| Lai atzīmētu neparasti intensīvu periodu Saules sistēmas izpētes vēsturē, NASA ir nodēvējusi nākamo gadu par "Saules sistēmas gadu". Laika posmā no 2010. gada oktobrim līdz 2012. gada augustam tiks realizētas daudzas interesantas, inovatīvas un interesantas misijas un projekti. "Saules sistēmas gada" (SSG) ietvaros trīskāršosies startu, lidojumu garām un ieiešanu orbītā skaits atšķirībā no parasta gada laikā veiktajiem pasākumiem. Kosmosa izpētes vēsturē nekad agrāk tik intensīva Saules sistēmas izpēte nav veikta. "Šie notikumi risināsies nākamo 23 mēnešu laikā, kas atbilst vienam gadam uz sarkanās planētas," skaidroja NASA Planetārās zinātnes departamenta direktors Džims Grīns. "Laika periods no 2010. gada oktobra līdz 2012. gada augustam ieies vēsturē kā planētu izpētes zelta laikmets." SSG aizsāksies 2010. gada oktobra beigās, kad Hārtleja 2 komēta pietuvosies Zemei. 20. oktobrī "astes zvaigzne" atradīsies tikai aptuveni 17 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Iespējams, ka labos novērošanas apstākļos to varēs redzēt ar neapbruņotu aci. Teleskopu un binokļu īpašnieki jau šobrīd var aplūkot šo ledaino viešņu, sekojot līdzi tās ceļam debesu jumā. 2010. gada 4. novembrī aptuveni 700 kilometru attālumā no komētas kodola lidos NASA zonde Deep Impact misijas pagarinājuma EPOXI ietvaros, lai analizētu gāzu plūsmas un veidotu komētas virsmas karti. Vēlāk novembrī startēs eksperimentālais pavadonis O/OREOS, kura izmēri līdzinās kurpju kastei. Šī eksperimenta ietvaros kosmiskajiem apstākļiem tiks pakļautas organiskās molekulas un mikroorganismi. Ar to pašu nesējraķeti orbītā tiks nogādāts Saules buras eksperiments NanoSail-D, kurš pavadīs orbītā vairākus mēnešus. Dažkārt bura noķers kādu Saules staru un raidīs to lejup uz Zemi, kur debesu vērotāji varēs vērot vēsturē pirmos Saules buras "zibšņus". 2010. gada 7. decembrī stafeti pārņems Japānas kosmosa aģentūras zonde Akatsuki jeb Venus Climate Orbiter, kura ieies orbītā ap Venēru. Šīs misijas mērķis ir noskaidrot, kādēļ Zemei tik līdzīga planēta, ir kļuvusi par tik atšķirīgu planētu - sausu, skābes mākoņu aizsegtu un tik karstu, ka uz tās virsmas var izkausēt svinu. Akatsuki instrumenti analizēs visus Venēras atmosfēras slāņus un tās virsmu, lai palīdzētu zinātniekiem izprast neparasto Zemes dvīņumāsu. Un tie ir tikai pirmie trīs SSG mēneši. 2011. gadā viss turpināsies. 14. februārī Stardust NExT tiekas ar Tempela 1 komētu. 18. martā orbītā ap Merkuru ieies kosmosa kuģis Messenger. Maijā zonde Dawn sāks tuvoties asteroīdam Vesta. "Veselu mēnesi Dawn spēs saskatīt asteroīdu labāk nekā to patlaban var Habls," piebilda Grīns. "Vienīgais veids, kā pārspēt šo sasniegumu, ir ieiet orbītā ap Vestu." Tieši to arī izdarīs Dawn 2011. gada jūlijā, lai pavadītu veselu gadu, pētot šo asteroīdu, kurš ir otrs masīvākais objekts galvenajā asteroīdu joslā. Lai arī Vesta netiek uzskatīta par planētu, tā šķiet ne mazāk interesanta, un zinātnieki visā pasaulē ar nepacietību gaida Dawn fotografētos asteroīda tuvplānus. 2011. gada augustā savu ceļojumu uz Jupitera sistēmu uzsāks Juno. Septembrī Mēness gravitācijas kartes izstrādi uzsāks mākslīgais pavadonis GRAIL. Novembrī Marsa virzienā dosies lielizmēra visurgājējs Zinātkāre (Curiosity). "2011. gada otrais pusgads būs tik piesātināts kā dažas no kosmosa ēras desmitgadēm," teica Grīns. SSG ar to vēl nav beidzies. 2012. gads aizsāksies ar Marsa visurgājēja pēdējo maratona posmu ceļā uz Pūļu (Endeavour) krāteri. "Opportunity atradīsies jau krātera ietekmes zonā," skaidroja Grīns. "Virsma zem riteņiem kļūst slīpāka." 2012. gada vidū Opportunity varētu sasniegt krātera malu un ielūkoties aiz tās. Par šo skatu Marsa dzīlēs fantastiskāks ir tikai pats visurgājējs, kurš iecerētā kilometra vietā būs noskrējis grieķu atlēta cienīgu maratonu. Tai pat laikā kosmosa kuģis Dawn ieslēgs savus dzinējus un gatavosies pamest Vestu. Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zonde atstās viena objekta orbītu, lai dotos ceļā un apmeklētu citu. Dawn nākamais mērķis būs mazā planēta Cerera, kura ir gandrīz apaļa, ar ūdeni bagāta un neizpētīta pasaule. SSG noslēgsies 2012. gada augustā, kad paredzēta Zinātkāres nolaišanās uz Marsa. Ar kodoldegvielu darbināmā laboratorija pētīs atmosfēru, klintis un smiltis. Zinātkāres iegūtie rezultāti atvērs jaunu vēstures lappusi Marsa izpētes vēsturē. "Galu galā tas ir tikai sākums," secināja Grīns. "Šīs misijas turpināsies pat tad, kad SSG būs kļuvis par vēsturi." NASA | 
