| NASA zonde Cassini ir palīdzējusi zinātniekiem atklāt neparastus pavadoņus Saturna gredzenos. Rotējot ap savu asi, tie rada propelleriem līdzīgas struktūras. Šis atradums ir kā ceļojums atpakaļ laikā, kad Saules sistēmas putekļu diskā veidojās planētu aizmetņi. "Tas, ka mēs varam novērot, kā pārvietojas šie objekti, ir reta izdevība ielūkoties planētu augšanas procesā un kā tās mijiedarbojās ar putekļu disku, kas ieskāva Sauli tās pirmsākumos," teica Kerolaina Porko. "Tādejādi mēs varam nojaust, kā Saules sistēma ir kļuvusi par to, ko mēs varam vērot mūsdienās." 
Pirmo reizi propelleriem līdzīgās struktūras zinātnieki pamanīja 2006. gadā A gredzena vidusdaļā. Šīs spraugas radīja pavisam nelieli pavadoņi, kas bija mazāki par zināmajiem pavadoņiem, bet lielāki nekā gredzenus veidojošās daļiņas. Šie pavadoņi spēja attīrīt pavisam nelielu laukumu ap sevi. Niecīgie objekti, kuru skaits mērāms miljonos, nespēja iztīrīt lielāku laukumu kā, piemēram, Dafnis vai Pāns. Metjū Tiskareno vadītā izpētes grupa jau četrus gadus izseko lielākus un vēl retākus pavadoņus A gredzena daļā, kas atrodas tālāk no Saturna. Šo pavadoņu radītie propelleri ir simtiem reižu lielāki nekā agrāk zināmo, mazāko pavadoņu ražojums. 
Propelleriem līdzīgās struktūras ir dažu tūkstošu kilometru garumā un dažu kilometru platumā. Gredzenā riņķojošie pavadoņi izmet gredzena materiālu aptuveni 0,5 kilometrus virs un zem gredzena plaknes. Pats gredzens ir aptuveni 10 metrus biezs. Cassini atrodas pārāk tālu no šiem pavadoņiem, lai propelleru centrā ieraudzītu pašus pavadoņus, bet zinātnieki ir aprēķinājuši, ka to diametrs varētu būt aptuveni kilometrs. 
Tiskareno grupa ir izskaitļojuši, ka šādu milzu propelleru ir vairāk kā daži desmiti. 11 no tiem tika nofotografēti vairākkārt laika posmā no 2005. līdz 2009. gadiem. Vienu no pavadoņiem izpētes grupa nodēvēja par Blerio, par godu slavenajam aviatoram Luisam Blerio. Blerio ir novērots vairāk kā 100 Cassini fotogrāfijās. "Zinātniekiem agrāk nebija izdevies izsekot objektus, kas riņķo putekļu diskā," teica Tiskareno. "Visas mums zināmās planētas un pavadoņi riņķo tukšā telpā." Četru gadu laikā milzīgie propelleri ir nomainījuši orbītas, bet zinātniekiem nav zināms, kas rada šo objektu orbītu nobīdi. Iespējams, ka to izraisa sadursmes ar mazākiem gredzenu objektiem vai mijiedarbība ar lielāko pavadoņu gravitāciju. Zinātnieki turpinās novērot neparastos pavadoņus, lai noskaidrotu, kādēļ mainās orbītas. "Propelleri mums ļauj vērot, kā gredzenos uzvedas lielāki objekti," piebilda Linda Spilkere. "Nākamo septiņu gadu laikā Cassini turpinās analizēt šo objektu tālāku attīstību un kādēļ mainās to orbītas." NASA JPL |
