| Vairākas reizes 2001. gadā laika posmā no 25. jūlija līdz 23. septembrim Keralas štatā Indijā tika novērots neparasts, sarkans lietus. Daži zinātnieki uzskata, ka lietus pilienos atrastās šūnas ir nākušas no kosmosa, par ko liecinot arī jaunākie pētījumi par šo šūnu vairošanos. Interesanti, ka Keralas štatā krāsains lietus ir bijis novērots jau kopš 1896. gadā. Ir ziņots par dzeltenu, zaļu un pat melnu lietu. Sākotnēji tika uzskatīts, ka lietus pilienus iekrāsojusi kāda hipotētiska meteoru plūsma, bet Indijas valdības izveidotā komisija secināja, ka lietu iekrāsojušas lokāli sastopamo aļģu sporas. 2006. gadā jaunu pavērsienu "izmeklēšanā" ienes Godfrijs Luijs, apgalvojot, ka iekrāsotās daļiņas ir šūnas no kosmosa. Panspermijas teorija ir pieņēmums, ka dzīvība pastāv un pārvietojas kosmosā komētās, asteroīdos un starpzvaigžņu putekļu mākoņos. Uz Zemes dzīvība ir "iesēta" no viena vai vairākiem šādiem avotiem. Saskaņā ar panspermijas teoriju mēs visi esam citplanētieši. Lai arī šī hipotēze nav vadošā zinātnē, arvien biežāk parādās informācija, kas liek rūpīgāk izpētīt panspermijas idejas, nevis akli tās noliegt. Piemēram, ir zināms, ka kosmosa skarbajos apstākļos mēnešiem un pat gadiem ilgi var izdzīvot dažas mikroorganismu sugas. Viens no mazāk zināmajiem faktiem, kas saistīts ar slaveno Marsa meteorītu, kurā, kā domā daži zinātnieki, ir pierādījumi, ka uz Marsa reiz ir pastāvējusi dzīvība, ir tas, ka tā centrā temperatūra nekad nav bijusi augstāka par 50oC. Ja tur ārā ir dzīvība, pastāv iespēja, ka tā varēja izdzīvot ceļojumā uz Zemi. Šie ir visai reāli fakti, bet nu mazliet par "fantastisko". Kā jau minējām, 2001. gadā daudzi cilvēki Indijas dienvidos novēroja sarkanu lietu. Viens no tiem bija jau minētais Godfrijs Luijs - Kočinas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes fiziķis. Viņu ļoti ieintriģēja šis fenomens. Lai noskaidrotu, kas ir šis neparastais piemaisījums, Luijs savāca vairākus paraugus. Sākotnēji zinātnieks domāja, ka tās varētu būt kāda tāla tuksneša smiltis. Izpētot paraugus mikroskopā Luijs neatrada nedz smiltis, nedz putekļu daļiņas. Ūdens pilienos atradās sarkanas šūnas, kas atgādināja Zemes mikroorganismus. Pats dīvainākais bija tas, ka Luijam neizdevās atrast un izdalīt šo mikroskopisko piemaisījumu DNS, kas palīdzētu noskaidrot to izcelsmi. 2006. gadā Luija atradumi tika publicēti žurnālā Astrophysics and Space, kur viņš izteica pieņēmumu, ka šūnu izcelsmei varētu būt ārpuszemes raksturs. Luijs aprakstīja, ka šūnas varētu būt nākušas no komētas, kura sadalījās Zemes atmosfēras augšējos slāņos. Komētā esošie piemaisījumi nonāca mākoņos, kuri "nolija" Kerelas štatā. Kā iespējamo pierādījumu savai hipotēzei Luijs minēja aculiecinieku liecības par skaņas triecienvilnim līdzīgu troksni, kuru varēja radīt objekta dezintegrācija atmosfēras augšējos slāņos. Kopš tā laika Luijs turpina šo šūnu izpētei. Viņam ir piebiedrojusies starptautiska zinātnieku komanda, kurā darbojas arī Čandra Vikramasinge no Kārdifas universitātes Lielbritānijā, kurš ir viens no vadošajiem panspermijas teorijas atbalstītājiem. Vikramasinge izveidoja panspermijas teoriju 20. gadsimta otrajā pusē kopā ar ievērojamo fiziķi Fredu Hoilu. Pavisam nesen Luijs, Vikramasinge un viņu kolēģi ir publicējuši vēl sensacionālākus apgalvojumus pa šīm sarkanajām šūnām. Zinātniekiem it kā esot izdevies panākt šo šūnu vairošanos, kas aizsākas tikai pie 121oC temperatūras. 
"Šādos apstākļos meitas šūnas parādās mātes šūnā, un paraugos esošo šūnu skaits pieaug, ja tās tiek ilgstoši turētas 121oC," ir rakstīts paziņojumā. Istabas temperatūrā šūnas ir inertas. Ja tas tiešām tā ir, šīs šūnas ir ļoti neparastas. Ir zināms, ka dažu ekstremofīlu sporas spēj izdzīvot šādos apstākļos, bet tās vairojas zemākās temperatūrās. Neviens no mums zināmajiem dzīvajiem organismiem šādi neuzvedās. Tomēr, lai šādu ziņu izbazūnētu plašai pasaulei, ir nepieciešami atkārtoti pētījumi un neatkarīgas grupas rezultāti, kas sakristu ar Luija iegūtajiem. Protams, neparastā vairošanās nenozīmē to, ka šīs šūnas ir nākušas no kosmosa. Vikramasinge un viņa līdzstrādnieki gan uzskata, ka eksotiskā uzvedība liecina par ārpuszemes izcelsmi. Viņi esot izpētījuši šūnu spīdēšanu, pēc tam, kad tās ir apstarotas ar gaismu, un atklājuši, ka tā pārsteidzoši līdzinās emisijas spektram, kāds novērots vairākās vietās galaktikā. Viena no tādām ir Sarkanais četrstūris, kas ir gāzu un putekļu mākonis ap zvaigzni Vienradža zvaigznājā. Gaidīsim turpmākos pētījumus, lai noskaidrotu, kas gan īsti nolija pār Indiju 2001. gadā. Massachusetts Institute of Technology | 
