<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"><channel><title>Starspace.lv</title><link>http://www.starspace.lv/</link><description>Starspace.lv - viss par un ap astronomiju un saistitam temam latviesu valoda</description><lastBuildDate>Fri, 18 May 2012 7:55:05 +0200</lastBuildDate><language>lv</language><atom:link href="http://www.starspace.lv/public/starspace_feed.xml" rel="self" type="application/rss+xml" />
<item><title>Kopa kopā</title><link>http://www.starspace.lv/public/kopa_kopa_16052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kopa_kopa_16052012.html</guid><pubDate>Thu, 17 May 2012 11:52:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Šajā attēlā ir&nbsp;redzama zvaigžņu kopa NGC 6604. Attēls&nbsp;fotografēts ar&nbsp;platleņķa kameru, kas pievienota MPG/ESO 2,2 metrus lielajam teleskopam La Siljas observatorijā Čīlē. Kopu bieži&nbsp;nepamana, pateicoties kaimiņos esošajam&nbsp;Ērgļa miglājam jeb&nbsp;Mesjē 16 (M16), kas atrodas spārnu vēziena attālumā. Šis attēls, kurā kopu ietver&nbsp;gāzu un putekļu mākoņu ainava,&nbsp;atklāj, cik NGC 6604 pats pa sevi ir skaists objekts.</P> ]]></description></item><item><title>Dawn palīdz atklāt Vestas noslēpumus</title><link>http://www.starspace.lv/public/dawn_palidz_atklat_vestas_noslepumus_16052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/dawn_palidz_atklat_vestas_noslepumus_16052012.html</guid><pubDate>Wed, 16 May 2012 18:12:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>NASA kosmiskā aparāta Dawn&nbsp;iegūtie dati&nbsp;sniedz jaunu informāciju par milzu asteroīdu Vesta,&nbsp;par tā virsmas dažādo uzbūvi, straujām temperatūras izmaiņām un iespējamo iekšējo struktūru.&nbsp;Zinātnieki cer, ka šie dati&nbsp;palīdzēs labāk izprast agrīno Saules sistēmu un tās veidošanās galvenos procesus.</P> ]]></description></item><item><title>Ariane 5 orbītā nogādā divus satelītus</title><link>http://www.starspace.lv/public/ariane_5_orbita_nogada_divus_satelitus_16052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/ariane_5_orbita_nogada_divus_satelitus_16052012.html</guid><pubDate>Wed, 16 May 2012 17:52:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2012. gada 16. maijā 00:13 pēc Latvijas laika no Kourou kosmodroma Franču Gvijānā startēja smagā nesējraķete Ariane 5, kura orbītā ap Zemi nogādāja divus satelītus - JCSAT-13 un Vinasat-2. ]]></description></item><item><title>Ar Rīgas komandas uzvaru noslēdzies skolēnu erudīcijas konkurss eXperiments</title><link>http://www.starspace.lv/public/ar_rigas_komandas_uzvaru_nosledzies_skolenu_erudicijas_konkurss_experiments_15052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/ar_rigas_komandas_uzvaru_nosledzies_skolenu_erudicijas_konkurss_experiments_15052012.html</guid><pubDate>Tue, 15 May 2012 13:20:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Pēc vairāk nekā trīs mēnešu ilgas dalības konkursā ar aizraujošu un spraigu fināla spēli noslēdzies <I>Latvenergo</I> koncerna erudīcijas konkurss ”eXperiments”. 2012. gada uzvarētāju godu un ceļojumu uz gleznaino Horvātiju ieguva Rīgas pilsētas komanda „Ansis un Troļļi” no Rīgas Juglas vidusskolas. Konkursa lielajā finālā <I>Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT</I>) tiešraidē tikās sešas komandas, pārstāvot katru Latvijas reģionu un Rīgas pilsētu. ]]></description></item><item><title>Soyuz TMA-04M ceļā uz Starptautisko kosmisko staciju</title><link>http://www.starspace.lv/public/soyuz_tma-04m_cela_uz_starptautisko_kosmisko_staciju_15052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/soyuz_tma-04m_cela_uz_starptautisko_kosmisko_staciju_15052012.html</guid><pubDate>Tue, 15 May 2012 12:24:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ 2012. gada 15. maijā 5:01 pēc Latvijas laika no Baikonuras kosmodroma startēja kosmosa kuģis Soyuz TMA-04M, ar kuru uz Starptautisko kosmisko staciju devās Krievijas kosmonauti Genādijs Padalka un Sergejs Revins, kā arī ASV astronauts Džo Akaba. ]]></description></item><item><title>Dusi saldi, Envisat!</title><link>http://www.starspace.lv/public/dusi_saldi_envisat_13052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/dusi_saldi_envisat_13052012.html</guid><pubDate>Sun, 13 May 2012 09:12:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Vēl pavisam nesen priecājāmies, ka Envisat orbītā ir pavadījis jau desmit gadus, kad 2012. gada 8. aprīlī tika saņemta ziņa, ka sakari ar šo ražīgo pavadoni ir pārtrūkuši. Pēc aptuveni mēnesi ilgušajiem mēģinājumiem atjaunot sakarus un noskaidrot iespējamo bojājumu scenāriju, ir skaidrs, ka Envisat savu ir paveicis. ]]></description></item><item><title>SpaceX sadarbosies ar Bigelow</title><link>http://www.starspace.lv/public/spacex_sadarbosies_ar_bigelow_13052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/spacex_sadarbosies_ar_bigelow_13052012.html</guid><pubDate>Sun, 13 May 2012 09:04:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Kompānijas SpaceX un Bigelow Aerospace ir apņēmušās sadarboties kosmosa tūrisma attīstības jomā. SpaceX nesējraķetes Falcon nodrošinās kosmosa kuģa Dragon nogādāšanu orbītā, kur pasažieri tiks aizvesti uz Bigelow kosmosa viesnīcām. ]]></description></item><item><title>NASA Swift novēro aizlidojošo Garrada komētu</title><link>http://www.starspace.lv/public/nasa_swift_novero_aizlidojoso_garrada_kometu_13052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/nasa_swift_novero_aizlidojoso_garrada_kometu_13052012.html</guid><pubDate>Sun, 13 May 2012 08:47:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr id=internal-source-marker_0.4109132437371152>Aizlidojošā komēta, kas&nbsp;2011. gada&nbsp;nogalē&nbsp;sagādāja debesu vērotājiem skaistu šovu,&nbsp;kļuva par&nbsp;NASA Swift satelīta pētījuma mērķi. Putekļiem bagātā Garrada komēta (C/2009 P1)&nbsp;ļāva raksturot, kā mainās komētu aktivitāte&nbsp;lielākā attālumā no Saules.</P> ]]></description></item><item><title>Novēro, pēti, izzini... astronomijā</title><link>http://www.starspace.lv/public/novero_peti_izzini_astronomija_11092011.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/novero_peti_izzini_astronomija_11092011.html</guid><pubDate>Sun, 13 May 2012 08:28:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Tehniskās jaunrades nams "Annas 2" aicina apgūt astronomiju. Pacelsim acis mazliet augšup un paraudzīsimies tālāk par mūsu pašu planētu, izzināsim kosmiskās pasaules noslēpumus! ]]></description></item><item><title>Pundurgalaktika ar spožu miglāju</title><link>http://www.starspace.lv/public/pundurgalaktika_ar_spozu_miglaju_10052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/pundurgalaktika_ar_spozu_miglaju_10052012.html</guid><pubDate>Thu, 10 May 2012 13:48:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Izmantojot Habla teleskopu, tika veikti pundurgalaktikas NGC 2366 novērojumi. Lai arī šai galaktikai nav skaisti un plaši spirāles zari, tajā redzams spožs miglājs, kurā veidojas jaunas zvaigznes. NGC 2366 atrodas tik tuvu, ka Habla teleskopa attēlā iespējams izšķirt&nbsp;atsevišķas zvaigznes. ]]></description></item><item><title>Mesjē 70 - blīvs un spožs</title><link>http://www.starspace.lv/public/mesje70_blivs_un_spozs_10052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/mesje70_blivs_un_spozs_10052012.html</guid><pubDate>Thu, 10 May 2012 09:32:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Šajā attēlā NASA/ESA Habla kosmiskais teleskops ir iemūžinājis&nbsp;loveida zvaigžņu kopas Mesjē 70 kompaktā centra mirdzumu.&nbsp;Lodveida zvaigžņu kopās vietas vienmēr ir par maz.&nbsp;Nelielā kosmosa reģionā gravitācijas spēki notur&nbsp;vienkopus simtiem tūkstošiem zvaigžņu. Pateicoties tik&nbsp;lielam zvaigžņu sakopojumam vienā vietā,&nbsp;lodveida zvaigzņu kopas&nbsp;ir populārs izpētes&nbsp;mērķis gan&nbsp;vaļasprieka debesu vērotajiem, gan&nbsp;arī zinātniekiem.</P> ]]></description></item><item><title>Daži attēli no Saturna sistēmas</title><link>http://www.starspace.lv/public/dazi_atteli_no_saturna_sistemas_09052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/dazi_atteli_no_saturna_sistemas_09052012.html</guid><pubDate>Wed, 09 May 2012 19:37:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Šos neapstrādātātos Saturna pavadoņu Encelada un&nbsp;Tētijas attēlus&nbsp;2012. gada 14. aprīlī nofotografēja&nbsp;NASA zonde Cassini.</P> ]]></description></item><item><title>Starpplanētu sakaru tīkls</title><link>http://www.starspace.lv/public/starpplanetu_sakaru_tikls_01052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/starpplanetu_sakaru_tikls_01052012.html</guid><pubDate>Wed, 09 May 2012 09:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Droša piekļuve internetam uz Mēness vai&nbsp;kosmiskajā stacijā ? Vai varbūt&nbsp;visurgājēja vadīšana&nbsp;atrodoties kosmosa kuģī, kas riņķo ap planētu? Šīs ir tikai dažas no&nbsp;modernajām, nākotnes izpētes misijām paredzētajām tehnoloģijām, pie kurām strādā Eiropas Kosmosa aģentūra.</P> ]]></description></item><item><title>Kā Habls izmantos Mēnesi, lai novērotu Venēras tranzītu</title><link>http://www.starspace.lv/public/ka_habls_izmantos_menesi_lai_noverotu_veneras_tranzitu_08052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/ka_habls_izmantos_menesi_lai_noverotu_veneras_tranzitu_08052012.html</guid><pubDate>Tue, 08 May 2012 09:33:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Šajā raibajā attēlā, kas fotografēts ar Habla teleskopu,&nbsp;redzams Tiho krāteris. Tomēr astronomi šo iespaidīgo un jaudīgo instrumentu nepagrieza pret Mēnesi, lai pētītu pašu sadursmes vietu. Tā ir tikai sagatavošanās, lai 2012. gada 5./6. jūnijā varētu novērot Venēras tranzītu pār Saules disku. ]]></description></item><item><title>Trīs dažādi teleskopi laika griežos</title><link>http://www.starspace.lv/public/tris_dazadi_teleskopi_laika_griezos_08052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/tris_dazadi_teleskopi_laika_griezos_08052012.html</guid><pubDate>Tue, 08 May 2012 09:10:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Šogad Eiropas Dienvidu observatorijai (ESO) aprit 50 gadi. Atzīmējot šo ievērojamo gadskaitli, katru mēnesi tiek publicēts "atskats vēsturē caur mūsdienu prizmu". Šoreiz - La Siljas observatorija "tad un tagad". ]]></description></item><item><title>Darbs komandā jeb IBEX un TWINS novēro Saules vētru</title><link>http://www.starspace.lv/public/darbs_komanda_jeb_ibex_un_twins_novero_saules_vetru_02052012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/darbs_komanda_jeb_ibex_un_twins_novero_saules_vetru_02052012.html</guid><pubDate>Mon, 07 May 2012 18:37:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>2010. gada 5. aprīlī&nbsp;Zemes neredzamo magnētisko lauku virzienā ar ātrumu&nbsp;vairāk kā miljons kilometru&nbsp;stundā no Saules&nbsp;tika izsviesta&nbsp;lādētu daļiņu straume. Šos magnētiskos laukus mēs&nbsp;pazīstam kā magnetosfēru. Daļiņām mijiedarbojoties ar magnētisko lauku, ienākošā enerģijas straume Zemes tuvumā izraisīja kosmisku vētru. Daži zinātnieki uzskata, ka tieši šī Saules vētra&nbsp;izraisīja sakaru pavadoņa Galaxy-15 darbības traucējumus.</P> ]]></description></item><item><title>Zinātnieki ar satelītu palīdzību skaita pingvīnus</title><link>http://www.starspace.lv/public/zinatnieki_ar_satelitu_palidzibu_skaita_pingvinus_28042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/zinatnieki_ar_satelitu_palidzibu_skaita_pingvinus_28042012.html</guid><pubDate>Mon, 30 Apr 2012 09:27:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Jaunākajā pētījumā, kurš tika veikts, izmantojot satelītu kartēšanas metodi, izdevās atklāt, ka&nbsp;Antarktīdā ir divreiz vairāk imperatorpingvīnu nekā&nbsp;agrāk tika uzskatīts. Pētījuma rezultātā&nbsp;iegūta&nbsp;svarīga informācija par klimata izmaiņu ietekmi uz šī ikoniskā putna populāciju.</P> ]]></description></item><item><title>Jauniešu astronomijas kluba sanāksme - 23.05.2012</title><link>http://www.starspace.lv/public/jak_30042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jak_30042012.html</guid><pubDate>Mon, 30 Apr 2012 09:15:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ja tu domā, ka astronomija ir piemērota tikai mācītiem vīriem ar sirmām galvām, tad tu maldies. Jauniešu astronomijas klubs aicina tevi uz kopēju pasēdēšanu, lai noskaidrotu kaut ko vairāk par kosmiskajiem aparātiem un lidojumiem. ]]></description></item><item><title>Heršels novēro komētu slaktiņu</title><link>http://www.starspace.lv/public/hersels_novero_kometu_slaktinu_27042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/hersels_novero_kometu_slaktinu_27042012.html</guid><pubDate>Fri, 27 Apr 2012 09:24:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA)&nbsp;Heršela Kosmosa observatorija ir palīdzējusi izpētīt putekļu&nbsp;gredzenu ap netālu esošo zvaigzni Fomalhautu. Izskatās, ka putekļi&nbsp;rodas sadursmēs, kurās katru dienu tiek iznīcināti vairāki tūkstoši ledainu komētu.</P> ]]></description></item><item><title>Zinātnieki atklāj vulkāniskas aktivitātes pēdas Tiho krāterī uz Mēness</title><link>http://www.starspace.lv/public/zinatnieki_atklaj_vulkaniskas_aktivitates_pedas_tiho_krateri_uz_meness_26042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/zinatnieki_atklaj_vulkaniskas_aktivitates_pedas_tiho_krateri_uz_meness_26042012.html</guid><pubDate>Thu, 26 Apr 2012 09:50:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Jaunākie Indijas zondes&nbsp;Chandrayaan-1 un NASA&nbsp;Mēness izpētes pavadoņa&nbsp;(LRO) dati&nbsp;liecina par salīdzinoši nesen notikušu&nbsp;vulkānisko aktivitāti uz Mēness.</P> ]]></description></item><item><title>Vai tu jau kabačus iestādīji?</title><link>http://www.starspace.lv/public/vai_tu_jau_kabacus_iestadiji_25042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/vai_tu_jau_kabacus_iestadiji_25042012.html</guid><pubDate>Wed, 25 Apr 2012 19:12:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ja neesi pienācīgi sagatavojies un podiņā iestādījis kaut vienu kabača sēklu, aizbildinoties, ka nebūs kur audzēt, ņem piemēru no Starptautiskās kosmiskās stacijas astronautiem, kuriem ir ne tikai viens kabaču dēsts, bet pat vairāki. ]]></description></item><item><title>Urāna polārblāzmas pamanītas no Zemes</title><link>http://www.starspace.lv/public/urana_polarblazmas_pamanitas_no_zemes_25042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/urana_polarblazmas_pamanitas_no_zemes_25042012.html</guid><pubDate>Wed, 25 Apr 2012 18:31:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Pirmo reizi zinātnieki ir iemūžinājuši milzu ledus planētas Urāna polārblāzmu no Zemes, atrodot jaunus pierādījumus tam, cik dīvaina pasaule&nbsp;ir šī tālā planēta.&nbsp;Fotosesija tika&nbsp;realizēta, izmantojot precīzi ieplānotus novērojumus ar Habla kosmisko teleskopu.&nbsp;Jaunatklātais Urāna gaismas šovs sastāvēja no īsslaicīgiem, vājiem, spīdošiem punktiem,&nbsp;kas nav salīdzināmi ar krāsaino gaismu&nbsp;aizkariem, kas&nbsp;bieži apjož&nbsp;Zemes polus.</P> ]]></description></item><item><title>Foto mākslinieks izmanto NASA filtru, lai izņemtu cilvēkus no pilsētu skatiem</title><link>http://www.starspace.lv/public/foto_makslinieks_izmanto_nasa_filtru_lai_iznemtu_cilvekus_no_pilsetu_skatiem_25042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/foto_makslinieks_izmanto_nasa_filtru_lai_iznemtu_cilvekus_no_pilsetu_skatiem_25042012.html</guid><pubDate>Wed, 25 Apr 2012 17:49:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ „Klusā Pasaule”&nbsp;ir Parīzes mākslinieku Lucie &amp; Simon fotogrāfiju projekts. Projektā tiek&nbsp;izmantoti attēli, kuros redzamas&nbsp;vispārpildītākās Ņujorkas, Parīzes un&nbsp;Pekinas&nbsp;daļas. Fotogrāfijas tiek&nbsp;izmainītas vienkāršā, bet tehniski neticami sarežģītā, veidā. ]]></description></item><item><title>ALMA parāda procesus netālā planētu sistēmā</title><link>http://www.starspace.lv/public/alma_parada_procesus_netala_planetu_sistema_24042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/alma_parada_procesus_netala_planetu_sistema_24042012.html</guid><pubDate>Tue, 24 Apr 2012 09:48:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Jaunā observatorija, kas vēl tikai tiek būvēta, ir&nbsp;palīdzējusi astronomiem&nbsp;paveikt svarīgu atklājumu netālu esošas sistēmas izpratnē un sniegt svarīgu&nbsp;ieskatu, kā šādas sistēmas veidojas un attīstās. Astronomi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru masīvu (ALMA), ir atklājuši, ka planētām, kuras&nbsp;riņķo ap&nbsp;zvaigzni Fomalhautu, ir jābūt&nbsp;izteikti mazākām nekā sākotnēji uzskatīts. Šis ir pirmais publicētais zinātniskais rezultāts, kura&nbsp;tapšanā izmantoti&nbsp;ALMAS dati, kas iegūti&nbsp;pirmajā visas pasaules astronomiem pieejamajā novērojumu periodā. ]]></description></item><item><title>Saule ekslibrī un medaļās</title><link>http://www.starspace.lv/public/saule_ekslibri_un_medalas_23042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/saule_ekslibri_un_medalas_23042012.html</guid><pubDate>Mon, 23 Apr 2012 10:41:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ No 2012. gada 20. aprīļa līdz 20. augustam Saules muzejā (Vaļņu&nbsp; ielā 30, Rīgā) izstādē „Saule ekslibrī un medaļās ” būs skatāmi mūsdienu mākslinieku ekslibristu un tēlnieku darbi. Šī būs jau trešā minigrafiķu un medaļu mākslinieku kopīgi veidotā izstāde. ]]></description></item><item><title>Musketes lodes kopas atklāšana</title><link>http://www.starspace.lv/public/musketes_lodes_kopas_atklasana_22042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/musketes_lodes_kopas_atklasana_22042012.html</guid><pubDate>Mon, 23 Apr 2012 09:35:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Izmantojot jaudīgas, kosmosā un uz Zemes novietotas observatorijas, tika novērota&nbsp;iespaidīga divu galaktiku kopu sadursme, kuras&nbsp;laikā tā&nbsp;dēvētā normālā matērija atdalījās no tumšās matērijas.</P> ]]></description></item><item><title>Jauniešu astronomijas kluba sanāksme - 09.05.2012</title><link>http://www.starspace.lv/public/jak_23042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jak_23042012.html</guid><pubDate>Mon, 23 Apr 2012 09:15:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ja tu domā, ka astronomija ir piemērota tikai mācītiem vīriem ar sirmām galvām, tad tu maldies. Jauniešu astronomijas klubs aicina tevi uz kopēju pasēdēšanu, lai noskaidrotu kaut ko vairāk par tumšām lietām un melniem caurumiem. ]]></description></item><item><title>ASV vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis pret Soyuz!</title><link>http://www.starspace.lv/public/asv_vairakkart_izmantojamais_kosmosa_kugis_pret_sojuz_22042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/asv_vairakkart_izmantojamais_kosmosa_kugis_pret_sojuz_22042012.html</guid><pubDate>Sun, 22 Apr 2012 09:15:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Lūk&nbsp;interesants attēls, kurā redzams&nbsp;ASV vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa&nbsp;un Soyuz izmēru salīdzinājums. Ar šo attēlu dalījās NASA astronauts Riks Mastračio. Ir grūti iedomāties, kā trīs pilnā ekipējumā ģērbti astronauti var ietilpt Soyuz un uzturēties tajā&nbsp;veselu mēnesi! Lai&nbsp;gan visticamāk vairākums cer, ka nebūs nepieciešams tajā uzturēties tik ilgi.</P> ]]></description></item><item><title>Kaimiņu būšana uz Marsa</title><link>http://www.starspace.lv/public/kaiminu_busana_uz_marsa_19042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/kaiminu_busana_uz_marsa_19042012.html</guid><pubDate>Thu, 19 Apr 2012 09:59:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Eiropas Kosmosa aģentūras aparāts&nbsp;Mars&nbsp;Express ir&nbsp;nofotgrafējis dūmakā tītos vulkānus, kuri atrodas sarkanās planētas ziemeļu puslodē. Ilgu laiku pēc vulkāniskās aktivitātes apsīkšanas, reģionu pārveidoja meteorītu triecieni, kuru rezultātā&nbsp;izmestie materiāli pārklāja vulkānu&nbsp;nogāžu zemākās daļas. ]]></description></item><item><title>Karstākā vieta uz Zemes</title><link>http://www.starspace.lv/public/karstaka_vieta_uz_zemes_19042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/karstaka_vieta_uz_zemes_19042012.html</guid><pubDate>Thu, 19 Apr 2012 09:56:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>Saskaņā ar Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (WMO) datiem augstākā temperatūra uz Zemes&nbsp;tika reģistrēta&nbsp;1922. gada 13. septembrī &nbsp;laika apstākļu novērošanas stacijā Al Azizijā, Lībijā. Temperatūras stabiņš sasniedza 58,0°C (136,4°F). Šis mērījums atņēma „pasaules karstākās vietas” titulu Nāves ielejai Kalifornijā, kurā iepriekšējais rekords - 56,7°C (134°F) - tika uzstādīts 1913. gada jūlijā.</P> ]]></description></item><item><title>Vadi Rum Jordānijā</title><link>http://www.starspace.lv/public/vadi_rum_jordanija_18042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/vadi_rum_jordanija_18042012.html</guid><pubDate>Wed, 18 Apr 2012 09:43:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Jordānijas dienvidrietumos&nbsp;redzams neparasts dabaskats. Granīta un smilšakmens kalni&nbsp;slejas blakus sarkanu smilšu pildītām ielejām. Daži kalni sasniedz 1700 m lielu augstumu virs jūras līmeņa un tiem raksturīgas gandrīz vertikālas nogāzes. Šī ainava ir kā no citas planētas. Ielejas&nbsp;nodēvēta par&nbsp;„Mēness ieleju”, &nbsp;un tajā&nbsp;uzņemti skati filmai par Marsu. Nomadu ciltis&nbsp;jeb klejotāji dzīvo šeit jau tūkstošiem gadu. Šī&nbsp;vieta, kas nelīdzinās Zemei,&nbsp;ir Vadi Rum. 1998. gadā to&nbsp;pasludināja par aizsargājamu dabas teritoriju. ]]></description></item><item><title>Azimova roboti turpina dzīvot divdesmit gadus pēc autora nāves</title><link>http://www.starspace.lv/public/azimova_roboti_turpina_dzivot_divdesmit_gadus_pec_autora_naves_17042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/azimova_roboti_turpina_dzivot_divdesmit_gadus_pec_autora_naves_17042012.html</guid><pubDate>Tue, 17 Apr 2012 09:59:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Populārais&nbsp;autors Aizeks Azimovs nomira pirms 20 gadiem 6. aprīlī. Lai arī viņš ir sarakstījis vairāk nekā 500 grāmatu, robotu stāsti, ko viņs sāka rakstīt 19 gadu vecumā, iespējams, ir viņa visslielākais sasniegums. Tie ir kļuvuši par sākuma punktu jebkurai diskusijai par to,&nbsp;kā gudri roboti&nbsp;darbosies cilvēku labā. ]]></description></item><item><title>Noskaidrotas skolēnu erudīcijas konkursa eXperiments fināla komandas</title><link>http://www.starspace.lv/public/noskaidrotas_skolenu_erudicijas_konkursa_experiments_finala_komandas_17042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/noskaidrotas_skolenu_erudicijas_konkursa_experiments_finala_komandas_17042012.html</guid><pubDate>Tue, 17 Apr 2012 09:58:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Noslēgusies Latvenergo koncerna 8. un 9. klašu skolēnu erudīcijas konkursa eXperiments neklātienes kārta. Ir noskaidrotas sešas komandas, kas sākušas gatavoties konkursa izšķirošajai spēlei televīzijā. Fināla norise būs redzama LNT tiešraidē 12. maija vakarā. eXperiments uzvarētāji iegūs galveno balvu - ceļojumu uz gleznaino Horvātiju. ]]></description></item><item><title>Ledus plūst gar Kamčatkas krastu</title><link>http://www.starspace.lv/public/ledus_plust_gar_kamcatkas_krastu_17042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/ledus_plust_gar_kamcatkas_krastu_17042012.html</guid><pubDate>Tue, 17 Apr 2012 09:30:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ No Starptautiskās&nbsp;kosmiskās stacijas (SKS) orbītas augstumiem astronauti bieži var&nbsp;novērot procesus, kurus nav iespējams redzēt uz zemes. Ziema ir pārklājusi Kamčatkas pussalu Krievijā ar sniega segu, bet&nbsp; arī Klusā okeāna piekrastē var veidoties un uzkrāties ievērojams daudzums jūras ledus. Ledus gabaliem beržoties vienam pret otru, veidojas mazāki ledus gabali, kurus var aiznest vējš un straumes. ]]></description></item><item><title>Palīdziet izglābt observatoriju!</title><link>http://www.starspace.lv/public/palidziet_izglabt_observatoriju.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/palidziet_izglabt_observatoriju.html</guid><pubDate>Mon, 16 Apr 2012 13:06:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Iespējams, ka lūgt palīdzību ir viens no grūtākajiem lēmumiem, kuru dažkārt nākas pieņemt. Šoreiz šādā situācijā esam nonākuši mēs - StarSpace observatorija. Lai arī vairākus gadus esam cīnījušies saviem spēkiem, nākas atzīt, ka esam tuvu sakāvei. ]]></description></item><item><title>StarSpace konkurss 2012</title><link>http://www.starspace.lv/public/starspace_konkurss_2012_16042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/starspace_konkurss_2012_16042012.html</guid><pubDate>Mon, 16 Apr 2012 11:54:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Sudrabainie mākoņi, ziemeļblāzmas, halo, Mēness krāteri, spožā Venēra, milzu vētra uz Jupitera, mirdzošie zvaigžņu dimanti un daudzas jo daudzas citas fantastiskas iespējas ir pieejamas ikvienam, lai rastu savu izpausmi un piepildījumu ikgadējā StarSpace konkursā, kas ir pasludināts par atklātu. ]]></description></item><item><title>NRL pētnieki atklāj jaunas struktūras uz Saules</title><link>http://www.starspace.lv/public/nrl_petnieki_atklaj_jaunas_strukturas_uz_saules_15042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/nrl_petnieki_atklaj_jaunas_strukturas_uz_saules_15042012.html</guid><pubDate>Mon, 16 Apr 2012 09:32:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr>ASV Jūras spēku&nbsp;zinātniskās laboratorijas (NRL) pētnieki ir atklājusi&nbsp;agrāk nezināmas&nbsp;struktūras uz Saules – koronālās šūnas, kur augstas temperatūras&nbsp;koronālās emisijas ir ierobežotas&nbsp;kūļu veidā,&nbsp;un tās izplešas uz augšu no unipolāras magnētiskās indukcijas plūsmas koncentrācijas vietas. NRL pētnieki uzskata, ka šo šūnu reģionu&nbsp;izpēte nākotnē var&nbsp;palielināt&nbsp;izpratni par magnētiskā lauka līniju savienošanos pie koronālā cauruma robežām un to, kā šīs izmaiņas iespaido Saules vēju.</P> ]]></description></item><item><title>Jauniešu astronomijas kluba sanāksme - 25.04.2012</title><link>http://www.starspace.lv/public/jak_16042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/jak_16042012.html</guid><pubDate>Mon, 16 Apr 2012 09:15:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ Ja tu domā, ka astronomija ir piemērota tikai mācītiem vīriem ar sirmām galvām, tad tu maldies. Jauniešu astronomijas klubs aicina tevi uz kopēju pasēdēšanu, lai noskaidrotu kaut ko vairāk par atmosfēras parādībām. ]]></description></item><item><title>Melnais caurums</title><link>http://www.starspace.lv/public/melnais_caurums_13042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/melnais_caurums_13042012.html</guid><pubDate>Fri, 13 Apr 2012 09:39:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr id=internal-source-marker_0.7052989629244092>Šajā satelīta attēlā ir redzama Holboksa sala un Jalahau lagūna, kas atrodas Meksikas Jukatanas pussalas ziemeļaustrumu daļā. Holboksa sala ir 42 km gara un tā&nbsp;stiepjas gar pussalas krastu, kuru no sauszemes atdala Jalahau lagūna.</P> ]]></description></item><item><title>Apkārt Šajnantoras plakankalnei - 360 grādu panorāma</title><link>http://www.starspace.lv/public/apkart_sajnantoras_plakankalnei_360_gradu_panorama_13042012.html</link><guid>http://www.starspace.lv/public/apkart_sajnantoras_plakankalnei_360_gradu_panorama_13042012.html</guid><pubDate>Fri, 13 Apr 2012 09:34:00 +0200</pubDate><description><![CDATA[ <P dir=ltr id=internal-source-marker_0.11173683963714787>Lai arī Čiko kalna virsotne&nbsp;atrodas ievērojamā augstumā&nbsp;- 5300 metrus virs jūras līmeņa, tas ir tikai neliels kalns majestātiskajā Andu plakankalnes ainavā. Spāņu valodā Cerro Chico&nbsp;nozīme arī ir&nbsp;vienkārši „mazs kalns”.&nbsp;Pateicoties tam, ka Čiko kalns atrodas&nbsp;Šajnantoras plakankalnē, tas&nbsp;ir lielisks un relatīvi viegli pieejams skatu punkts, no kura var izbaudīt lielisko ainavu.</P> ]]></description></item>
</channel></rss>
