| Šoreiz ne par ķiršiem un ābelēm, bet par mikroorganismiem, kas var izdzīvot -80oC temperatūrā. Šiem ekstrēmistiem ir nepieciešams īpašs ķīmisko vielu kokteilis, kas, kā izrādās pastāv uz Marsa, Mēness un Eiropas. Mēs pieņemam, ka dzīvība nevar pastāvēt apstākļos, kuri ir pārāk karsti vai pārāk auksti. 1980tajos gados tika atklāti ekstremofīli, kas tīri labi jūtas skarbos apstākļos. Baktērijas, kas dzīvo blakus karstā ūdens atverēm jūrās, veiksmīgi pārcieš 120oC karstumu. Liels aukstums joprojām tika uzskatīts par dzīvību ierobežojošu faktoru. Bioloģiskajām sistēmām izdzīvošanai vajadzīgs šķidrs ūdens, un šūnu membrānas lielos aukstumos nefunkcionē. Mikrobiologa Džona Helsvorta vadītā zinātnieku grupa sprieda, ka haotropisko šķīdumu sastāvdaļas, kas izjauc šūnu makromolekulas, ne tikai neļauj ūdenim sasalt ap mikroorganismiem, bet arī novērš zemo temperatūru stindzinošo efektu. Lai pārbaudītu savu teoriju, zinātnieki pārliecinājās, ka glicerīns, kas parasti tiek izmantots šūnu pasargāšanai laboratorijas apstākļos zemās temperatūrās, augstā koncentrācijā kļūst haotropisks. Vairāki ekstremofīli tika audzēti vidēs, kurām pievienoti haotropiskie komponenti. Šīs kolonijas tika salīdzinātas ar ekstremofīliem, kas auguši vidē, kurai pievienotas kosmotropiskas sastāvdaļas, kas nodrošina ūdens molekulu labāku mijiedarbību un makromolekulu stabilitāti. Eksperimentā tika lietoti četri dažādi aukstumizturīgu sēņu tipi, kas parasti aug atrasti vidē, kur ir maz ūdens. Aptuveni 30oC vienlīdz labi auga abu tipu vidēs ievietotie paraugi. Pazeminot temperatūru līdz 1,7oC labākus rezultātus uzrādīja kolonijas, kas auga haotropiskā vidē. Daži paraugi šajā temperatūrā kosmotropiskajās vidēs neauga vispār. Tad Helsvorts šo izaugušo sēņu sporas novietoja -80oC temperatūrā. Aptuveni 60% no sporām, kas bija izveidojušās kosmotropiskā vidē, gāja bojā. Savukārt no haotropiskajā vidē augušajām sporām nomira tikai 5%. Tiek uzskatīts, ka dzīvībai labvēlīga temperatūra ir no 0oC līdz 100 oC. Helsvorta atklājums liecina, ka šī zona, iespējams, ir daudz plašāka, jo tepat Saules sistēmā eksistē vides, kurās atrodami haotropiskas sastāvdaļas. Daudzi jaunākie atklājumi liecina, ka mūsu pašreizējie priekštati par dzīvību un tās pastāvēšanai nepieciešamajiem nosacījumiem ir ļoti aprobežoti. Science |
