STARSPACE.LV

Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Sašvīkotās pārnovas atliekas

26.03.2011 (2574/0)
Ilgstošu Tiho Brahes pārnovas novērojumu rezultātā, izmantojot NASA Čandras rentgenstaru observatoriju, astronomiem ir izdevies atklāt interesantu rentgenstaru "švīkojumu", kas varētu būt pirmais tiešais pierādījums, ka šo kosmisko katastrofu laikā daļiņām tiek piešķirta simtiem reizes lielāka enerģija nekā iespējams ar visjaudīgāko daļiņu paātrinātāju uz Zemes.

"Mēs esam redzējuši dažādas intriģējošas struktūras pārnovas atliekās, bet nekad agrāk nav manītas šādas švīkas," atzina pētījuma vadītājs Kristofers Ēriksens no Ratgersa universitātes. "Mums nācās krietni vien papūlēties, lai izdomātu, kas notiek šī spēcīgā sprādziena triecienvilnī."

Apjomīgais pētījums ne tikai palīdz atbildēt uz jautājumu, kur rodas augstas enerģijas daļiņas jeb kosmiskais starojums, kas bombardē Zemi, bet arī atbalsta teoriju, kurā tiek izklāstīts kā magnētiskos laukus pastiprina sprādziena viļņi.

Saskaņā ar šo teoriju magnētiskie lauki samudžinās, un daļiņu kustība kļūst ļoti strauja un haotiska netālu no pārnovas triecienviļņa frontes. Augstas enerģijas daļiņas lēkā uz priekšu un atpakaļ šajā triecienviļņa frontē, to vairākkārt šķērsojot un iegūstot paātrinājumu. Visenerģētiskākās daļiņas, kas parasti ir protoni, aiz sevis atstāj haotisku tuneļu un blīvu sienu tīklu, kas atbilst vājajiem un spēcīgajiem magnētiskajiem laukiem.

Strīpas, kuras tika atklātas Tiho Brahes pārnovas atliekās, ir saistītas ar spēcīgākas turbulences reģioniem, kuros magnētiskā lauka līnijas ir samudžinātas vairāk nekā apkārtējās zonas. Šajos reģionos tiek noķerti elektroni, kuri pēc tam izstaro enerģiju, rotējot pa spirāli ap magnētiskā lauka līnijām.

Interesanti, ka teorija neparedzēja regulāru, gandrīz vai periodisku šo rentgenstaru švīkojumu.

"Bija pārsteidzoši atrast tik organizētus svītru grupējumus," piebilda pētījuma līdzautors, fizikas un astronomijas profesors Džeks Hjūdžs. "Mēs necerējām ieraudzīt tik daudz kārtības tādā haosā. Tas varētu nozīmēt, ka teorija ir nepilnīga, vai arī ir kaut kas, ko mēs vēl neizprotam."

Pieņemot, ka attālums starp rentgenstaru švīkām atbilst visaugstākās enerģijas protona spirālveida kustības rādiusam pārnovas atliekās, zinātnieki secināja, ka tas atbilst enerģijai, kas aptuveni 100 reizes pārsniedz to, kādu iespējams piešķirt protoniem Lielajā daļiņu paātrinātājā.

Tā kā kosmiskais starojums sastāv no lādētām daļiņām - protoniem un elektroniem, to kustības virziens mainās, kad tie saskaras ar galaktikā esošajiem magnētiskajiem laukiem. Tieši tādēļ nav iespējams noteikt, no kāda avota nāk stari, kuri sasniedz Zemi.

Jau labu laiku zinātnieki pieņem, ka pārnovu atliekas ir viens no atbilstošākajiem šādu staru avotiem mūsu galaktikā. Protonu enerģijas līmenis var būt simtiem reižu augstāks par elektronu enerģijas līmeni, bet, tā kā tie neizstaro tik efektīvi kā elektroni, tieši pierādījumi par protonu paātrināšanos pārnovu atliekās nebija iegūti.

Pētījuma rezultāti liecina arī par to, ka pārnovu atliekās būtiski tiek pastiprināti starpzvaigžņu telpā esošie magnētiskie lauki, bet atšķirības starp teorētiskajiem modeļiem un praksē novēroto norāda, ka nevar izslēgt arī citas interpretācijas.

"Mēs esam priecīgi, ka izdevies atklāt šīs švīkas, jo tās tiešā veidā varētu ļaut izsekot mūsu galaktikas visenerģētiskāko daļiņu izcelsmi," teica Ēriksens. "Pagaidām gan mēs nepasludinām sevi par uzvarētājiem."

Tiho Brahes pārnova ir nosaukta tās novērotāja, slavenā dāņu astronoma vārdā, kurš novēroja sprādzienu 1572. gadā. Zinātnieki uzskata, ka tā ir bijusi Ia tipa pārnova. Tiho Brahes pārnovas atliekas atrodas 13 000 gaismas gadu attālumā no Zemes.

"Pārnovu atliekas ir lieliskas laboratorijas, kurās varam pētīt, kā daba piešķir paātrinājumu augstākās enerģijas kosmiskajiem stariem," piebilda Rodžers Blendfords no Stenfordas universitātes, kurš pats pētījumā nepiedalījās. "Šie rūpīgie mērījumi sniedz visai spēcīgas norādes par to, kas patiesībā notiek šajās sprādziena triecienviļņa frontēs."

Chandra X-Ray Observatory

Vidējais vērtējums: raksts vēl nav novērtēts
Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
observatorija Piena Ceļš Mēness Visums teleskops krāteris melnais caurums zvaigzne astronauts atmosfēra Zeme galaktika Jupiters planēta komēta astronomija satelīts Starptautiskā kosmiskā stacija konkurss Starparty palīdzība Saule kosmosa kuģis pavadonis ziedojums Saturns kosmoss Marss asteroīds StarSpace
Ziņas īsumā
Jūdžina Sernana un Harisona Šmita rekords pārspēts! (136/0)
Vai Saule mostas? (267/1)
Soyuz TMA-07M veiksmīgi atgriezies uz Zemes (203/0)
45. kāpa (182/0)
Gravitāciju varēsiet izbaudīt no 4. oktobra (232/4)
Jaunākais forumā
Ziimeejam zvaigznes! (Ortsa)
Astrofoto ar pieticīgu aprīkojumu (Andris R)
Novēliet Hedfīldam veiksmīgu mājupceļu! (x-f)
Some Strange Things Are Happening To Astronauts (Redaktors)
Meeness , planeetas, u.c... (Ortsa)
audi for star trek (cydonia)
iss video (cydonia)
C/2011 L4 Pan-Starrs kometa (Ortsa)
ziepjutrauka "bezobjektivizeeshana" (Ortsa)
Pinwheel Galaxy M101 (KristapsKem)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.