| Pirmo reizi astronomiem ir izdevies atrast supernovu, kura atgādina gamma staru uzliesmojumu, bet no kuras nav konstatēts gamma starojums. Zinātnieki izmantoja Ļoti lielā masīva (VLA) radioteleskopu. Astronomi cer, ka izdosies atrast vēl kādus mistiskā sprādziena piemērus Visumā. "Mēs uzskatām, ka radionovērojumi drīz būs spēcīgākais ierocis šāda tipa supernovu meklējumiem tuvējā Visumā," teica Alīsija Soderberga no Hārvardas-Smitsona astrofizikas centra. Aizdomas par neparasto sprādzienu radās, kad radionovērojumos tika atklāts materiāls, kas tika izsviests no supernovas SN2009bb ar ātrumu, kas tuvs gaismas ātrumam. Tas liecināja, ka šī supernova varētu būt gamma staru uzliesmojuma avots. 
"Tas ir interesanti, ka zemas enerģijas starojums, radioviļņi, varēja norādīt uz augstas enerģijas starojumu," piebilda Rodžers ševaljē no Virdžīnijas universitātes. Kad ļoti masīvas zvaigznes kodolā esošās enerģijas rezerves vairs nespēj nodrošināt enerģiju, lai kodols nesabruktu zem zvaigznes svara, kodols kolapsē, pārvēršoties par superblīvu neitronu zvaigzni vai melno caurumu. Pārējais zvaigznes materiāls tiek izsviests kosmosā supernovas sprādzienā. Pēdējās desmitgades laikā zinātniekiem ir izdevies identificēt īpašu supernovu tipu, kas var radīt gamma staru uzliesmojumu. Jāsaka, ka ne visos gadījumos rodas šāds uzliesmojums. "Aptuveni vienā gadījumā no simts," teica Soderberga. Daudz biežāk zvaigznes materiāls tiek izsviests sfēriska mākoņa formā. Tā ātrums parasti ir aptuveni 3% no gaismas ātruma. Gadījumā, ja tiek novērots gamma staru uzliesmojums, daļa materiāla tiek paātrināta līdz ātrumam, kas tuvs gaismas ātrumam. Šo lielo ātrumu rada supernovas centrā esošs "dzinējs", kas atgādina miniatūru kvazāru. Materiāls, kas krīt centra virzienā, tuvojas neitronu zvaigznei vai melnajam caurumam pa virpuļojošu akrēcijas disku, kas arī piešķir ātrumu matērijai, kas tiek izsviesta no diska poliem. 
"Šis ir vienīgais veids, kādu mēs zinām, kas varētu paātrināt matēriju līdz šādam ātrumam," teica Soderberga. Līdz šim nebija izdevies atklāt šāda tipa supernovu, neizmantojot gamma staru uztvērējus. "Šādas supernovas atklājums radioviļņu spektrā ir liels sasniegums. Jaunā Paplašinātā VLA iespējas nodrošinās vēl daudz šāda tipa objekta atklājumus nākotnē, neizmantojot gamma staru observatorijas kosmosā," papildināja Soderberga. Kādēļ neviens neredzēja gamma starojumu no šīs supernovas? "Mēs zinām, ka gamma starojums rodas šādos sprādzienos, bet šis varēja būt vērsts prom no Zemes, tādēļ mēs to neredzējām," skaidroja Soderberga. Šādā gadījumā novērojumi radioviļņu spektrā ļaus atklāt daudz vairāk šī tipa supernovu nākotnē. "Cita iespēja ir, ka gamma starojums tika noslāpēts. Iespējams, ka tā ir pati aizraujošākā versija, jo tas nozīmē, ka mēs varam atrast un identificēt šādas supernovas, kurām nav novērojams gamma starojums, neizmantojot gamma staru uztvērējus," piebilda Soderberga. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru zinātnieki cer atrast atbildi, ir tas, kas nosaka atšķirību starp parastu supernovu un šādu "gamma staru" supernovu. "Ir jābūt kādai retai īpašībai, kas nosaka šādu supernovu veidošanos," teica Soderberga. "Mēs vēlamies noskaidrot, kas ir šī īpašība." National Radio Astronomy Observatory |
