| NASA Cassini kosmosa kuģim ir izdevies nofotografēt Saules gaismas atspīdumu Saturna pavadoņa Titāna ziemeļu puslodes ezeros, kas norāda uz šķidro ogļūdeņražu esamību šajā pavadoņa daļā. Jau kopš 2004. gada zinātnieki ir mēģinājuši noķert šo atspīdumu, bet Titāna ziemeļu puslode, kurā ir vairāk ezeru nekā dienvidu puslodē, bija ziemas tumsā tīta. Tikai kopš 2009. augusta ekvinokcijas ziemeļu puslodi sākuši apspīdēt Saules stari, iezīmējot pavasara sākumu. Titāna biezā un dūmakainā atmosfēra arī ir zināms traucēklis šāda atspīduma novērošanai. 2009. gada 8. jūlijā Cassini izdevās nofotografēt atspīdumu, izmantojot vizuālās un infrasarkanās kartēšanas spektrometru. 
"Šis viens attēls mums daudz ko pastāsta par Titānu - bieza atmosfēra, virszemes ezeri un citas pasaules izjūtas," teica Cassini projekta zinātnieks Bobs Pappalardo. "Tas izskatās tik svešāds un vienlaikus ļoti līdzīgs Zemei. Šī kļūs par vienu no Cassini pazīstamākajām fotogrāfijām." Saturna lielākais pavadonis Titāns piesaista zinātniekus ar savu līdzību Zemei. Jau vairāk kā 20 gadus tike teoretizēts, ka uz aukstās virsmas varētu būt šķidru ogļūdeņražu ezeri, tādejādi padarot Titānu par otro objektu Saules sistēmā, uz kura virsmas sastopams šķidrums. Lai arī Cassini nav izdevies atklāt plašas jūras, ir zināms, ka dienvidpola un ziemeļpola tuvumā ir atrodami lieli ezeri. 2008. gadā zinātniekiem izdevās atklāt milzīgu ezeru dienvidpola apkārtnē, kuru nodēvēja par Ontario Lacus. Ir zināms, ka ezeri ziemeļu puslodē ir vēl lielāki un daudzskailīgāki. Katrīna Stefana no Vācijas bija pirmais cilvēks, kas Cassini fotogrāfijās pamanīja atspīdumu. "Es biju sajūsmā, jo atspīdums man atgādināja mūsu pašu Zemes fotogrāfiju uzņemtu no kosmosa," teica Stefana. "Bet mums vēl jāpārliecinās, ka šis atspīdums nav zibens vai vulkāna izvirdums." Arizonas universitātes zinātnieki salīdzināja šo attēlu ar radara datiem, kas iegūti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam. Atspulga atrašanās vieta saskan ar Kraken Mare ezera dienvidu piekrastes līniju. Kraken Mare ir aptuveni 400 000 km2 liels ezers, kura kopējā platība ir lielāka nekā Kaspijas jūra. Atklājumi liecina, ka Kraken Mare krasta līnija ir bijusi stabila pēdējo trīs gadu laikā un ka uz Titāna notiek kāds pastāvīgs šķidruma aprites cikls, kas nodrošina ogļūdeņražu nonākšanu virszemē. 
"Šie rezultāti mums atgādina par to, ka Titāns ir unikāla vieta Saules sistēmā," pastāstīja Ralfs Jaumans. "Mēs redzam arī to, ka šķidrumam piemīt spēja veidot ģeoloģiskas formas neatkarībā no tā, kas tas ir par šķidrumu." NASA JPL | 
