| Minerāli, kurus Marsa ziemeļu puslodē esošajos krāteros, ir izdevies novērot ar divām orbitālajām zondēm, liecina, ka apstākļi sarkanās planētas agrīnajā attīstības periodā ir bijuši dzīvībai labvēlīgi daudz plašāk, nevis tikai dienvidos, kā tika uzskatīts agrāk. Marsa ziemeļu un dienvidu puslodes atšķiras visai būtiski. Tieši tādēļ zinātnieki vēlējās noskaidrot, vai Marsa vēsturē ir bijis periods, kad apstākļi abās puslodēs ir bijuši līdzīgi. Pēdējo gadu laikā Eiropas kosmosa aģentūras zonde Mars Express un NASA Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) ir atklājuši mālus tūkstoš vietās Marsa dienvidu puslodes augstkalnē. Šie māli, kuru vecums ir aptuveni četri miljardi gadi, liecina, ka savulaik tur bijis visai mitrs klimats. Ziemeļu puslodes zemienē, kur aktīvas vulkāniskās darbības rezultātā vecākie ieži tika aprakti, šādas iegulas atrastas netika. Pavisam nesen situācija mainījās. Starptautiska zinātnieku grupa žurnālā Science publicēja rakstu, ka ziemeļu puslodē dažos lielākajos krāteros, kuri ir pietiekami dziļi, lai atsegtu zem vulkāniskajiem iežiem apraktos vecākos paraugus, ir atrasti minerāli, kas liecina, ka šajā reģionā pagātnē ir pastāvējis mitrs klimats. 
"Mēs varam teikt, ka planētu globālā mērogā ietekmēja šķidrs ūdens pirms aptuveni četriem miljardiem gadu," teica pētījuma vadītājs Džons Kārters no Parīzes universitātes. Vēlakājos Marsa vēstures laikmetos konstatētie ūdens iedarbības periodi ir bijuši īsāki, kā arī ūdens ir bijis sārmaināks vai skābāks. Pētījuma grupa analizēja MRO spektrometra CRISM datus, lai izpētītu 91 ziemeļu zemienē esošos krāterus. Vismaz deviņos krāteros tika atrasti māli, māliem līdzīgie filosilikāti vai citi silikāti, kuri veidojas mitrā vidē uz planētas virsmas vai pazemē. Agrāki novērojumi, kuri tika veikti ar Mars Express OMEGA spektrometru, liecināja par iespējamajām filosilikātu nogulām dažos ziemeļu zemienes krāteros, bet tie bija pārāk mazi, lai OMEGA rezultāti būtu 100% ticami. CRISM var veikt novērojumus daudz mazākos apgabalos, tādēļ ar to papildus tika izpētīti šie krāteri. 
"Mums vajadzēja labāku izšķirtspēju, lai apstiprinātu šos rezultātus," teica Kārters. "Šo divu instrumentu iespējas atšķiras, tādēļ izdevīgi izmantot abus." Patlaban vadošā teorija liecina, ka Marsa ziemeļu zemiene izveidojās tad, kad Marsa ziemeļu puslodē ieslīpi ietriecās milzīgs objekts, pārvēršot aptuveni pusi no planētas virsmas par Saules sistēmas lielāko krāteri. Jaunākie pētījumi norāda, ka ūdens periods ir pastāvējis laika posmā starp šo milzīgo sadursmi un vēlāko, vulkāniski aktīvo periodu. "Milzu sadursmes rezultātā visi pierādījumi par apstākļiem, kādi pastāvējuši pirms katastrofas, būtu iznīcināti," pastāstīja Skots Mārčijs no Džona Hopkinsa universitātes. "Tam bija jānotiek krietni pirms slapjā perioda beigām." NASA JPL |
