 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | 25.02.2010 (1221/9) | | | Lielākā daļa zvaigžņu ir dubultzvaigžņu sistēmu komponentes. Tās ir divas zvaigznes, kas riņķo viena ap otru. Simbiotiskās zvaigznes ir neliela daļa no dubultzvaigžņu populācijas, kurām raksturīga neparasta uzvedība. Viena no simbiotiskajām zvaigznēm ir neliela, ļoti karsta zvaigzne, bet otra - vēss milzis. Vēsajam gigantam raksturīgi spēcīgi vēji. Matērija, kas tiek pūsta prom no milža, uzkrājas uz mazākā, bet karstākā kompanjona. Šīs akrēcijas rezultātā rodas izvirdums, kam raksturīgas specifiskas izmaiņas šo zvaigžņu spektrā. 
Habla teleskopa attēls
Izvirdums ir labi novērojams gan redzamās gaismas, gan dažkārt arī rentgenstarojuma diapazonā. Vismaz tā tiek uzskatīts. Astronomi vēlas ne tikai izprast, kas darbina šīs neparastās sistēmas, bet arī kā tās ir veidojušās un kādēļ simbiotiskās zvaigznes ir salīdzinoši maza daļa no dubultzvaigžņu sistēmām. CH Cygni ir viena no šādām sistēmām. Tā atrodas aptuveni 800 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tā kā CH Cygni atrodas relatīvi tuvu, to ir iespējams labi izpētīt. Interesanti, ka šajā sistēmā matērijas strūkla ir redzama arī radioviļņu un rentgenstarojuma diapazonā. Šī izplūdes strūkla stiepjas aptuveni 750 AV attālumā, kas ir aptuveni 20 reizes lielāks attālums nekā no Saules līdz Plutonam. 
Čandras observatorijas attēls
Četru astronomu komanda no CfA pētīja šo sistēmu, izmantojot Čandras rentgenstaru observatoriju, Habla teleskopu un Ļoti lielo radioteleskopu masīvu (VLA). Zinātnieki atklāja, ka šajā izplūdes strūklā novērojami dažāda blīvuma reģioni, kā arī šī strūkla ir izliekta, kas liecina par aktivitāti, kas notiek epizodiski. Iespējams, ka strūkla laika gaitā ir mainījusi savu virzienu, kā arī masas izsviede no zvaigznes nenotiek vienmērīgi. Gāzes sabiezinājumos novērojama zvaigznes vēja mijiedarbība ar šo izplūdes strūklu. Triecienviļņi, kas iespaidojuši šo matērijas veidojumu, ir pārvietojušies ar ātrumu 1200 km/s. Pēdējo deviņu gadu laikā izplūdes strūklas garums ir dubultojies. Jaunākie izpētes rezultāti liecina, ka šo neparasto zvaigžņu sistēmu ekscentrisko uzvedību nosaka gan akrēcija, gan matērijas strūklas aktivitāte. Smithsonian Astrophysical Observatory | | |
|
| | | Lāsēns tieši 25/02/2010 09:18 domāja šādi: | | | Lielākā daļa zvaigžņu ir dubultzvaigžņu sistēmu komponentes...Kā to saprast?Vajag taču domāt līdz,ko raksta :) | | |
| | cydonia tieši 25/02/2010 09:42 domāja šādi: | | >Lāsēns
hm. kas gan tur nav saprotams? varbū vajag domāt līdzi tam kas lasa :) | | |
| | Lāsēns tieši 25/02/2010 09:50 domāja šādi: | | | Es sapratu no rakstītā tā:dubultzv. ir vairāk par parastajām,vai tā ir patiešām? | | |
| | Lāsēns tieši 25/02/2010 10:14 domāja šādi: | | | Nu lūdzu viedokļi,ko tas nozīmē: 1.kāds no mums ir nekompetents 2.mēs dzīvojam atšķirīgās pasaulēs(ar savādāku izpratni) | | |
| | cydonia tieši 25/02/2010 10:30 domāja šādi: | | >Lāsēns
precīzas atbildes uz šo jautājumu nav. par dubultzvaigžņu (un vairāk zvaigžņu) sistēmām var spriest, ja tās var novērot optiski, spektroskopiski, astrometriski,... bet tas nenozīmē, ka mēs varam atpazīt visas dubultzvaigžņu sistēmas. patlaban valdošais novertējums ir, ka vismaz 1/3 no visām zvaigžņu sistēmām piena ceļa galaktikā ir dubultzvaigžņu sistēmas. ņem vērā, ka šādā sistēmā var būt divas vai vairāk zvaigznes. tāpēc kopējais zvaigžņu skaits šādās sistēmās droši vien ir lielāks nekā vientuļo zvaigžņu skaits. | | |
| | cydonia tieši 25/02/2010 10:38 domāja šādi: | | >Lāsēns
mazliet pačolēju. tepat kaimiņos, alpha centauri ir trīs zvaigžņu sistēma. kastors dvīņu zvaigznājā vispār ir sešu zvaigžņu sistēma. tāpēc kopā cipars sanāks liels. | | |
| | Lāsēns tieši 25/02/2010 10:57 domāja šādi: | | | Man te liekas ka tu cydonia gibi kaut ko pievilkt aiz ausīm,lai glābtu situāciju...:) | | |
| | poseidons tieši 25/02/2010 16:47 domāja šādi: | | Lāsēns: Nu viss jau pareizi vien ir.
Ja, "novērojami objektiem" 2/3 parastas, 1/3 dubult un vairāk. tad, saskaitot aritmētiski, jau uzreiz redzams, ka vismaz puse ir (pie nX, n=2) ir tās multisistēmas.
2/3 X + 1/3 Y => 2/3 X + 1/3 * 2 (vai 3,4,5).
Summa, protams, attiecīgi sanāk lielāka, jo skaitīsim katru objektu atsevišķi..
Vienīgi nevajag gaidīt, ka tas ir kāds superprecīzs skaitlītis - 1/3. | | |
| | Lāsēns tieši 25/02/2010 16:56 domāja šādi: | | | Vajadzēja vēl pieskaitīt galaktikas centrālo apgabalu un pateikt ka tā ir dubultzvaigzne jeb daudzzvaigzne.Starp citu,kad būs izvērsts raksts par kvazāriem,tad arī parunāsim,kā tad tur īsti ir. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
