|  | | | Šodien gaidāma vētra, neaizmirstiet savus Geigera skaitītājus! | |
| 04.02.2010 (579/13) | | | Labrīt, marsieši! Izskatās, ka tuvojas Saules vētra. Šorīt bija vērojams X klases uzliesmojums un protonu skaits ir strauji palielinājies. Vēl nāvējošākas daļiņas atrodas ceļā, tādēļ neizejiet no mājām bez radiācijas aizsargtērpa! Tāda varētu izklausīties laikapstākļu prognoze uz mūsu kaimiņa Marsa. Sarkanās planētas iekarotājiem iesakām neņemt līdzi lietussargu, bet gan Geigera skaitītāju, jo uz citām planētām ir citādi laikapstākļi. 
Uz Zemes mēs pievēršam uzmanību nokrišņiem - lietum, sniegam, gatavojamies aukstumam vai karstumam. Uz tuksnešainā, aukstā Marsa kolonistiem nāksies satraukties par pavisam citādām problēmām. Sarkanā planēta daudz vairāk ir pakļauta kosmisko laikapstākļu ietekmei. Uz Zemes mūs sargā magnetosfēra. Uz Marsa nav šāda globāla magnētiskā lauka, kas to aizsargātu no Saules uzliesmojumiem un kosmiskā starojuma. Nav noskaidrots kādēļ, bet pirms aptuveni 4 miljardiem gadu Marsa iekšējā magnētiskā dinamomašīna izslēdzās. Kopš tā laika Saules vējš ir "nograuzis" Marsa atmosfēru. Mūsdienās tās blīvums ir mazāks nekā 1% no Zemes atmosfēras blīvuma. Tas, ka Marsam nav globāla magnētiskā lauka un ir ļoti retināta atmosfēra, padara sarkano planētu pieejamu kosmiskajam starojumam. Vai tas nozīmē, ka Marss ir miris? Nē, saka zinātnieki. Aborigēniem varētu būt izveidojušās aizsargspējas pret radiāciju. Tāda pati kā Zemes baktērijai Deinococcus radiodurans. Mazie marsieši, iespējams, dzīvo augsnē un klintīs, kas darbojas kā dabīgais vairogs pret radiāciju. Tāpat tas nenozīmē, ka Marsu nevarētu kolonizēt cilvēki. Ja mēs iemācītos aizsargāties pret unikālo klimatu, cilvēki varētu dzīvot uz Marsa. Kosmiskais starojums var būt elektromagnētisks - rentgenstari un gamma stari, vai daļiņu veidā - protoni un elektroni. Cilvēkiem kaitīgāks ir tieši daļiņu starojums. Lielākā daļa lādēto daļiņu nāk no Saules uzliesmojumiem, kas rada protonu plūsmu, un tālu supernovu sprādzieniem, kuros tiek paātrināti atomu kodoli. "Abi ir kaitīgi, bet kosmosa kuģu apkalpei un Marsa kolonistiem Saules uzliesmojumi ir kaitīgāki," teica Badvārs. Saules uzliesmojumi rada daļiņas ar zemu enerģijas līmeni - aptuveni 70 MeV. "Šādi protoni zaudē enerģiju audos daudz vairāk nekā ātrākās kosmiskā starojuma daļiņas." Kosmiskā starojuma kodoliem enerģijas līmenis ir no 300 līdz 500 MeV. Tās tik ātri izbrāžas cauri cilvēka ķermenim, ka to enerģija nepaliek audos. Saules izmestie protoni jonizē molekulas, ejot cauri cilvēka ķermenim. "Jonizācijas laikā rodas brīvie radikāļi," skaidroja Badvārs. "Tie rada bojājumus." Dažreiz protoni spēj bojāt vai pat saraut DNS ķēdes. Ja šūna izdzīvo, tā var pārvērsties par vēža šūnu. Marsa retinātā atmosfēra nespēj pasargāt no protoniem. Astronautiem aizsardzība jāmeklē speciāli aprīkotās telpās. Tomēr ne vienmēr pētnieki varēs atrasties iekšienē. Ir jāmeklē aizsardzības mehānismi, lai varētu pasargāt kolonistus no kaitīgā starojuma arī ārpus telpām. NASA | | |
|
| | | Deja Vu tieši 04/02/2010 11:12 domāja šādi: | | Vai Latvijā ir nopērkams Geigera skaitītājs?
Un kas tur īsti bija ar to Marsa iekšējo magnētisko dinamomašīnu, kas izslēdzās, kā to saprast? vidējiem prātiem :) | | |
| | Lāsēns tieši 04/02/2010 12:05 domāja šādi: | | | situacija ir sekojoša:šāda izmēra planētām(arī zeme) centrā atrodas dzelzs lode kas griežas un ģenerē elekrtomagnētisko lauku kas pasargā no kosmiskā starojuma,tad kad pienāk noliktais laiks tad kāds izrauj štepseli,magnetiskais lauks pazūd un cietie stari aizpūš atmosfēru,ar visām no tām izrietošajām sekām,kādi vēl jautājumi? | | |
| | Deja Vu tieši 04/02/2010 12:18 domāja šādi: | | | Paldies, gana saprotama atbilde. Labi, ka Zemes ģeneratoram vēl nav izrauts štepselis. | | |
| | dzimmijs13 tieši 04/02/2010 17:43 domāja šādi: | | | Vienalga labāk uz Marsa, ne kā uz Venēras, kur ar atmosfēras blīvumu viss kārtībā. | | |
| | Lāsēns tieši 04/02/2010 20:39 domāja šādi: | | | butu jau incanti kadu supernovu uzlaist gaisā,tā teikt sarīkot salūtu(būtu smuki) | | |
| | poseidons tieši 04/02/2010 22:07 domāja šādi: | | Štepselētāji :P
Dinamo turpina uzturēt magnētisko lauku, kamēr vien pastāv šķidrs rotējošs kodols. Kad planētas kodols atdziest tik tālu, ka kodols pārstāj rotēt, dinamo apstājas un magnētiskais lauks strauji zaudē intensitāti + planētas mērogā ~dzēšas.
Marsam pastāv ļoti neliels reliktais magnētiskais lauks no ieslēgumiem iežos, bet tas ir nepietiekami, lai aizkavētu saules vēja postošo ietekmi uz atmosfēru veidojošajām molekulām.
Piemēram, ultravioletie stari noārda metānu un ūdeni - tālāk aizpūš ūdeņraža atomus pirms tie spēj atkal apvienoties ar skābekļa ātomiem.
Ogldeklis ir krietni smagāks - tas arī pie marsa zemās gravitācijas saglabāsies krietni ilgāk. | | |
| | Deja Vu tieši 04/02/2010 22:21 domāja šādi: | | | Un tomēr, tas nozīmē, ka radīt (saglabāt)uz Marsa cilvēkam lietojamu atmosfēru nav iespējams? | | |
| | poseidons tieši 05/02/2010 12:04 domāja šādi: | | Tas prasītu ļļļļļļoti milzīgus pūliņus, kas pašreiz galīgi nav izdevīgi ekonomiski; turklāt, pēc aplēsēm, atmosfēra izkliedētos dažu gadsimtu laikā.
Ja vien neiet runa par koncentrētu ogldekļa dioksīda atmosfēru, lai iegūtu tikai vērā ņemamu atmospēras spiedienu (C02 ir lielāks īpatnējais spiediens), lai varētu staigāt tikai skābekļa elpošanas maskās, tad zemei līdzīgu atmosfēru būs grūti radīt un ilgstoši noturēt. Nepietiek jau sadabūt pietiekami daudz ledus H20 (O2) no komētām. Vajag ar padaudz inertas gāzes.
Katrā ziņā darbs nākamajām paaudzēm ;) | | |
| | marchello12 tieši 05/02/2010 20:03 domāja šādi: | | | Jautājums: Vai nevar izlīdzēties ar lokālu magnētisko lauku? Tas ir - atrast vietu, kur tas ir relatīvi stiprs un tur celt bāzi...? | | |
| | poseidons tieši 05/02/2010 21:25 domāja šādi: | | Dažiem iespējams nav pilnībā skaidrs, kā tas īsti tās lietas darbojās.
Radīt spēcīgu + plašu lauku prasīt ievērojamu enerģijas daudzumu.
Laukam jābūt pietiekami stipram un "plašam", lai novirzītu lādētās daļiņas jau pietiekami augstu virs planētas virsmas. Citādi efekts var sanākt pat pretējs - Pievelk pretēji lādētās daļiņas + veidosies koncentrēti reģioni (kā Van Allena joslas); ja tā būs tuvu virsmai, tad sanāks kā piltuve šaurajā galā..
Turklāt lielāku sliktumu nodara tieši lēnākas daļiņas, jo "ātrās" izbrāžas cauri audiem nespējot ievērojami jonizēt molekulas, kā tas ir ar lēnajām. Tāpēc | | |
| | poseidons tieši 05/02/2010 21:28 domāja šādi: | | | marchello12: uz marsa reliktais starojums ieslēgumos ir 1000 reizes vājāks nekā uz šīs planētas + tur iežos tie ieslēgumi mēdz būt neregulāri izkārtoti, tāpēc nav praktiska labuma - aizsardzības no niecīgās atmosfēras laikam spēlē pat lielāku lomu. | | |
| | Lāsēns tieši 06/02/2010 19:14 domāja šādi: | | | poseidons,ja ir štepselis,tad lai būtu tā ,tā tam būs būt :) | | |
| | kkk tieši 06/02/2010 21:34 domāja šādi: | | | Uz Marsa nekad kompass nerādīs pareizi. | | |
|
| Lūdzu ievērot! - www.starspace.lv redaktori ir tiesīgi administrēt Jūsu ievietoto komentāru, ja tas neatbilst vispārcilvēciskām normām, ir aizskarošs individuālā un valstiskā mērogā.
- Neizmantojiet šos laukus reklāmai, savstarpēju rēķinu kārtošanai, jebkāda veida citu cilvēku pazemošanai un nelikumīgām darbībām.
- Savas domas pastiprināšanai ļauts izmanot - <b>, <i>,<u>. Neaizmirstiet tos attiecīgi noslēgt.
- Ja ir kādas neskaidrības vai jautājumi, lūdzu spiest uz zemāk redzamo uzrakstu Kontakti un savu sāpi redaktoriem nodot šādi.
|
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kas pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
