| Izmantojot Habla teleskopu, zinātnieki ir nofotografējuši spirālveida galaktiku ESO 498-G5. Interesanti, ka galaktikas spirāles zarus varat izsekot līdz pašam centram, tādēļ ESO 498-G5 kodols atgādina mazu spirālveida galaktiku. Šāda struktūra ir visai krass pretstats tradicionālajiem spirālveida galaktiku centrālajiem sablīvējumiem, kuri atgādina mirdzošu masu. Šāda tipa centrālos sablīvējumus, kāds ir novērojams ESO 498-G5 gadījumā, astronomi dēvē par diskveida centrālajiem sablīvējumiem jeb pseido sablīvējumiem, bet spožos, elipsveida sablīvējumus par klasiskajiem centrālajiem sablīvējumiem. 
Novērojumi ar Habla teleskopu, kura iegūtos attēlus neietekmē Zemes atmosfēras traucējošā iedarbība, ir palīdzējuši noskaidrot, ka eksistē šādi divu veidu centrālie sablīvējumi. Iegūtie dati liecina, ka zvaigžņu veidošanās joprojām norit diskveida centrālajos sablīvējumos, bet ir norimusi klasiskajos. Varam iztēloties galaktikas kā krievu matrjoškas. Klasisko sablīvējumu gadījumā lielās spirālveida galaktikas centrā atrodas elipsveida galaktika, bet diskveida - mazāka izmēra spirālveida galaktika. Līdzība nav tikai ārēja. Gluži tāpat kā milzīgās elipsveida galaktikās, arī spirālveida galaktiku klasiskajos centrālajos sablīvējumos zvaigznes kustās pa dažādām orbītām, veidojot vairāk vai mazāk sfērisku objektu. Savukārt diskveida sablīvējumā lielākā daļa zvaigžņu pārvietojas galaktikas diskā. Šīs atšķirības rosina domāt, ka sablīvējumiem ir dažāda izcelsme. Klasiskie sablīvējumi visticamāk veidojušies lielāka mēroga notikumos, piemēram, saplūstot galaktikām. Toties diskveida sablīvējumi veidojušies pakāpeniski, zvaigznēm un gāzei migrējot galaktikas centra virzienā. ESO 498-G5 atrodas aptuveni 100 miljonu gaismas gadu attālumā Kompasa zvaigznājā. Space Telescope |
