Jo tuvāk mūsdienām, jo cilvēce ir kļuvusi atkarīgāka no dažādām tehnoloģijām, kas saistītas ar mākslīgo pavadoņu izmantošanu. Iepriekšējās aktivitātes laikā šī ietekme bija ievērojami mazāka nekā tā būs 24. cikla aktivitātes maksimumā.

Viena no visplašāk izmantojamajām tehnoloģijām ir navigācija, kas ir kļuvusi ne tikai par neaizstājamu palīgu parasta autobraucēja ikdienā. Bez GPS signāliem nav iedomājama ārkārtīgi daudzu nozaru darbība. Miljoniem patērētāju pasaulē ir atkarīgi no pavadoņu tīkla, kas savērpts orbītā ap Zemi. Palīdzības dienesti, kuģu navigācija un pat vilcieni nespēj normāli funkcionēt, ja nesaņem informāciju no navigācijas pavadoņiem.

Šobrīd navigācija ir atkarīga no ASV GPS un Krievijas Glonass tīkla. Drīzumā tiem pievienosies Eiropas izveidotais Galileo un Ķīnas Compass.

Satelītu flote riņķo ap Zemi un nepārtraukti sūta radio signālu uz Zemi, ziņojot par atrašanās vietu un laiku. Signāla uztvērējs uz Zemes savāc šo informāciju no pavadoņiem, kas atrodas tā redzeslokā. Zinot laiku, kāds nepieciešams, lai signāls no pavadoņa nonāktu līdz uztvērējam, iespējams aprēķināt cik tālu uztvērējs atrodas no pavadoņa.

Jāatceras, ka šie signāli ir ārkārtīgi vāji un, kā izrādās, ārkārtīgi jutīgi pret Saules aktivitāti.

Uzliesmojumi uz Saules rada starojumu visa elektromagnētiskā spektra diapazonā, sākot no zemas enerģijas radioviļņiem līdz augstas enerģijas gamma starojumam. Zemes virzienā tiek raidītas spēcīgi lādētas daļiņas. Šis starojums samazina iespēju uztvērējiem saņemt jau tā vājo navigācijas pavadoņu signālu.

Patlaban nav praktiski nekādu iespēju mazināt šo ietekmi. Saules aktivitātes maksimuma laikā uztvērēji var kļūt "akli" uz vairākiem desmitiem minūšu dažas reizes gadā.

Papildus sarežģījumus rada arī Zemes atmosfēras ārējais slānis - jonosfēra. Tā, kā nosaukums mums pavēsta, sastāv no jonizētām daļiņām. Jonosfēras sastāvs nav pastāvīgs, tas ir atkarīgs no Saules aktivitātes. Savukārt navigācijas tehnoloģija balstās uz pieņēmumu, ka signāls ceļo cauri jonosfērai ar konstantu ātrumu. Kad signāls iet cauri jonosfērai, tas palēninās, palielinot iespēju kļūdaini aprēķināt pozīciju.

Jonizācijas līmenis ir atšķirīgs dienas un nakts pusē, ziemas un vasaras, bet visspēcīgāko ietekmi uz jonosfēru atstāj tieši Saules aktivitātes izpausmes - uzliesmojumi. Tiek jonizētas vairāk molekulas un signāla saņemšanas laiks izmainās.

Paredzēt precīzu ietekmi uz navigācijas sistēmu pagaidām nav iespējams. Ņemot vērā iepriekšējā cikla maksimuma datus, ir aprēķināts, ka kļūda varētu būt aptuveni 10 metri. Tas, iespējams, nav būtiski automašīnu lietotājiem, bet kuģiem un lidmašīnām ir nepieciešama ārkārtīgi precīza informācija. Nespēja pietauvot naftas tankkuģi vai izdarīt to kļūdaini nozīmē ne tikai stresu kuģa apkalpei, bet arī finansiālus zaudējumus un iespējamu ekoloģisku katastrofu. Jonosfēras izmaiņu radītās kļūdas ietekmē navigācijas precizitāti pat uz vairākām dienām.

Šobrīd Saules aktivitāte pieaug. Zinātnieki to gaida gan ar bažām, gan ar nepacietību, cerot, ka izdosies atrast "plāksteri" pieaugošajai iespējai cilvēcei sasirgt ar dezorientāciju.

BBC

Komentāri