Visums klausa Einšteinam</title><link>http://www.starspace.lv/public/visums_klausa_einsteinam_17032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/visums_klausa_einsteinam_17032010.html</guid><pubDate>Wed, 17 Mar 2010 09:01:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Izpētot vairāk kā 70 000 galaktiku, Kalifornijas, Cīrihes un Prinstonas universitātes fiziķi secināja, ka Visums vismaz 3,5 miljards gaismas&nbsp;gadu attālumā no Zemes pakļaujas pirms aptuveni 95 gadiem izstrādātajai Alberta Einšteina vispārējās relativitātes teorijai. ]]></description></item><item><title>Atradies Lunahods 2</title><link>http://www.starspace.lv/public/atradies_lunahods_2_17032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/atradies_lunahods_2_17032010.html</guid><pubDate>Wed, 17 Mar 2010 07:49:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Iedomājieties, ka esat nopircis mašīnu par 68 500 USD un nekad ar to nebrauksiet. Kur nu, pat aptaustīt to nevarēsiet. Ričards Geriots, kurš iegādājās Lunokhod 2, var priecāties, ka vismaz var redzēt sava visurgājēja pēdas uz Mēness. ]]></description></item><item><title>NASA atrod dzīvību</title><link>http://www.starspace.lv/public/nasa_atrod_dzivibu_17032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/nasa_atrod_dzivibu_17032010.html</guid><pubDate>Tue, 16 Mar 2010 20:27:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Aptuveni 180 metru dziļumā zem Rietumantarktikas ledus NASA atrada nelielu, garnelei līdzīgu būtni, kas ienesa gaismu pelēkajā 2009. gada polārajā dienā. ]]></description></item><item><title>Foboss 10. martā</title><link>http://www.starspace.lv/public/foboss_10_marta_16032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/foboss_10_marta_16032010.html</guid><pubDate>Tue, 16 Mar 2010 17:19:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kārtējās Eiropas kosmosa aģentūras zondes Mars Express Marsa pavadoņa Fobosa fotogrāfijas. Šoreiz tās, kas tapušas 10. martā. ]]></description></item><item><title>Dabaszinātņu dienas 2010</title><link>http://www.starspace.lv/public/dabaszinatnu_dienas_2010_16032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/dabaszinatnu_dienas_2010_16032010.html</guid><pubDate>Tue, 16 Mar 2010 10:26:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Eksakto zinātņu jomā ļoti nepieciešama nozares popularizēšana, lai piesaistīto topošos studentus šai perspektīvajai un aizraujošajai studiju izvēlei. Tādēļ Fizikas un matemātikas fakultātes Studentu padome un Bioloģijas, Datorikas, Ķīmijas un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāšu Studentu pašpārvaldes kopīgi rīko pasākumu kopumu "Dabaszinātņu dienas 2010". Šāds pasākumu kopums, kas vienotu tieši Latvijas Universitātes dabaszinātņu fakultātes un kas piesaistītu gan skolēnu, gan studentu uzmanību, šogad notiks pirmoreiz un norisināsies no 22. līdz pat 31. martam. ]]></description></item><item><title>Nemezīda un WISE</title><link>http://www.starspace.lv/public/nemezida_un_wise_16032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/nemezida_un_wise_16032010.html</guid><pubDate>Tue, 16 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Saules sistēmas nomalē mājo tumšs objekts, kurš brīžiem novirza komētas Zemes virzienā. Nemezīda jeb "Nāves zvaigzne" varētu būt brūnais vai sarkanais punduris, vai varbūt vēl kāds tumšāks objekts, kurš ir nedaudz masīvāks par Jupiteru. ]]></description></item><item><title>Piena Ceļa galaktikas sirdspuksti</title><link>http://www.starspace.lv/public/piena_cela_galaktikas_sirdspuksti_16032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/piena_cela_galaktikas_sirdspuksti_16032010.html</guid><pubDate>Tue, 16 Mar 2010 08:45:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Viens no cilvēka veselības un dzīvības svarīgākajiem parametriem ir sirdspuksti. Arī galaktikām, kā izrādās, ir sirdspuksti. Ja cilvēkam tas ir biežums, ar kādu saraujas sirds muskulis, tad galaktiku sirdspuksti ir ātrums, kādā veidojas jaunas zvaigznes. ]]></description></item><item><title>Jaunākie Fobosa portreti</title><link>http://www.starspace.lv/public/jaunakie_fobosa_portreti_15032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jaunakie_fobosa_portreti_15032010.html</guid><pubDate>Mon, 15 Mar 2010 15:26:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Šodien publicēti jaunākie Marsa pavadoņa Fobosa portreti, kurus 2010. gada 7. martā safotografēja Eiropas kosmosa aģentūras zonde Mars Express. Attēlu izšķirtspēja ir 4,4 metri uz pikseli. ]]></description></item><item><title>Lutēcijas noslēpums</title><link>http://www.starspace.lv/public/lutecijas_noslepums_15032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lutecijas_noslepums_15032010.html</guid><pubDate>Mon, 15 Mar 2010 09:07:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Lutēcija (21) ir sagādājusi galvassāpes astronomiem jau kopš tās atklāšanas. Šobrīd zinātniekiem palīgā nāks zonde Rosetta, kas lidos garām šim noslēpumainajam asteroīdam 2010. gada jūlijā. ]]></description></item><item><title>Kad galaktika aiztur elpu</title><link>http://www.starspace.lv/public/kad_galaktika_aiztur_elpu_15032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kad_galaktika_aiztur_elpu_15032010.html</guid><pubDate>Mon, 15 Mar 2010 09:07:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Zinātnieki ir atraduši pierādījumus, ka milzīgas katastrofas spēja apturēt jaunu zvaigžņu dzimšanu galaktikās Visuma agrīnajos evolūcijas posmos. ]]></description></item><item><title>Tumšā plūsma</title><link>http://www.starspace.lv/public/tumsa_plusma_15032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/tumsa_plusma_15032010.html</guid><pubDate>Mon, 15 Mar 2010 09:05:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Tālas galaktiku kopas pārvietojas ar ātrumu miljons kilometru stundā pa ceļu, kas ved uz dienvidu puslodē redzamajiem Kentaura un Hidras zvaigznājiem. Jaunākajos pētījumos, kurus vadīja Aleksandrs Kašļinskis no NASA Godāra kosmisko lidojumu centra, redzams, ka šī kustība jeb "tumšā plūsma" stiepjas divreiz tālāk nekā agrāk tika uzskatīts. ]]></description></item><item><title>Fobosam ir gravitācija!</title><link>http://www.starspace.lv/public/fobosam_ir_gravitacija_14032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/fobosam_ir_gravitacija_14032010.html</guid><pubDate>Sun, 14 Mar 2010 09:07:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010. gada 3. martā Marsa pavadonim Fobosam kārtējo reizi garām lidoja Eiropas kosmosa aģentūras zonde Mars Express. Ir veikta iegūto datu sākotnējā analīze, kas liecina, ka Fobosam ir gravitācija, kas palīdzēs noskaidrot, kas "lācītim vēderā". ]]></description></item><item><title>Alvarezu teorija</title><link>http://www.starspace.lv/public/alvarezu_teorija_14032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/alvarezu_teorija_14032010.html</guid><pubDate>Sun, 14 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2010. gada 5. martā žurnālā Science tika publicēts pētījums, kuru veica starptautiska 41 ekspertu komanda, kurā piedalījās ģeologi, paleontologi un citu zinātņu nozaru pārstāvji. Šis pētījums noslēdza aptuveni 30 gadus ilgušo diskusiju un pierādīja Alvarezu teorijas patiesumu. ]]></description></item><item><title>Lidojums virs Candor Chasma</title><link>http://www.starspace.lv/public/lidojums_virs_candor_chasma_14032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lidojums_virs_candor_chasma_14032010.html</guid><pubDate>Sun, 14 Mar 2010 08:52:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Iedomājieties, ka atrodaties lidaparātā, kas aptuveni 100 metru augstumā brāžas pāri sarkanīgai ainavai ar ātrumu 160 kilometri stundā. Garām dīvainām klinšu piramīdām un smilšu klajumiem. Jūs lidojiet pāri Marsa Candor Chasma apgabalam. ]]></description></item><item><title>Viens aplis piecās minūtēs</title><link>http://www.starspace.lv/public/viens_aplis_piecas_minutes_13032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/viens_aplis_piecas_minutes_13032010.html</guid><pubDate>Sat, 13 Mar 2010 09:17:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Starptautiska astronomu komanda, kurā piedalījās arī profesors Toms Māršs un doktors Denijs Stīgs no Varvikas universitātes, ir pierādījuši, ka zvaigznes dubultzvaigžņu sistēmā HM Cancri apriņķo viena ap otru tikai 5,4 minūšu laikā. ]]></description></item><item><title>Reja un Helēna</title><link>http://www.starspace.lv/public/reja_un_helena_13032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/reja_un_helena_13032010.html</guid><pubDate>Sat, 13 Mar 2010 09:07:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ NASA zondes Cassini pēdējais lidojums garām Saturna pavadoņiem Rejai un Helēnai ir noritējis ļoti veiksmīgi. Pat neapstrādātās fotogrāfijas ir ļoti kvalitatīvas un sniedz bagātīgu informāciju par abiem pavadoņiem. ]]></description></item><item><title>Sarežģītā operācija</title><link>http://www.starspace.lv/public/sarezgita_operacija_09032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/sarezgita_operacija_09032010.html</guid><pubDate>Sat, 13 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P>Milzu "Marsa antena", kas ir viena no radioteleskopu antenām, kas&nbsp;nodrošina tālo kosmisko sakaru tīklu, gatavojas sarežģītai operācijai. 70 metru lielajam instrumentam, kas nodrošinājis datu saņemšanu un nosūtīšanu vairāk kā 40 gadu laikā, tiks atjaunota rotējošā daļa, kas nodrošina antenas horizontālo griešanos.</P> ]]></description></item><item><title>Lavas upes uz Marsa</title><link>http://www.starspace.lv/public/lavas_upes_uz_marsa_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lavas_upes_uz_marsa_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 09:05:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Plūstoša lava var izgrauzt sev ceļu ne sliktāk kā ūdens, atstājot aiz sevis kanālus un kanjonus. Iespējams, ka tieši izkusušo iežu upe ir radījusi vienu no līkumotajiem Marsa kanāliem. ]]></description></item><item><title>Lielākais un dziļākais krāteris ļauj ielūkoties Mēness vēsturē</title><link>http://www.starspace.lv/public/lielakais_un_dzilakais_krateris_lauj_ielukoties_meness_vesture_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/lielakais_un_dzilakais_krateris_lauj_ielukoties_meness_vesture_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 09:02:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Drīz pēc tam, kad Mēness bija izveidojies, asteroīds ietriecās tā dienvidu puslodē un izsita patiesi milzīgu krāteri, kas pazīstams kā Dienvidpola-Aitkena baseins, kura diametrs ir aptuveni 2500 kilometri, bet dziļums - 13 kilometri. ]]></description></item><item><title>ESO galvenā pārvalde</title><link>http://www.starspace.lv/public/eso_galvena_parvalde_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/eso_galvena_parvalde_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 08:49:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vai ziniet, kur atrodas Eiropas Dienvidu observatorijas galvenā pārvalde? Ja jau Dienvidu, tad noteikti kaut kur dienvidos. Tā šķiet visai loģiski. Vai tā tiešām ir? ]]></description></item><item><title>Kosmiskā stacija varētu darboties līdz 2028. gadam</title><link>http://www.starspace.lv/public/kosmiska_stacija_varetu_darboties_lidz_2028_gadam_12032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kosmiska_stacija_varetu_darboties_lidz_2028_gadam_12032010.html</guid><pubDate>Fri, 12 Mar 2010 08:46:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Starptautisko kosmisko staciju (SKS) uzturošās aģentūras apspriež iespēju pagarināt tās darbības laiku līdz pat 2028. gadam. ]]></description></item><item><title>Karsta kritenes uz Titāna</title><link>http://www.starspace.lv/public/karsta_kritenes_uz_titana_11032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/karsta_kritenes_uz_titana_11032010.html</guid><pubDate>Thu, 11 Mar 2010 09:08:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ilgu laiku zinātnieki lauzīja galvu, mēģinot izprast nelīdzeno virsmu un plašās ielejas ar viļņotajām malām, kuras redzamas Saturna pavadoņa Titāna virsmas radara attēlos. Izrādās, ka Titāns ir tāda pati savdabīgu kanjonu zeme kā mūsu pašu planēta, kur šādas virsmas veidojumi tiek saistīti ar karsta topogrāfiju. ]]></description></item><item><title>Mēness spoguļi nolietojas</title><link>http://www.starspace.lv/public/meness_spoguli_nolietojas_11032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/meness_spoguli_nolietojas_11032010.html</guid><pubDate>Thu, 11 Mar 2010 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kad Apollo astronauti pabija uz Mēness, viņi tur atstāja ne tikai ASV karogu, bet arī īpašus "spoguļus". Mēness attāluma noteikšanas eksperiments izrādījās īsta dārgumu krātuve šo gadu laikā. ]]></description></item><item><title>Paldies par apsveikumiem!</title><link>http://www.starspace.lv/public/paldies_par_apsveikumiem_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/paldies_par_apsveikumiem_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 15:08:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vai atcerieties, janvārī mēs aicinājām jūs <A href="/public/daudz_laimes_dzimsanas_diena_buzz_12012010.html" target=_self>nosūtīt dzimšanas dienas sveicienus astronautam Bazam Aldrinam</A>, kurš šogad svinēja savu 80. jubileju. Bazs apsveikumus ir saņēmis un sūta paldies! ]]></description></item><item><title>Viena svecīte Kepleram</title><link>http://www.starspace.lv/public/viena_svecite_kepleram_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/viena_svecite_kepleram_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 09:17:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Aptuveni pirms gada, 2009. gada 6. martā&nbsp;no Kanaveralas raga Delta II nesējraķete kosmosā nogādāja NASA Keplera teleskopu, lai tas uzsāktu citu planētu meklējumus ap tālām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā. ]]></description></item><item><title>Marsa ceļojošās un statiskās kāpas</title><link>http://www.starspace.lv/public/marsa_celojosas_kapas_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/marsa_celojosas_kapas_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 09:16:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Jaunākie Marsa vēju veidoto smilšu kāpu pētījumi atklāj sarkanās planētas dažādību. Ir vietas, kur kāpas aktīvi pārvietojas, un ir vietas, kur tās stāv sastingušas vismaz 100 000 gadus. ]]></description></item><item><title>Huligāns terorizē kaimiņus</title><link>http://www.starspace.lv/public/huligans_terorize_kaiminus_10032010.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/huligans_terorize_kaiminus_10032010.html</guid><pubDate>Wed, 10 Mar 2010 09:12:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Tiek uzskatīts, ka galaktikas ir visai "sabiedriskas". Tās mīl atrasties kopā un bieži savstarpēji mijiedarbojas. Jaunākajā Habla teleskopa attēlā redzams, ka atsevišķi indivīdi ir visai izsalkuši vienpatņi. ]]></description></item>
</channel></rss>