"Šīs zvaigznes ir grūti izpētīt, jo tās veidojas ļoti ātri, ja salīdzina ar Saulei līdzīgām zvaigznēm. Brīdī, kad tās izlaužas no apkārtējiem gāzu un putekļu mākoņiem, tās jau ir pēdējos evolūcijas etapos," teica Bens Devies no Līdsas universitātes. "Ja jūs vēlaties redzēt kā veidojas masīva zvaigzne, jāvar ielūkoties tumšajos mākoņos, kur rodas šīs zvaigznes."

Devies kopā ar saviem kolēģiem ķērās klāt pie infrasarkanā starojuma un adaptīvās optikas, lai ielūkotos šādu zvaigžņu dzimšanas procesos. Tādejādi astronomiem izdevās ieskatīties tumšajos gāzes un putekļu mākoņos, kas ieskauj masīvo protozvaigzni W33A. Tas, ko viņi atrada, bija "pārsteidzoši pazīstams".

Tika aprēķināts, ka zvaigznes aizmetnis ir aptuveni 10 reizes masīvāks par Sauli un turpina strauji augt.

"Mēs noķērām masīvu zvaigzni tās veidošanās procesā, atradām akrēcijas disku, kas apslēpts gāzes un putekļu gredzenā. No protozvaigznes polārajiem reģioniem tiek izmesta matērija ar ātrumu 300 kilometri sekundē. Šādi notiek arī mazāk masīvu zvaigžņu veidošanās," skaidroja Devies.

Masīvā zvaigzne, kas veidojas W33A reģionā, ir pilnībā neredzama redzamās gaismas spektrā. Toties ar infrasarkano staru spektra instrumentu izdevās ielūkoties šajos mākoņos.

Līdz šim pastāvēja vairākas teorijas par masīvu zvaigžņu veidošanos, sākot no versijas, ka process ir tāds pats kā mazāk masīvu zvaigžņu gadījumā, līdz pavisam savādākiem fizikālajiem procesiem. Jaunākie pētījumi ir ieviesuši zināmu skaidrību šajos jautājumos.

Masīvā jaunā zvaigzne W33A atraodas aptuveni 12 000 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznāja virzienā.

Zinātnieku komandai, izmantojot adaptīvo optiku un NIFS spektrogrāfu, kas uzmontēts uz Gemini North teleskopa, ielūkoties W33A sirdī.

"Mēs ne tikai ielūkojāmies iekšējā miglājā, bet arī noteicām gāzes ātrumu un kā tā plūst ap jauno zvaigzni," teica Devies. "Tas ir patiesi jaudīgs intruments, kas palīdz noskaidrot kā patiesībā veidojas zvaigznes."

The Gemini Observatory

Komentāri