STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

SOFIA pirmā gaisma

01.06.2010 (1996/0)
SOFIA jeb Stratosfēras infrasarkano staru spektra observatorija ir Vācijas un ASV kopprojekts, kura "pirmās gaismas" fotogrāfijās redzams Jupiters un galaktika M82. Attēli fotografēti naktī no 25. uz 26. maiju.

SOFIA ir vienīgā gaisa observatorija pasaulē, kas lidojuma laikā veic astronomisko objektu novērojumus infrasarkano staru spektrā.

Modificētā lidmašīnā Boeing 747SP ir iebūvēts 2,7 metru reflektors, kurš ražots Vācijā DLR (Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt) centra uzraudzībā. Lidmašīna pacēlās gaisā 21:45 pēc vietējā laika no NASA Draidenas lidmašīnu operāciju centra Palmdeilā, Kalifornijas štatā. Lidojums ilga astoņas stundas. Tā laikā tika sasniegts 11 000 metru augstums. Šoreiz apkalpe sastāvēja no 18 zinātniekiem, inženieriem un tehniķiem, kas ne tikai pārbaudīja teleskopa darba spējas, bet arī nofotografēja pirmos attēlus infrasarkano staru spektrā.

Novērojumu rezultātā ir tapušas Jupitera un galaktikas M82 fotogrāfijas viļņu garumu diapazonā, kuru nav iespējams novērot ar teleskopiem, kas atrodas uz Zemes. Jupitera attēlā redzamas vietas, kur siltums no planētas dziļākajiem slāņiem izplatās uz atmosfēras augšējiem slāņiem. Savukārt M82 fotogrāfijā redzami atsevišķi apgabali, kuros notiek ļoti intensīva jaunu zvaigžņu veidošanās.

"Es ārkārtīgi priecājos, redzot šīs fotogrāfijas, tā ir kā manas karjeras kulminācija," teica URSA SOFIA galvenais zinātniskais padomnieks Ēriks Beklins, kurš vadīja grupu, kas uzrakstīja piedāvājumu NASA veidot SOFIA. Beklins 1960tajos gados veica pirmos planētu un galaktiku novērojumus infrasarkano staru spektrā.

"SOFIA apvieno pavadoņa-teleskopa efektivitāti ar samērā vieglo apkopi, kas raksturo observatorijas uz Zemes," teica SOFIA projekta vadītājs Aloīzs Himms no DLR. "SOFIA ir kā kosmisks teleskops, kas katru rītu atgriežas mājās."

"Maksimālajā augstumā tā ir virs 99% no ūdens tvaikiem Zemes atmosfērā, tādēļ tā saņem maksimāli daudz infrasarkanā starojuma, kuru savādāk absorbē Zemes atmosfēra," skaidroja Pauls Hercs no NASA.

"Attēla stabilitāte un teleskopa uzstādījuma precizitāte, kura ir iespējama, pateicoties inženieru darbam, ir sasniegusi visus mērķus un pat tos pārspējusi," pastāstīja Tomass Kailigs no Vācijas SOFIA institūta (DSI). "Tā ir izcila, it īpaši, ja jūs ņemat vērā, ka astronomiskie novērojumi tiek veikti ar milzīgu teleskopu, kas atrodas lidmašīnā, kas lido ar ātrumu 800 kilometri stundā."

"Pirmais lidojums ir atlīdzība par ilgajiem darba gadiem," teica SOFIA projekta vadītājs Bobs Meijers no NASA. "Simtiem ieinteresētu un aizrautīgu cilvēku ir ieguldījuši darbu, lai starptautiskajai zinātnieku sabiedrībai sagādātu šo fantastisko novērojumu platformu."

Jupitera attēls iegūts 40 mikrometru diapazonā. Teleskopiem, kas atrodas uz Zemes, pat tiem, kas atrodas augstu kalnos, šādas iespējas nepastāv.

"Man personīgi tas ir kā sapnis, kurš piepildījies pēc 25 gadiem," piebilda Hanss Pīters Rosers no Štutgartes universitātes, kurš vada Vācijas un ASV sadarbību SOFIA projektā kopš 1985. gada.

"SOFIA pirmā gaisma iezvana jaunu astronomisko atklājumu posmu. Mums priekšā stāv 20 gadus ilgs novērojumu periods infrasarkano staru diapazonā, kas ievērojami paplašinās mūsu zināšanas par Visumu," teica SOFIA zinātniskās misijas operāciju direktors Ēriks jangs no USRA.

German Aerospace Center (DLR)

Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
kosmosa kuģis Zeme krāteris teleskops kosmoss Saturns ziedojums astronomija Marss pavadonis astronauts komēta galaktika planēta asteroīds Mēness StarSpace zonde observatorija atmosfēra palīdzība Jupiters pārnova Visums orbīta satelīts zvaigzne Piena Ceļš Saule Starptautiskā kosmiskā stacija
Ziņas īsumā
Kādēļ mums vajag astronomiju un kosmonautiku? (208/0)
Ceļojums laikā: La Siljas observatorija tad un tagad (128/0)
Mūžam mainīgās Visuma salas (159/0)
Paranālas observatorija ir perfekta vieta (296/0)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (3874/2)
Zvaigžņu fabrikas profils (248/0)
Krievijas zinātnieki uzsāks citplanētu meklēšanu (278/0)
Hayabusa 2 būs! (297/0)
Erots tuvojas (639/0)
Jūties zinošs? Pārbaudi sevi! (230/0)
Jaunākais forumā
ideja Par rocket sled launch assist (Epis)
astronomy.fm (cydonia)
Krītošā zvaigzne, meteors (30.01.2012) (Andris R)
Pasaules galu 20012. gadā gaidam šeit (Lāsēns)
Mēness gaismā (Andris R)
Nibiru / Planēta X (Spam)
Pārnova galaktikā M 101 (Andris R)
Ēnu diena 2012 (Redaktors)
Anekdotes. (cydonia)
Saules kolonna (Redaktors)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.