 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | | Saturna gredzens viļņojas | |
| 12.02.2010 (1249/2) | | | NASA automatizētajam kosmosa kuģim Cassini ir izdevies nofotografēt divu tipu viļņus uz Saturna A gredzena. Viens no tiem ir spirālveida blīvuma vilnis, kas redzams attēla kreisajā pusē. Attēla centrālajā daļā redzams spirālveida locītais vilnis. Spirālveida blīvuma viļņi ir aptinušies ap planētu kā pulksteņa atspere. Šos viļņus rada planētas pavadoņi, kuri atrodas rezonansē ar Saturna gredzenu daļiņām. Otra tipa viļņi ir kā auduma krokojums. Šā tipa viļnus rada pavadoņi, kuru orbītas plakne atrodas ieslīpi attiecībā pret gredzenu plakni. 
Fotografēts ar Cassini šaurleņķa kameru 2010. gada 11. janvārī, kad zonde atradās aptuveni 279 000 kilometru attālumā no Saturna. Attēla izšķirtspēja ir 1 kilometrs uz pikseli. NASA | | |
|
| | | Agzas tieši 23/02/2010 01:23 domāja šādi: | | | brr, pusi no raksta nesapratu. Man laikam vajag uz attēla bultiņas, lai saprastu, kur tur ir tie viļņi. Pat ja pareizi saprotu, kur jāskatās, man viņi abi liekas vienādi, tikai pretēji vērsti. | | |
| | poseidons tieši 23/02/2010 14:13 domāja šādi: | | Visticamāk jau, ka pareizi saprati.
Gredzenus (vairāki) veidojošais materiāls, galvenokārt, ledus un putekļi atrodas samērā šaurā plaknē ap saturnu, turklāt tas rodē līdzi saturnam tajā pašā rotācijas plaknē.
Par to viļņošanos aprakstīt laikam būs vieglāk tā salīdzinoši:
1) Tā kā daži pavadoņu rotācijas plakne ir novirzīta no saturna plaknes, tad tie it kā izlido cauri gredzenam (atkarībā cik tālu no saturna) - attiecīgajā vietā tie atstāj gravitacionālu ietekmi un iešūpo materiālu (uz augšu/leju)
2) Ja pavadons lido vienā plaknē ar materiālu, tad tas pievelk to sev tuvāk - veidojas sablīvējumi + tā kā tas viss vēl arī rotē, tad inerces dēļ izskatās pēc spirāles.
njā, ar ilustrācijām būtu skaidrāk.
Skaties, kā rekur iešūpojis: http://images.brighthub.com/EC/C/ECC457C547B2F5D2F7C0EE824B912178FAF2F831_large.jpg | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
